Brīdis pirms rītausmas: kas gaida vīriešu valstsvienību?

Divi zaudējumi pret Bulgāriju ir izgāšanās

“Viss bija ideāli, izņemot rezultātu. Mana darbība kā galvenajam trenerim ir izgāzusies,” tā Roberts Štelmahers raksturoja sešas oficiālās spēles Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Sprinta distancē, kura bija jāveic trīs uzrāvienos pusotra gada garumā, Latvija finišēja pēdējā vietā H grupā un pirmo reizi 10 ciklu laikā nespēlēs finālturnīrā.

Tik bēdīgi sarkanbaltsarkanajiem nebija klājies kopš “EuroBasket 1999” kvalifikācijas. Toreiz latvieši cīņu sāka no tā saucamās pusfināla kārtas, kurā 30 komandas, sadalītas piecās grupās pa sešām vienībām katrā, sadalīja 14 ceļazīmes uz finālturnīru. Čempionāta rīkotāja Francija un pasaules čempione Dienvidslāvija kvalificējās automātiski.

Matemātika toreiz bija sarežģītāka (sievietēm tāda ir joprojām). Finālturnīram kvalificējās katras grupas (A, B, C, D, E) pirmo divu vietu īpašnieces un četras no piecām trešo vietu ieguvējām. Latvieši E grupā finišēja piektie aiz Itālijas, Turcijas, Čehijas (visas trīs kvalificējās) un Zviedrijas (atpalikām par divu uzvaru tiesu). Divas no trim uzvarām izdevās izcīnīt pret tolaik vājo Gruziju.

Jaunajā gadsimtā nav bijis sāpīgāku zaudējumu par tiem, kuri ar viena gada intervālu tika piedzīvoti pret Bulgāriju. Austrumbalkānu valsts līdz 1991. gadam regulāri bija atrodama Eiropas astoņu spēcīgāko komandu pulkā, taču ieilgusī ekonomikas stagnācija un straujais iedzīvotāju skaita sarukums pamatīgi novājināja bulgāru basketbola spēku.

Lielākā uzvara trenera karjerā – Rosens Cvetkovs Barčovskis pamatoti lepojas ar 20. februārī Rīgā izcīnīto triumfu. Sešdesmit gadus vecais treneris, iztiekot bez vairāku veterānu un Eirolīgas spēlētāja Aleksandara Vezenkova palīdzības, nopelnīja Bulgārijai pirmo finālturnīru kopš 2011. gada un trešo reizi karjerā dosies uz Eiropas čempionātu (2005, 2011, 2022). Tā jau ir vēsture.

Pirmais pakāpiens: 2021. gada 11.-28. augusts (četras spēles)

Latvijai ceļš augšup jāsāk no A divīzijas “pagraba”. Tajā vismaz uz pusgadu ieslodzītas astoņas komandas, kuras nepārvarēja “EuroBasket 2022” kvalifikācijas sietu – Melnkalne (#26 FIBA rangā pirms februāra spēlēm), Latvija (#27), Ziemeļmaķedonija (#53), Rumānija (#54), Zviedrija (#55), Dānija (#56), Austrija (#57) un Šveice (#61).

Sākot no 2017. gada, A divīzijā ir 32 komandas. Šajā pulkā sākumā nokļuva visas izlases, kuras piedalījās 2019. gada Pasaules kausa pamatkvalifikācijā. Pēdējās divās ziemās – visas valstsvienības, kuras startēja “EuroBasket 2022” pamatkvalifikācijā.

B divīzija šobrīd ir četras reizes mazāka un ar mainīgu dalībnieku skaitu. Piemēram, 2017. gada augustā tajā nokļuva piecas komandas, kuras nekvalificējās Pasaules kausa pamatkvalifikācijai. Divus gadus vēlāk to skaits pieauga līdz astoņām – tik daudz izlašu vēlējās iesaistīties cīņā par 2023. gada Pasaules kausu, vispirms izsitoties cauri zemākajam kvalifikācijas sietam.

