Dārgais: "Neesam atlētiskākā komanda - apspēlējam uz viltību, gudrību un pieredzi"

"Ogres" sniegums šajā sezonā ir bijis viļņveidīgs. Liela uzvara nāca oktobra sākumā pret "Ventspili", sagraujot kurzemniekus ar +20. Taču pēc tam komanda iekūlās trīs neveiksmju sērijā. Tagad "Ogre" atgriezusies uz panākumu takas, izcīnot pārliecībai svarīgu uzvaru Valmierā. Sarunā ar mūsu portālu "Ogres" rindās astoto sezonu pēc kārtas aizvadošais Kristaps Dārgais ieskicēja nianses, kādēļ komandas sniegums pirmajos mēnešos vairāk vērtējams kā neitrāls, un Latvijas valsts svētku noskaņās atklāja dziesmu, kas likusi tecēt asarām Dziesmu svētku laikā.

Vai gatavojoties spēlei pret "Valmieru" bija sajūta, ka šī ir sevis parādīšanas spēle, kurā atrādīt to, ko šajā sezonā varat, ņemot vērā to, ka pretinieks turnīra tabulā ir augstu, bet pašiem vietiņa ir nedaudz zemāka nekā gribētos?
Noteikti. Viennozīmīgi zinājām, ka nākam spēlēt pret stipru komandu. Bilances ziņā no mūsu līdzšinējiem pretiniekiem Kalevs ir bijis augšā. "Valmiera" arī ir augšā, un ir sekots līdzi, kā viņi spēlē Ziemeļu līgā. Zinājām, ka tā ir ļoti spēcīga komanda ar individuāli meistarīgiem spēlētājiem. Nopietni gatavojāmies un centāmies izmantot kaut kādas viņu vājās vietiņas.

Kas bija tas noteicošais spēles iznākumā? Vai bijāt taktiski izdarījuši pareizos secinājumus vai arī lomu nospēlēja spēlētāju individuāli lielākā pieredze atbildīgajos brīžos?
Es gribētu, pirmkārt, teikt uzslavas visiem džekiem par to, ka šodien aizsardzībā ievērojām to, ko bijām sarunājuši. Neslēpšu, ka sezonas sākums ir bijis viļņains tādēļ, ka neesam bijuši uz vienas lappuses aizsardzībā. Kāds spēlē step out aizsardzību, viens spēlē switch aizsardzību, vēl viens spēlē flat aizsardzību. Kopīgs virziens visu sezonu ir ļoti pietrūcis. Zinājām, ka pretiniekiem ir divi ļoti spēcīgi mazie spēlētāji. Spēlējām step out aizsardzību. Šodien tiešām bija tā, ka vienmēr bija pēdējais cilvēks. Nevienu reizi nebija brīvs metiens no apakšas pēc step out situācijām. Manuprāt, tas bija viens no galvenajiem uzvaras kaldinātājiem. Abi mazie spēlētāji neko pārāk neparādīja.

Tātad fokuss uz mazajiem un to, ka viens garais saliek 38 punktus individuāli, ņemat labāk nekā neprognozējamību no ārienes?
Godīgi sakot - jā. Reti kad garie spēlētāji izšķirs spēles likteni. Dienas beigās tie ir mazie, kuri izšķir spēles. Nenoliegšu, ka Spīrs mūs pamatīgi pamocīja. Tajā pašā laikā Novickis neizmantoja savas izdevības, kas viņam radās pēc mūsu piedāvātās aizsardzības. Principā Spīrs jau arī neguva punktus no mūsu step out aizsardzības. Viņam punktu nāca pēc atlēkušajām bumbām un viens pret vienu individuālajās situācijās. Manuprāt, spēles plāns mums nostrādāja super!

Tagad "Ogres" bilance ir aizgājusi pozitīvā virzienā (6-4). Taču sajūtu līmenī ar to, kam gatavojāties un kas ir rādīts laukumā - ir neitrāla sajūta par sniegumu vai tomēr var ielikt plusiņu vai varbūt mīnusiņu?
Zini kā, ir jāsaka tā, ka mēs, manuprāt, esam laba komanda ar individuāli spēcīgiem spēlētājiem, kas var rādīt labu basketbolu. Taču šeit mēs atgriezāmies pie tā, ko tev minēju iepriekš. Mums ir bijušas problēmas ar to, ka neesam uz vienas lapas. Gribu cerēt, ka šī spēle ir pagrieziena punkts. Noticēsim tam, ka ja mēs sarunājam un treneris uzsver to un n-tās reizes atgādina, tad varam to izdarīt. Šodien mēs to lieliski parādījām. Sportā vienmēr gribi uzvarēt visas spēles. Atgriežamies pie zaudējuma Keilā, kas bija ļoti sāpīgs. Taču "Keila Coolbet" spēlē ļoti labu basketbolu. Atskatoties bija vairākas situācijas, kurās tajā spēlē nedarījām to, ko bijām sarunājuši. Ja mēs to sakārtosim, tad ticu, ka ar savu aizsardzību spēsim atsisties, kas ļaus skriet ātrajos uzbrukumos un rādīt labu uzbrukuma basketbolu. Skaidrs, ka tagad pēc uzvaras teikšu, ka plusiņš palicis lielāks. Kopumā sezonas sākumu vērtēšu kā neitrālu. Nevarētu teikt, ka ir jāzvana trauksmes zvani, bet gribētos kopumā spēlēt labāk. Tajā skaitā arī man pašam.

