Grupas līderi un principiālie pretinieki: ar ko rēķināties pret Beļģiju?

Principiāli pretinieki kopš 2013-tā

Latvijas un Beļģijas dueļiem mūspusē jau tiek karināta klāt principialitātes birka. Lai gan beļģu “lauvām” nav tik spožu panākumu kā “kaķenēm” (lasi, Beļģijas sieviešu izlasei), vīri ir nostabilizējušies uz Eiropas basketbola kartes. Var teikt, ka to palīdzēja paveikt arī FIBA ar lēmumu 2011. gadā palielināt “EuroBasket” finālturnīru dalībnieču skaitu - no 16 uz 24. Tieši kopš 2011. gada beļģi piedalījušies visos četros līdz šim aizvadītajos finālturnīros. Bez lieliem panākumiem, tikai vienu no turnīriem pabeidzot bez negatīvas bilances, bet augstākā vieta šajos gados izcīnīta ar zināmu Latvijas “līdzdalību”.

Proti, 2013. gada čempionātā Slovēnijā, lai tiktu ceturtdaļfinālā, Latvijai bija jāpieveic Beļģija savstarpējā cīņā otrās kārtas pēdējā spēlē. Latvieši todien neko nevarēja trāpīt (29,4% metienos no spēles), biežāk kļūdījās nekā rezultatīvi piespēlēja (15/10) un pat par spīti 17 uzbrukumā izcīnītām bumbām piedzīvoja sāpīgu neveiksmi (56:60), kas pārvilka svītru mūsu cerībām kvalificēties 2014. gada Pasaules kausam. Uz to vēlāk aizbrauca Ukraina, ko mūsējie iepriekš bija piesmējuši ar +34 (85:51). Kopš tā laika katra tikšanās ar Beļģiju no mūsu puses bijis ne vien sporta, bet arī principa jautājums. 2015. gada finālturnīrā Rīgā ne bez nervu sasprindzinājuma izdevās uzveikt beļģus, bet vēl divus gadus vēlāk Stambulā, Kristapa Porziņģa iedvesmota, Latvija noslēdzošajā ceturksnī pārrullēja pāri Beļģijas veterāniem.

Lai gan spilgtu panākumu nav, Beļģijai nav arī izvizinājusies tādos amerikāņu kalniņos, kādus izbaudījusi Latvija. Ja mūsējie pēc eiforijas par 2017. gada finālturnīrā ieskicēto izlases potenciālu to sasniegt tā arī nav spējuši, laižot garām iespēju spēlēt ne vien Pasaules kausā, bet pat šogad gaidāmajā “EuroBasket 2022”, tad beļģi savu līniju ietur un septembrī piedalīsies piektajā Eiropas finālturnīrā pēc kārtas. Valstī ir solīds vidēja līmeņa vietējais čempionāts, kas no šīs sezonas apvienots ar Nīderlandes līgu (kopā 21 komanda). Pirmajā sabraukumā no vietējās līgas spēlēm kopumā bija pieteikti seši basketbolisti, un tikpat kandidēs uz vietu sastāvā arī tagad.

Sabalansēta un kvalitatīva komanda

Tiesa, toni novembra uzvarās pār Slovākiju un Serbiju noteica ārvalstu klubos spēlējošie. Spožākā Beļģijas vīru groza bumbas zvaigzne ir pieredzējušais saspēles vadītājs Sems Van Rosoms. Viņš jau 11. sezonu pavada Spānijas ACB līgā, bet astoto gadu pēc kārtas pārstāv “Valencia” krāsas. Valensijas klubs ir mūžīgs ULEB Eirokausa favorīts un laiku pa laikam tiek pie spēlēšanas arī Eirolīgā. Van Rosoms ar “Valencia” divreiz triumfējis Eirokausā, 2017. gadā izcīnīja ACB titulu, bet šosezon 35 gadu vecumā joprojām ir “Valencia” pamatvērtība (Eirokausā vidēji 9,3 punkti un 4,2 piespēles). Novembra mačos Van Rosoms bija galvenais uzvaru kaldinātājs un Serbijas grozā sabēra pat 20 punktus.

