Vecvagars: "Izkrišana no A grupas - drīzāk likumsakarība, nevis pārsteigums"

Ņemot vērā pēdējā laikā tik tumšos toņus ap Latvijas U20 izlasi, sākšu ar pretējo – ko Jūs kā no 12 jauniem puišiem sastādītas izlases treneris varat paņemt pozitīvo no Eiropas čempionāta Grieķijā?
(ilgs klusums)... ļoti grūti man šobrīd iedomāties kaut ko pozitīvu, patiešām. Iespējams, varētu izcelt dažu atsevišķu spēlētāju cīņassparu un parādīto raksturu, bet nu tie arī bija izņēmumi. Protams, traucēja savainojumi, nebija labākais sastāvs, bet tas jau uz pašu turnīru neattiecas. Patiešām grūti atbildēt, jo liekas, ka no šī turnīra pozitīvās lietas mēs paņēmām ļoti maz.

Jūs pieminējāt raksturu – kurā EČ spēlē, lai arī zaudēt tomēr nācās visās, Jums personīgi likās, ka izlase parāda vislabāko sniegumu un lielāko cīņu?
Tieši spēlētāju apņēmības ziņā tā droši vien bija spēle pret Ukrainu (grupu turnīra otrā spēle, 62:75 – aut.p.). Tajā puiši gāja nežēlodami sevi, bija tāda kā vienotības sajūta un varēja just, ka tiešām notiek cīņa par uzvaru. Bet nu viss aizgāja tāpat, kā pārbaudes spēlēs jau bija redzams. Mēs varam nospēlēt kādu mača nogriezni labā līmenī, bet tad seko kritumi, kuros viss tiek zaudēts. Nevarējām noturēt vajadzīgo līmeni visas spēles garumā, kas, protams, savā veidā arī ir labas komandas pazīme, bet mums tā pietrūka.

Varam ņemt vērā esošo situāciju, kādā bijām, taču – jāatzīst, ka pretinieki bija talantīgāki, arī meistarīgāki, ja tā drīkst izteikties, zaudējām arī auguma centimetros. Jā, mēs varējām aizvadīt 15, 20 vai 25 minūtes laba basketbola, taču ne īpaši vairāk un ar to bija par maz.

To noteikti var saistīt ar daudzajām traumām, vai ne? Iztrūkstošo rezervju dēļ sastāvs vairs nebija tik vienmērīgs?
Protams. Jo mazāk mums izlasē tādu spēcīgu spēlētāju, tādu, kuriem ir arī līdera dotības, jo grūtāk spēlēt un aizvadīt maču stabili, iztiekot bez kritumiem. Aizbraucot uz čempionātu, visai ātri sapratu, ka ir atšķirības starp mūsu un pārējām izlasēm, arī jau sagatavošanās posmā rēķinājāmies, ka būs grūti.

Bija tā, ka pirms čempionāta Jums personīgi lielu cerība nebija?
Nu, tā gan neteikšu. Cerības ir vienmēr, tāpēc jau strādājam. Vienmēr cenšamies sameklēt pretinieka vājības un īpatnības, nodot tās tālāk spēlētājiem un cerēt, ka tas nesīs rezultātu. Čempionātā jau arī tas kādu brīdi izdevās, bet tomēr jāatzīst – daudzās spēlēs cīnījāmies, ar komandu, kura pārstāvēja citu līmeni. Kādu brīdi varam ar visiem spēkiem turēties pretim, bet pēc tam jau izpaužas neslēpjami trūkumi, kaut vai, piemēram, auguma centimetri un masa.

Šobrīd basketbola sabiedrībā novērota ļoti asa, dažbrīd pat galēja reakcija par U20 izlases izkrišanu uz B divīziju. Kādas būtu Jūsu domas – vai šī ir katastrofa Latvijas jaunatnes basketbolā? Ņemsim tomēr arī vērā, ka, tikai uz faktiem balstoties, izlasei šogad sanāk 16. vieta Eiropā, bet nu par tādu stabilu Eiropas “Top 10” valsti Latviju jau diez vai var saukt.
Par katastrofu laikam to nesaukšu vis. Dzīve jau turpinās, arī U20 izlase turpinās spēlēt. Teikšu tā – ir žēl. Žēl par iegūto vietu un žēl par neizmantoto potenciālu, ko varējām sasniegt, ja izlase būtu plus mīnus optimālajā sastāvā. Gribas domāt, ka, ja sastāva ziņā šovasar nebūtu bijuši tik lieli iztrūkumi, vietu elites divīzijā būtu nosargājuši. Vai būtu daudz augstāk, to, protams, nevar pateikt.

Bet nesaku arī, ka izkrišanu nevajag nevērtēt – Latvijai U20 izlasei būtu jāspēlē elitē, noteikti. Tikai saku, ka katastrofa tā diez vai ir. Horvātija iepriekš bija izkritusi no elites, tikai tagad atgriezīsies atpakaļ. Krievija joprojām paliek B grupā. Arī tādām basketbola lielvalstīm, kas iepriekš šajā vecuma grupā bijušas medaļnieces, ir nācies izkrist. Tas, protams, nenozīmē, ka jāseko viņu piemēram, jo tikt atpakaļ jau ir grūti. Bet A grupa Latvijai ir vajadzīga, tur tomēr arī skatītāju uzmanība ir daudz lielāka, daudz plašākas izaugsmes iespējas. Taču uz doto brīdi jāsaka, ka U20 izlasei šādā sastāvā izkrišana uz B grupu nebija nekāds pārsteigums vai šoks. Drīzāk jāsaka, ka tā bija likumsakarība.