Otrajā ešelonā divas ziemas cīnījās Islande (#46 FIBA rangā), Baltkrievija (#52), Portugāle (#62), Slovākija (#66), Kosova (#70), Luksemburga (#74), Kipra (#76) un Albānija (#99). Pasaules kauss neradīja lielu interesi tādās ranga dalībniecēs kā Andora, Malta, Armēnija, Norvēģija (visas četras augstāk par albāņiem), kā arī Īrijā, Azerbaidžānā, Moldovā un Gibraltārā (rangā ir 168 valstis).

Četras komandas no B divīzijas – Islande, Baltkrievija, Portugāle un Slovākija – ieguva tiesības piedalīties otrajā priekškvalifikācijas kārtā. Tām pievienosies A divīzijas astoņnieks – Melnkalne, Latvija, Ziemeļmaķedonija, Rumānija, Zviedrija, Dānija, Austrija un Šveice.

Nosauktās 12 komandas izlozē tiks sadalītas četrās grupās pa trim vienībām katrā (M, N, O, P) un 2021. gada augustā izspēlēs divus apļus, sacenšoties mājās un izbraukumā (summā četras spēles). Katras grupas divas labākās komandas kvalificēsies Pasaules kausa pamatkvalifikācijai, bet neveiksminieces izkritīs uz B divīziju.

Oriģinālā, 2015. gadā apstiprinātā, sistēma paredzēja pat trīs priekškvalifikācijas kārtas. Sākotnējā scenārijā 12 komandām divu apļu turnīrs bija jāizspēlē 2021. gada jūnijā un jūlijā, automātiski tālāk tiekot vienīgi četrām grupu uzvarētajām. Augustā sekotu trešā kārta, kurā astoņas neveiksminieces sadalītu pēdējās četras ceļazīmes uz pamatkvalifikāciju.

Viss plūst, viss mainās. Olimpisko spēļu pārcelšanai uz 2021. gadu sekoja Eiropas čempionāta “pārbīdīšana” uz 2022. gadu. Pandēmijas laikā nav racionāli rīkot trīs kārtas, tāpēc FIBA svītroja jūniju un jūliju no priekškvalifikācijas kalendāra. Pagaidām nav zināms izlozes datums un grozu veidošanas nosacījumi, taču pēc (neatjaunotā) ranga komandas var izsēt tā:

(1) Melnkalne, Latvija, Islande, Baltkrievija;
(2) Ziemeļmaķedonija, Rumānija, Zviedrija, Dānija;
(3) Austrija, Šveice, Portugāle, Slovākija.

Ziemeļmaķedonija februāra spēlēs uzvarēja Itāliju (87:78) un Igauniju (86:84), tādējādi pēc ranga atjaunošanas var reāli apdzīt vienu vietu augstāk esošo Baltkrieviju. Zviedrija dubultoja uzvaru skaitu, pieveicot Nīderlandi, bet Melnkalne apspēlēja Vāciju. Dānija ciklu pabeidza ar zaudējumiem pret Beļģiju un Lietuvu. Divas neveiksmes pievienoja arī Rumānija, Šveice, Austrija un Latvija.

Olimpiskās spēles beigsies 2021. gada 8. augustā, priekškvalifikācija startēs pēc trīs dienām. Ņemot vērā, ka grupā spēlēs trīs komandas, divu apļu izspēlēšanai nepieciešamas sešas dienas – 11., 14., 18., 21., 25. un 28. augusts. Pagaidām spēkā paliek "mājās un viesos" formāts, taču FIBA maijā var lēmumu pārskatīt.

Otrais pakāpiens: 2021. gada novembris, 2022. gada februāris un jūnijs (sešas spēles)

Tālākais ceļš ir zināms no 2017. gada novembrī uzsāktā pirmgājiena. Astoņas labākās priekškvalifikācijas komandas pievienosies “EuroBasket 2022” dalībniecēm, lai divās kvalifikācijas kārtās (katrā pa sešām spēlēm), noskaidrotu 12 valstsvienības, kuras spēlēs Pasaules kausā.

Pirmajā kārtā 32 izlases tiks sadalītas astoņās grupās pa četrām komandām katrā (A, B, C, D, E, F, G, H). Paredzēts izspēlēt divus apļus, sacenšoties mājās un izbraukumā, trīs labākajām komandām iegūstot tiesības turpināt cīņu nākamajā kārtā. Tam atvēlēti trīs logi:

(1) 2021. gada 22.-30. novembris,
(2) 2022. gada 21. februāris – 1. marts,
(3) 2022. gada 27. jūnijs – 5. jūlijs.