Ārējā līnijā blakus meistarīgajam Van Rosomam lieliski iederas “bullis” Retins Obasohans. Fiziski jaudīgais aizsargs ir bagātā Jeruzalemes “Hapoel” kluba līderis un novembra spēlēs izlasē pavadīja laukumā ilgākās minūtes, apliecinot savu noderīgumu abos laukuma galos. Ja līdz šai sezonai karjerā, kurā ietilpst arī savas vietas zem saules izsišana NBA Attīstības līgā, nebija sevi apliecinājis kā uzticamu tālmetienu izpildītāju, tad šosezon Izraēlas premjerlīgā no distances met ar elites līmeņa 45,6% precizitāti. Arēnas Rīga basketbola parkets Retinam ir zināms - 2019. gada 13. novembra vakarā Obasohans nepilnās 12 minūtēs iemeta septiņus punktus, palīdzot Bambergas “Brose” bez ierunām sakaut VEF (76:55). Otrā apļa spēlē Bambergā, kur mājinieku ložmetējs pilnībā iznīcināja rīdizniekus (91:53), spēcīgais aizsargs guva desmit punktus un atdeva septiņas piespēles. No šo abu spēļu VEF sastāviem Latvijas izlases rindās šajā sabraukumā nebūs neviena spēlētāja. Ļoti izšķiroša būs Latvijas valstsvienības darbības kvalitāte gan viens pret vienu, gan komandas aizsardzībā tieši pret šiem abiem spēlētājiem.

Vēl viens šosezon snaipera dotības apliecinājis aizsargs ir pieredzējušais Alekss Libērs, kurš “Spirou” rindās Beļģijas-Nīderlandes līgā no distances uzbrūk ar 40,6% precizitāti, bet novembrī sameta 17 punktus pret Slovākiju. Libēra vienaudzis Kventins Serons pēc četrām sezonām Francijas elitē un divām sezonām Bilbao rindās ACB līgā vasarā pieņēma no Francijas elites izkritušās, bet otras naudīgākās Francijas otrās līgas kluba “Boulazac” piedāvājumu. Ar augstu rezultativitāti ikdienā neizceļas, bet punktu gūšana nekad nav bijusi viņa stihija. Novembra spēlēs laukumā pavadīja tikai simboliskas minūtes. Rihardam Lomažam izlašu sabraukumā tomēr nenāksies atkal saredzēties ar savu ikdienas darba kolēģi “Merkezefendi” klubā Turcijā Tomasu Akjazili, jo viņš uz šo sabraukumu nav izsaukts.

Pirms nepilniem deviņiem gadiem notikušajā mums sāpīgajā Latvijas un Beļģijas “EuroBasket 2013” spēlē piedalījās ne vien Van Rosoms un Serons, bet arī Žans-Marks Mvema. Toreiz jaunais un daudzsološais, tagad pieredzes bagātais uzbrucējs, kurš izcīnīja Beļģijas čempiontitulu piecas iepriekšējās sezonas pēc kārtas, 32 gadu vecumā, vērtējot pēc statistikas, Antverpes “Giants” rindās aizvada savu labāko sezonu karjerā. Novembra uzvarā pret serbiem atlētiskais Mvema iemeta 11 punktus, izcīnīja sešas bumbas un atdeva četras piespēles, nopelnot otro labāko efektivitātes rādītāju komandā (+19). Labāku efektivitāti pret Serbiju sakrāja centrs Ismaels Bako, viens no četriem 1995. gadā dzimušajiem spēlētājiem izlasē novembra mačos (šī paaudze savulaik izcīnīja U18 bronzu B divīzijā, bet U20 čempionātā A divīzijā palika astotie, kamēr Latvija finišēja piektā). Bako iepriekš spēlēja kopā ar Lomažu ASVEL rindās, taču pērnvasar pārcēlās uz Spāniju un šobrīd ir viens no ACB līgas lielākās pārsteiguma autores “Manresa” vadošajiem spēlētājiem. Klubā viņa kolēģis ir talantīgais latviešu spēka uzbrucējs Mārcis Šteinbergs, bet sezonas pirmajā pusē bija arī Jānis Bērziņš.