Par sastāva iztrūkumiem publiski netrūka neskaidrības, kuram īsti ir trauma un kuram klubs neļauj spēlēt. Kā, piemēram, izpaudās Rodiona Kuruca situācija – kurā brīdī Jums tapa skaidrs, ka izlasē viņa nebūs?
Tādas baumas un aizdomas, ka Kuruca nebūs izlasē, bija jau no paša sagatavošanās posma sākuma, bet vēl labu laiku saglabāju cerības. Nebija jau man nemaz konkrētu sarunu ar viņu, neesmu informēts, kas un kā. Kā galvenajam trenerim man arī nemaz nav tādu ietekmes sviru, lai pārliecinātu spēlēt izlasē vai runātu ar spēlētāja aģentu. To dara LBS ar saviem komunikācijas kanāliem, viņi arī runā un skaidrojas, kamēr es tikai sastādu kandidātu sarakstu, kurus vēlētos redzēt treniņnometnē. Kurš ierodas un kurš nē – to es vairs nekontrolēju, pašiem spēlētājiem klāt es arī netieku, lai izrunātos un saprastu, ko viņš domā par izlasi, kāda viņam situācija utt.

Pieskaroties aģentu tematam, šis varētu būt nekorekts jautājums, bet tomēr – – LBS valdes loceklis Edgars Jaunups publiski U20 izlases neveiksmēs vainoja tieši atsevišķu aģentu darbību. Vai Jūs varat tam piekrist vai daļēji piekrist?
Es noteikti negribētu tam pilnībā piekrist, jo, kā jau teicu, spēlētāju komunikācijā ar LBS es tieši nepiedalījos, tāpat arī es nezinu, kādas tieši ir katra konkrētā spēlētāja attiecības ar savu aģentu. Negribu arī tagad nevienu cilvēku no malas vainot un pateikt kaut ko tādu, kas varētu izrādīties nepatiesība. Protams, es redzu, ka aģentiem ir milzīga ietekme uz jaunajiem spēlētājiem, noteikti tiek ņemts vērā viņu viedoklis. Bet nu nevaru tagad tā ņemt un konkrēti teikt, ka tas un tas cilvēks ir vainīgs, jo atrunāja kādu no dalības izlasē. To es pilnīgi droši nezinu, tāpēc arī neteikšu.

Tādā gadījumā par konkrētāku tēmu, proti, vai Jūs, ja LBS valde piedāvās tādu iespēju, vēl būtu gatavs turpināt darbu ar U20 izlasi?
Arī uz to es nevarēšu atbildēt, patiešām nevarēšu. Princips jau ir tāds, ka LBS vienojas par galveno treneri katram turnīram, tagad vēl tikai tiks analizēts mūsu sniegums un nākotnes iespējas. Bet vai pats būtu gatavs? To es nevaru pateikt arī pēc ļoti labiem turnīriem, kad var atgriezties mājās ar ļoti pozitīvām emocijām kā iepriekšējos EČ. Tomēr ir liels nogurums, psiholoģiski esmu iztukšots, izturēta liela slodze, gatavojoties septiņām spēlēm astoņās dienās. Par šo jautājumu noteikti domāšu, taču ātrāk par 3-5 mēnešiem diez vai varēšu tā konkrēti pateikt. Arī pēc tiem labajiem turnīriem, kur, manuprāt, sasniedzām ļoti vērtīgus rezultātus, bija tā, ka neko vairāk negribējās, un uzreiz pēc turnīra domas par nākamo gadu īsti nebija.

Bet tagad jau pavisam drīz Jūs sagaida pieslēgšanās darbā ar pieaugušo izlasi – vai nogurums un, kā jūs teicāt, tukšuma sajūta netraucēs?
Es izlases darbam pievienošos nākamajā pirmdienā, kad izlase būs atgriezusies no spēlēm Somijā. Līdz tam vēl ir laiks, turklāt tur jau es nebūšu galvenais treneris, tur daudzas lietas būs citādi. Domāju, ka, ieejot jaunā kolektīvā, tomēr tiek nākts ar svaigām sajūtām, un, cik dzirdu, Latvijas izlasē valda ļoti pozitīva atmosfēra, tā ka īpaši par to nesatraucos.

Piedāvājums strādāt Latvijas izlasē bija negaidīts? Publiski par to tika paziņots pavisam nesen, dažas dienas pirms treniņnometnes sākuma.
Piedāvājums bija ļoti, ļoti pēkšņs. Tobrīd ar U20 izlasi bijām pārbaudes turnīrā Turcijā, kad piezvanīja Ainars Bagatskis un vaicāja, vai es būtu gatavs viņam asistēt izlasē. Tas mani ļoti pārsteidza, bet parēķināju, ka ar U20 izlasi turnīrs beidzas gandrīz vienā laikā ar izlases pirmajām pārbaudes spēlēm, tad nu piekritu. Sākumā arī īsti daudz necerēju, kas tur sanāks (U20 izlase Turcijā ieradās 4. jūlijā, LBS paziņojums par trenera asistentu nomaiņu bija 7. jūlijā - aut.p.). Bet šķēršļus pieņemt šādu piedāvājumu neredzēju. Bijušajiem trenera Bagatska palīgiem klubi cēla iebildumus, viņi nevarēja vairs palīdzēt. Uzskatu, ka man nebija morālu tiesību atteikties.

Un kā ar piedāvājumiem no klubiem? Pēc Jūrmalas aiziešanas no LBL Jūs arī šobrīd principā esat brīvā aģenta statusā.
Ar Jūrmalu jau man vienmēr līgums beidzās uzreiz pēc sezonas, tā ka brīvais aģents esmu jau labu laiciņu. Biju aizņemts U20 izlasē, tagad lūkojos uz gaidāmo darbu lielajā izlasē. Neko īpaši meklējis vai interesējies neesmu, tā ka klubu ziņā man maz aktivitāšu.