Voins: "LBS ciena aģentu darbu, taču sagaida cieņpilnu attieksmi"

U20 izlases rezonanse Komandas neveiksme Eiropas čempionātā sāp daudziem, izraisot krietni skaļāku ažiotāžu, nekā iepriekšējos gados tā paša trenera Vecvagara vadībā sasniegtie labie rezultāti – 5. un 6.vieta. Savā ziņā tas ir veselīgi. Panākumi mēdz izraisīt nepamatotu eiforiju un novērst uzmanību no trūkumiem sistēmā. Savukārt neveiksmes liek vispusīgi izvērtēt situāciju, uzstādīt precīzu diagnozi un meklēt risinājumus problēmām. Paldies par viedokļiem visiem, kuri tos izteikuši publiskajā telpā – gan žurnālistiem un līdzjutējiem, gan iesaistītajām personām. Turpmākajā darbā palīdzēs gan tie, kuriem piekrītu, gan tie, kuri mani nepārliecina.

Par nespēlējušajiem. Publiskajā telpā minētie skaitļi par spēlētājiem, kuri šovasar nespēlē jaunatnes izlasēs, manuprāt, rada nepareizu priekšstatu par situāciju. Jo, gribot vai negribot vienā, katlā tiek sajaukti gan nopietnu traumu gadījumi, gan atteikumi subjektīvu iemeslu dēļ, kā iemeslu piesaucot mācības, individuālos plānus, klubu iebildumus utt. Manuprāt, katra situācija jāizvērtē individuāli. Atbalstu ideju, ka vajadzīgi stingri kritēriji šādai izvērtēšanai un ceru, ka būs konkrēti kvalitatīvi priekšlikumi.

Par aģentiem.LBS ciena aģentu darbu un ieguldījumu spēlētāju izaugsmē, taču sagaida adekvātu cieņpilnu attieksmi un konstruktīvu sadarbību. Tai skaitā profesionālu komunikāciju, laikus oficiāli informējot LBS pārstāvjus par izlašu kandidātu problemātiskām situācijām klubos un profesionālās izaugsmes plāniem, traumu gadījumā iepazīstinot ar medicīnisko informāciju utt. Likumdošana ierobežo LBS iespējas kontrolēt aģentu darbu, taču aģentiem ir saistoši FIBA noteikumi un LBS reaģēs, ja tie tiks pārkāpti.

Par LBS pozīciju.Kategoriski noraidu LTV sagatavotajā sižetā izskanējušo apgalvojumu, ka LBS “ciena un atbalsta” nespēlēšanu izlasē. LBS pozīcija bijusi, ir un paliek nemainīga – pārstāvēt Latviju ir basketbolista goda pienākums. Vērtības iezīmējam ar mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem – piemēram, LBS Gada balvu piešķiršanu, komunikācijā ar masu medijiem, arī atbalstu klubiem, kuri dod lielāko ieguldījumu izlašu kandidātu sagatavošanā. Taču atbilstošas attieksmes veidošana ir kolektīvs ilgtermiņa darbs, kurā sava atbildības daļa ir ģimenei un skolai, sporta skolai un pirmajam trenerim, draugiem un līdzjutējiem. Tāpēc nedomāju, ka ir vērts tricināt gaisu ar skaļiem paziņojumiem gadījumā, ja spēlētājs, paskaidrojot iemeslu, nolemj nespēlēt. LBS koncentrējas darbam ar tiem, kuri ir ierindā.

Ietekmes instrumenti. Savas valsts pārstāvēšana nav pakalpojums, kas pērkams par naudu, tāpēc LBS attiecības ar spēlētājiem neveido un neveidos pēc tādiem pašiem principiem, kā to dara klubi un kā nacionālo izlašu darbu organizē arī dažu citu valstu basketbola jumtorganizācijas. Ejam citu ceļu – katru gadu nodrošinām kvalitatīvus apstākļus 8-9 nacionālo izlašu profesionālam darbam, lai līdzdalība izlasēs būtu nozīmīgs ieguldījums spēlētāju individuālā izaugsmē un sportiskās reputācijas uzlabošanā, sekmētu sportisko ambīciju piepildīšanu un sagādātu pozitīvas emocijas. Arī palīdzam atgūt veselību, ja izlases darba procesā bijušas traumas. Visticamāk, šādas pozitīvas motivēšanas iespējas vēl nav pilnīgi izmantotas un izlašu saimniecības organizēšanā vēl ir krietni, kur augt. Tāpēc esam pateicīgi par visiem pamatotajiem signāliem no spēlētājiem, viņu vecākiem, sporta skolu treneriem, arī aģentiem, kas vēsta par problēmām un iesaka risinājumus, nevis nodarbojas ar tukšu retoriku publiskajā telpā.