ACB līgā solīdi (7,4 punkti un 3,3 bumbas) spēlē arī cits garais Hanss Vanvijns, kurš izlasē var dot dzirksti no soliņa. Vēl viens šīs paaudzes garais spēlētājs Vincents Kestelūts aizvada labāko sezonu karjerā, taču izlasē ir vēl tālu no tā, lai būtu toņa noteicējs. Septiņas pēdas garais Endijs Van Vlīts pagājušajā sezonā dalīja minūtes ar Kasparu Bērziņu “Šiauliai” komandā Lietuvā, bet šosezon produktīvi spēlē Izraēlas premjerlīgā. Uz izlasi pārnest savu kluba produktivitāti līdz šim nav izdevies.

Jaunais talants Hariss Bratanovičs 17 gadu vecumā parakstīja līgumu ar “Barcelona”, taču viņa pieredze Katalonijas superklubā beidzās jau pēc divām sezonām otrajā komandā, darba attiecības tika pārtrauktas un 209 centimetrus garais jauneklis atgriezās dzimtenē, parakstot ilgtermiņa līgumu ar “Oostende”. Tās rindās viņš šosezon jau spēlē savam vecumam un pieredzei solīdas minūtes, taču izlases kontekstā par viņu drīzāk jārunā nākotnes, nevis tagadnes formā. Cits Ostendes kluba spēlētājs Pjērs Antuāns Žilē, kuram ir divu sezonu pieredze arī ACB līgā, gan 30 gadu vecumā ir gatavs produkts - kustīgs ceturtais numurs ar metienu (šosezon Beļģijas-Nīderlandes līgā trāpīti 53,7% (!) trīspunktnieku). Sosezon viņš palīdzēja savai komandai kvalificēties Čempionu līgas otrajai kārtai, bet izlasē ir starta piecinieka spēlētājs.

Novembrī ar izlasi nebija Daira Bertāna un Anžeja Pasečņika komandas biedrs Seviljā Vrenzs Bleijenbergs. 208 centimetrus garais uzbrucējs pēc izlaušanās sezonas pagājušogad pieteicās NBA draftam, taču netika tajā izvēlēts un vēlāk parakstīja divu gadu līgumu ar “Real Betis”. Artūra Žagara un Artūra Kuruca vienaudzis pirmssezonā patīkami pārsteidza, taču, sākoties oficiālajiem mačiem, nespēja noturēt uzņemto ritmu. Pēc treneru nomaiņas Bleijenbergs vairs netika pieteikumos uz spēlēm un pagājušonedēļ pārtrauca līgumattiecības ar “Real Betis”. Viņa plānos esot atgriešanās ASV un spēlēšana NBA Attīstības līgā, bet pagaidām tas nav noticis, un viņš kandidēs uz vietu sastāvā valstsvienībā. Līdz šim izlasē viņam oficiāli nospēlētas tikai divarpus minūtes.

Šoreiz ar karstāko Lietuvas līgas aizsargu

Novembrī izlasei nevarēja palīdzēt 26 gadus vecais Manu Lekomts, kuram jau ir plaša profesionālā basketbola pieredze (NBA Attīstības līga, ACB līga, Vācija, Francija, pēdējās divas sezonas Lietuvā). Šobrīd 178 centimetrus garais aizsargs uzņēmis izcilu formu, Lietuvas līgas debitantes “Jonava” labā pēdējos četros mačos gūstot attiecīgi 27, 28 un 29 un vēlreiz 27 punktus. Tādējādi jau tā kvalitatīvā Beļģijas aizsargu līnija mačos pret Latviju papildināta ar vēl vienu bīstamu ieroci. Francijas elitē sezonu aizvada divos “EuroBasket” spēlējušais otrais numurs Žans Salumu, taču ir mazāk produktīvs nekā ierasts. Novembrī nebija vajadzīgs izlasei, šoreiz palīdzēs.