"Ogres" specifika ir tā, ka salīdzinoši ar citām komandām sastāva kodols paliek ilglaicīgi. Gan pats, gan Rihards Zēbergs daudzus gadus esat komandā. Arī tie spēlētāji, kas atnāk, aizķeras uz ilgāku laiku. Vai, ņemot vērā basketbola specifiku, komandām gadu no gada mainot savu rokrakstu, "Ogre" spēj sevi starpsezonā pietiekami pamainīt, lai piedāvātu pretiniekiem ko jaunu?
Noteikti ir kaut kādas iezīmes, kas nāk līdzi. Būsim godīgi - man ir 34 gadi. Mani kā spēlētāju vairs baigi neizmainīsi. Tas, ko es daru laukumā, ir bijis, un būs tas, ko darīšu. Skaidrs, ka kaut kādā mērā trenerim ir jāpielāgojas tiem spēlētājiem, kas ir viņa rīcībā. Mēs nevaram radikāli nomainīt spēles stilu. Tas, ko mēs varam pamainīt, ir akcenti. Piemēram, šogad mums ir saspēles vadītājs ar fantastisku metienu. Mēs varam vairāk izmantot viņu. Mums klāt nācis Kārlis Žunda, kurš ir otrais numurs, kuram ir spējas nospēlēt arī postā [uz groza apakšu], radot jaunas opcijas. Viņš var spēlēt agresīvi aizsardzībā un segt ceturtos numurus. Reinis Avotiņš ir interesants ceturtais numurs, kurš var labi spēlēt postā un arī trāpīt no distances. Ir nākuši klāt jauni džeki, uz kuriem varam uzlikt akcentus, bet tajā pašā laikā esam arī palikuši vecie spēlētāji, kuri darīsim to, kas no mums pluss mīnuss ir zināms. Cits jautājums, vai mēs to konkrētajā spēlē spēsim realizēt.

Klāt pienākot tādam spēlētājam kā ukrainim Šundelam, cik viegli vai grūti viņam ir iekļauties "Ogres" mehānismā un kad sagaidāt no viņa labāko iespējamo sniegumu?
Skaidrs, ka viņam vispirms ir jāieiet formā. Viņš kādu laiku nav basīti spēlējis. Ja nemaldos pēdējo reizi spēlēja Ukrainas izlasē augustā. Kopš tā brīža viņš ir trenējies viens pats. Kā mēs zinām, vari trenēties viens pats, cik gribi, bet spēlēt pieci pret pieci ir pavisam cita slodze un sajūtas. Noteikti viņam ir jāiedod laiks. Viņa pluss ir tas, ka viņš ir pieredzējis un meistarīgs. Nav varbūt super ātrs un atlētisks, bet kopumā mūsu komanda nav tāda. Mēģināsim apspēlēt vairāku uz viltību, gudrību un pieredzi. Domāju, ka iekļausies pietiekami veiksmīgi. Kā viņš pats jūtās, to ir grūti pateikt. Sezonas vidū spēlētājam ienākt komandā nekad nav viegli. Viņš ir lādzīgs puika, domāju, ka iekļausies. Jaunam spēlētājam ienākot komandā, manuprāt, baigi svarīgi ir uzvarēt. Ienākot jaunam spēlētājam, lai arī visi saka, ka tā nav, kādam tās spēles minūtes paliek mazākas, un, ja ir zaudējumi, tad sākas pārdzīvojumi un domāšana. Ceru, ka rādīšana ar pirkstu nenotiek, bet domas galvā var būt visādas. Labi, ka tagad pēc viņa ienākšanas esam izcīnījuši uzvaras, jo uzvaras basketbolā dziedē visas brūces.