Nejaušība vai likumsakarība? U20 izlases neveiksmīgā starta iemesli un turpmākā rīcība, protams, ir LBS – administrācijas, Treneru komisijas un valdes – aktuālo darba kārtībā un sagaidu, ka problēma netiks vienkāršota līdz līmenim: “ja būtu spēlējis Jānis un Pēteris, viss būtu kārtībā”. Konkrētā gadugājuma komanda – 1997. gadā dzimušie puiši – pirms četriem gadiem Eiropas U16 čempionātā no izkrišanas paglābās tikai pēdējā spēlē (13.vieta), bet pirms diviem gadiem U18 čempionātā ar grūtībām ieņēma 10. vietu. Varam vainot demogrāfisko krīzi vai sagadīšanās dēļ nepietiekamo talantu daudzumu, taču ir vērts akcentēt uzmanību uz pašu nepadarīto.

Iemesli un risinājumi. 2015. gada sezonā, kad šie puiši sasniedza U18 vecumu, līdzekļu trūkuma dēļ bija spiesti atteikties no Basketbola akadēmijas projekta, kas iepriekšējos gados paplašināja jauno spēlētāju attīstības iespējas un sekmēja jaunatnes izlašu starta kvalitāti (visus trīs BA darbības gadus U18 izlase iekļuva Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā). Šī pieredze ir pamudinājums atgriezties pie BA projekta, iespējams, paplašinot spēlētāju vecuma robežas, lai palīdzētu svarīgajā pārejas posmā starp jauniešu un pieaugušo basketbolu augt arī tiem spēlētājiem, kuri nav iesaistīti kvalitatīvās Latvijas vai ārzemju klubu sistēmās. Un kārtējo reizi ar baltu skaudību nolūkojoties uz tuvākajām kaimiņvalstīm – Somiju un Zviedriju, Igauniju un Lietuvu – kur jauno basketbolistu sagatavošanas darbs notiek valsts apmaksātos internātos.

Problemātiskie gadi. Diemžēl U20 gadugājums nav vienīgais, kura starptautiskais potenciāls rosina bažas. Pirms diviem gadiem, kad Eiropas U16 čempionātā spēlēja 1999. gadā dzimušo puišu izlase, ar lielām grūtībām tika nosargāta vieta virslīgā, turklāt ļoti lielu ieguldījumu komandas spēlē deva gadu jaunākie (2000.dz.g.) puiši. Kopš tā laika ar ļoti strauju progresu neviens 1999. gadā dzimušais basketbolists nav iepriecinājis. Zinot šo sportisko problēmu, kā arī novērtējot nākamā gadugājuma potenciālu, LBS laikus pieteicās FIBA 2018. gadā rīkot Eiropas U18 čempionātu, nodrošinot vietu A divīzijā arī nākamgad, neatkarīgi no 2017. gada čempionātā ieņemtās vietas. Tas dod iespēju Uvja Helmaņa vadītajai komandai šonedēļ Brastislavā startējošajā turnīrā spēlēt bez bažām par izkrišanu. Ceru, ka vismaz dažiem spēlētājiem šis turnīrs dos vērtīgu stimulu izaugsmei.

Izlase katru gadu? Tikko minētajā U18 izlasē iezīmējās vēl kāds “spēlēšanas – nespēlēšanas” aspekts. Proti, trenera Helmaņa ideālajā kandidātu sarakstā absolūti lielākais vairākums bija 2000. gadā dzimušie spēlētāji, taču vairāki no viņiem neiesaistījās darbā, par iemeslu minot veselības problēmas un vēlmi tās atrisināt, lai varētu iesaistīties izlases darbā nākamsezon - pamatgadā. Uz jautājumu – vai spēlēšanai jaunatnes izlasēs katru gadu (meiteņu gadījumā – pat vairākās izlasēs gada laikā) no ilgtermiņa interešu viedokļa ir pozitīva, neitrāla vai negatīva ietekme – no basketbola treneriem ir nācies dzirdēt dažādas atbildes. Visas – argumentētas un pamatotas gan ar pozitīviem, gan negatīviem piemēriem. Līdzīga pieredze bijusi daudzās Eiropas valstīs. Arī šai ziņā acīmredzot universālu recepti izstrādāt nav iespējams un būs svarīga individuālā pieeja, izvērtējot konkrētus gadījumus.

Runas un darbi. Uz B divīziju dažādās vecuma grupās savulaik izkritušas arī resursiem bagātāku valstu – Horvātijas, Krievijas, Grieķijas, Vācijas – jaunatnes izlases. Savukārt spilgtas basketbola personības var attīstīties arī, piemēram, Šveicē, kas A divīzijai nav bijusi pat tuvumā. Tāpēc netaisīsim traģēdiju. Manuprāt, viskonstruktīvāk uz U20 izlases neveiksmi reaģēja savainojuma dēļ čempionātā nespēlējušais Valdemāra Baumaņa balvas šāgada ieguvējs Artūrs Strautiņš: beidzam histēriju, labi sagatavojamies un nākamgad tiekam atpakaļ! Tā ir vīra valoda, un nākamgad katram būs iespēja parādīt, kas viņš ir – vīrs vai marionete dažādu “padomdevēju” rokās.

Izmantotie resursi:
Valdis Voins: U20 neveiksme izgaismojusi...