Par 2021. gada Beļģijas labāko basketbolistu nosauktais Loiks Švarcs pērnvasar nolēma beidzot 29 gadu vecumā izmēģināt laimi ārzemēs. Grieķu “Promitheas” pietika ar desmit spēlēm, lai saprastu, ka Švarcs nav vajadzīgais zobrats komandas mehānismā, bet janvāra beigās 198 centimetrus garais spēlētājs pievienojās franču “Orleans”. Trīs līdz šim aizvadītajās spēlēs ar lielu pienesumu jaunajai komandai statistikas izteiksmē nav izcēlies, taču, acīmredzot, pārliecinājis ar citām īpašībām, jo nule kā pagarinājis līgumu ar klubu līdz sezonas beigām. Novembrī viņš nebija ar izlasi, bet šoreiz iekļauts sešpadsmitniekā.

Ar izlasi nebūs 34 gadus vecais spēka uzbrucējs un centrs Maksims De Zēvs. Novembrī viņš bija bez spēļu prakses un uz izlasi netika aicināts. Janvāra beigās De Zēvs pievienojās itāliešu “Brindisi”, taču ieradās Itālijā fiziski negatavs, tāpēc četros “EuroBasket” spēlējušā De Zēva fokuss šobrīd ir uz sportiskās formas atgūšanu un arī februārī viņš izlasē nebūs. Francijas līgas debitantes “Fos Provence” rindās spēlējošais Kongo dzimušais un divos “EuroBasket” spēlējušais centrs Kevins Tumba demonstrē sniegumu, kas ir ir tālu no gaidītā, un izlasē nebūs arī šajā sabraukumā.

Beļģijas kandidāti februāra spēlēm

Treneris - Beļģijā iedzīvojies horvāts

Lai gan augstu panākumu nav bijis, Beļģija nemētājas treneru jautājumā un paļaujas uz ilgtermiņu. 13 gadus galvenā trenera amatā pabija vietējais speciālists Edijs Kastēlss, vadot izlasi četros Eiropas čempionātu finālturnīros. 2018. gada vasarā, kad Beļģija nebija kvalificējusies Pasaules kausa izcīņai, Kastēlss pēc paša iniciatīvas atstāja amatu.

Horvāts Dario Džerdža savu trenera karjeru sāka agri, jau 26 gadu vecumā. Pēc vairākiem panākumiem bagātiem gadiem dzimtenē Džerdža ļāvās ārzemju izaicinājumam. Viena sezona bankrota priekšā esošajā “Ural Great” aizveda līdz piedāvājumam Beļģijā - kļūt par tā brīža čempiones “Spirou” asistentu. Te sākās Džerdžas ilgais ceļš Beļģijā, kas nu jau kļuvusi par trenera otrajām mājām - pat ļoti tiešā nozīmē. Trīs gadus pēc ierašanās Beļģijā, 2011. gada 30. novembrī, Džerdža kļuva par galveno treneri “Oostende” klubā, kas tikko bija šķīries no iepriekšējā komandas stūrmaņa. Nu jau 11 gadu garumā Ostendes kluba un Džerdžas savienība bijusi nešķirama, un pamatoti - šajā laikā izcīnīti visi desmit pieejamie Beļģijas čempiontituli, kā arī septiņi Beļģijas kausi un budžetam atbilstoši solīdi startēts arī Eiropā.

Kad Kastēlss pavēstīja par aiziešanu no izlases, Beļģijas federācijā par to, kuram uzticēt vīru valstsvienību, daudz jautājumu nebija. Džerdža, kuru 2015. gada Eiropas čempionātā par asistentu Horvātijas izlasē bija uzaicinājis Velimirs Perasovičs, pieņēma piedāvājumu, bet pāris mēnešus vēlāk oficiāli nokārtoja Beļģijas pilsonību. Horvātijas un Beļģijas dubultpilsonim Džerdžam jau ceturto gadu ir divi darba kabineti - “Oostende” klubā un Beļģijas izlasē.