Jautājums no šobrīd varbūt ne pašas aktuālākās tēmas, bet par Latvijas kausu. Sagadījies tā, ka esat uztrāpījuši paši uz savu fārmklubu. Kā uz to skatāties no spēlētāju perspektīvas? Man kā no līdzjutēja pozīcijām interesantāk būtu redzēt spēli pret "Daugavpili".
Ja tu man teiktu, ka Daugavpilī būs pilna zāle uz mums atnākusi, es ar lielāko prieku aizbrauktu uz Daugavpili. Kaut kā mums iepriekšējos gados ir sanācis spēlēt zālēs, kur tie cilvēki uz kausu nenāk. Iepriekš mums bija Cēsis. Nu kaut kā nebija tā atmosfēra, un cilvēki nebija tik daudz sanākuši. Man kā sportistam vieglāk ir nospēlēt Ogrē, jo atkrīt tālais izbraukums uz Daugavpili. Tajā pašā laikā ir burvība, ka varam aizbraukt un parādīt basketbolu reģionos. Kur man gribētos uzspēlēt, tas, piemēram, ir Jaunpilī. Tur ir traki skatītāji un maza zāle. Gribētos, piemēram, Madonā, kur nāk daudz cilvēku. Tās ir tās, kas nāk atmiņā. Varbūt arī Daugavpilī nāk daudz cilvēku, un pārmetums ir nevietā. Ja ir skatītāji, viennozīmīgi braucam uz reģioniem. Šajā gadījumā apstākļi tā sakrita.

Kristaps Dārgais uzbrukumā pret Zeku Votsonu. Foto: Jānis Martels

Pēdējos gados neesmu ar tevi intervijas formātā runājis, tādēļ jāizmanto iespēja uzprasīt - kā "Arēna Ogre" atšķiras no iepriekšējās šaurās zālītes? Tas, ko "Ogres" līdzjutēji dara tagad jau lielākā plašumā - vai pietiek emociju?
Ir baigais gandarījums, ka ir jauna, plaša un moderna zāle. Ir patīkami ieiet pašiem savās ģērbtuvēs. Ir smuka zāle, kas tiešām ir tāda stilīga. Tās melnās krāsas... tāda jaunmodīga zāle. Pirmajā brīdī, kad ieej iekšā, pat liekas, ka neesi Latvijā. Infrastruktūras objekts kā tāds ir super! Atmosfēras ziņā, kad 1. vidusskolā bija pārbāzts, tad atmosfēra kaut kādā ziņā pat ir interesantāka. Ir bijušas pāris spēles, kad tiešām arī tagad cilvēki sanāk un gaisotne ir super! Pagājušajā sezonā, kad pēdējā spēlē zaudējām "Liepājai", tribīnes bija ļoti pilnas. Šogad uz "Ventspili" bija ļoti daudz skatītāji. Manuprāt, tas ir super! Daudzus cilvēkus piesaista tas, ka viņi vienkārši grib atnākt paskatīties, kāda tā arēna izskatās. Ne tikai mūsu sniegums laukumā, bet pats infrastruktūras objekts ir tas, kas var piesaistīt skatītāju.

Tā kā ir valsts svētku nedēļa, tad arī tematisks jautājums. Pagājušajā gadā ar Lāci apspriedām kino tēmu, tādēļ tev jautājums par to, kuras, tavuprāt, ir dziesmas, kas visvairāk latvieti ceļ spārnos? Zinām, ka latviešu cilvēks mēdz sarauties maziņš stūrī, bet kas ir tā mūzika, kas, tavuprāt, ļauj izplest spārnus?
Domāju, ka tā ir "Saule, Pērkons, Daugava". Tie Mārtiņa Brauna sitieniņi pa klavierēm ir kā latvieša sirds dzīslas, pa kurām uzsitam un sajūtamies īpaši. Vismaz man tā ir. Pats dziesmu svētkos šo dziesmu esmu dziedājis, un man liekas, ka arī apraudājos. Pēdējos gados vairs neesmu tik sentimentāls šīs dziesmas laikā, bet tā, manuprāt, ir tāda top 1 latviešu sirds dziesma.

Vai ģērbtuvēs arī ir kaut kas no vietējās mūzikas, kam ir jāskan, lai uzkurinātu džekus?
Zini kā, mēs pat pirms spēles baigi mūziku neliekam. Mājas spēlēs kaut ko ik pa laikam uzliekam, bet man ir tā, ka pašam mūziku nevajag, lai būtu noskaņojums. Kad es gribu, tad paklausos. Negribu - neklausos. Ir džeki, kas grib austiņas, ir kas negrib. Ir jābūt kādam cilvēkam, kas pats grib mūzikas likšanu uzņemties. Iepriekš mums tāds bija Magone jeb tā saucamais DJ Runcis. Šobrīd mums tāda cilvēka nav. Svariņos man patīk uzlikt mūziku, bet tur vairāk esmu elektroniskās deju mūzikas cienītājs. Ja par latviešiem, tad Roberts Lejasmeijers - tas ir fantastisks mākslinieks.

Lasi vēl...

# Krūmiņš pēc atlabšanas no traumas: "Esmu uz 100% atpakaļ!"
# Putāns: "Vēl gribēju spēlēt profesionāli, bet naudas Latvijas sportā ir tik, cik ir"
# Lācis: "Iesaku visiem noskatīties "Rīgas Sargus", lai varam sajust latvieti sevī"
# Kulačkovskis: "Pēc koledžas ir diezgan sarežģīti izmērīt, kāda līmeņa spēlētājs esi"