“Dario ļoti labi zina Beļģijas basketbolu, jo bijis šeit jau ilgus gadus. Viņš nav ārzemnieks, kurš neseko vietējai līgai. Viņš noteikti ir spēlētāju treneris,” publisku svētību federācijas izvēlei devis arī izlases veterāns un līderis Van Rosoms. Lai gan jau sen spēlē Spānijā, arī Van Rosoms iepazinis Džerdžu vēl pirms abu ceļi krustojās izlasē. 2013. gada starpsezonā Van Rosoma un “Valencia” puses ilgi nespēja vienoties par jauna līguma nosacījumiem. Aizsargs izmantoja iespēju trenēties Džerdžas vadībā “Oostende” pirmssezonā, līdz septembra beigās beidzot lika parakstu uz jauna kontrakta ar Valensijas klubu.

Uzvarai pār Serbiju pietika ar 12 minūtēm laba basketbola

Džerdžas vadībā ilggadējais izlases kodols tiek pamazām atjaunināts, kas citos apstākļos varētu radīt zobu sāpes, taču pie pašreizējās FIBA kvalifikācijas turnīru sistēmas problēmas ar sastāviem ir jebkurai izlasei. Serbija nav izņēmums, un novembrī Svetislava Pešiča vadītā komanda vispirms Belgradā izdzīvoja trillerī pret Latviju, bet trīs dienas vēlāk Monsā aizvadīja vāju otro puslaiku, nenoturot ar diviem cipariem rakstāmu pārsvaru un piekāpjoties Beļģijai. Mājinieku rindās tovakar spožs bija Van Rosoms, kurš guva 20 punktus, centrs Bako pievienoja 14 punktus, 11 bumbas un piecas piespēles, bet Mvemā kontā 11 punkti, sešas bumbas un četras piespēles.

“Bijām vadībā visu spēli, bet viss sabruka pēdējā ceturtdaļā. Beļģija izmantoja mūsu nespēju “pick’n’roll” aizsardzībā, kad laukumā bija [Milošs] Teodosičs un [Filips] Petruševs,” savos novērojumos, atminoties novembra spēli, ar Sportacentrs.com dalās serbu žurnālists Džordže Miļaničs. “Bako kā centrālā figūra “pick’n’roll” uzbrukumā izskatījās nepaturams. Viņš veica "short-roll" (īsos ierāvienus), pēc kuriem atdeva piespēles brīviem partneriem stūros, viņš veica pilnu ierāvienu pēc aizsega un tika pie viegliem punktiem no apakšas.”

“Van Rosoms nospēlēja aukstasinīgi, trāpot svarīgus tālmetienus, bet taisnības labad jāsaka, ka tie bija brīvi metieni,” Miļaničs uzteica beļģu saspēles vadītāju. “Beļģija vairākas reizes ļoti labi nospēlēja aizsardzībā, pārtvēra bumbas un izveidoja ātros uzbrukumus. Sajutuši, ka Serbijai smeļas ūdens mutē, viņi izdarīja vēl lielāku spiedienu uz bumbu. Beļģija pēdējā ceturtdaļā spēlēja ar lielu enerģiju, palīdzēja arī elektrizētā atmosfēra tribīnēs. Viņiem pietika ar 12 minūtēm laba basketbola, lai uzvarētu tajā spēlē, jo visā pārējā laikā Serbija bija daudz pārliecinošāka.”

Pēc šīs publikācijas tapšanas kļuva zināms, ka Beļģijas izlasei savainojuma dēļ nevarēs palīdzēt pamatcentrs Ismaela Bako,kā arī laukumā nedosies viens no izlases līderiem - Sems Van Rossoms.