Svarīga būs katra spēle – visi pirmās kārtas rezultāti tiks ņemti līdzi uz nākamo kārtu.

Trešais pakāpiens: 2022. gada augusts un novembris, 2023. gada februāris (sešas spēles)

Par pirmajiem trīs “logiem” lielu šaubu nav – tiem vajadzētu notikt plānotajā laikā. Situāciju sarežģī fakts, ka ceturtais “logs” ieplānots 2022. gada 22.-30. augustā – ar pēdējām spēlēm mazāk nekā 72 stundas pirms Eiropas čempionāta sākuma (finālturnīram jānotiek 1.-18. septembrī).

Pagaidām nav zināms, kā tiks atrisināti kalendāra jautājumi. Turnīra sistēmu tas nemainīs – 24 komandas pēdējos trīs logos cīnīsies par 12 ceļazīmēm uz Pasaules kausu. Tiks izveidotas četras apakšgrupas ar sešām izlasēm katrā, apvienojot pirmās kārtas labākos trijniekus (A+B, C+D, E+F, G+H). Katras grupas (I, J, K, L) trīs spēcīgākās vienības kvalificēsies finālturnīram. Datumi:

(4) 2022. gada 22.-30. augusts,
(5) 2022. gada 7.-15. novembris,
(6) 2023. gada 20.-28. februāris.

Ceļš uz finālturnīru iezīmēsies pavisam drīz – Pasaules kausa pamatkvalifikācijas izloze paredzēta 2021. gada martā.

Latvijai ir viss nepieciešamais – arī gudrība atrast pasaules līmeņa treneri

Trīs cikli, septiņi izlases sabraukumi, 16 oficiālas spēles – tādai jābūt Latvijas valstsvienības programmai nākamajiem diviem gadiem. Nebūs daudz laika ieskrieties, tāpēc nepieciešama stratēģiskā plānošana ar skaidriem uzdevumiem un sagatavotiem rezerves scenārijiem.

Nākamie trīs mēneši būs ārkārtīgi nozīmīgi. Tas ir laiks idejām, diskusijām, strīdiem un kopsaucēja meklēšanai. Latvijas basketbola sabiedrība ir pietiekami nobriedusi, lai spētu izvēlēties labāko risinājumu un atrastu treneri, kura vadībā valstsvienība cīnītos par visaugstākajiem mērķiem.

Latvijai ir lieliski spēlētāji, kuri pārstāvēti visās stiprākajās pasaules līgās – no NBA līdz Eirolīgai, ACB līgai, Itālijai un VTB līgai. Var diskutēt par bijušo un esošo valdi, taču novērojumi liecina, ka Latvijas Basketbola savienības darbinieku profesionālisms arvien pieaug. Par to liecina gan “smadzeņu eksports” uz FIBA struktūrām, gan augstā līmenī noorganizētie “burbuļi”, kā arī nemitīgās rūpes par valstsvienību spēlētājiem un aizvadītajā desmitgadē uzrādītie rezultāti jaunatnē.

Kas vīriešu valstsvienībā tika darīts nepareizi? Valde par Ainara Bagatska pēctečiem izvēlējās trenerus, kuriem trūka pieredzes darbā ar augstākā līmeņa spēlētājiem. Stāsts nav par basketbola zināšanām un izpratni, bet par “Top – down” pieeju, kurā augstākie vadītāji gaida padoto pakļaušanos, veido favorītu sistēmu un neļauj pilnībā atraisīties līderiem.

Klubos treneru un ģenerālmenedžeru rīcībā ir naudas svira – lielāks līgums uzliek lielāku atbildību, vienlaikus pieprasot pakļaušanos noteikumiem. Valstsvienībā šādas sviras nav – izlasē jāierodas spēlēt brīvprātīgi, tāpēc, ka gribi to darīt no visas sirds. Katra spēlētāja ierašanās ir kā mazi Ziemassvētki – jānopelna uzticība un jāmāk viņos ieklausīties.

Latvijas rīcībā ir viss nepieciešamais, lai izveidotu pasaules līmeņa komandu. Pagaidām ārzemēs nav izdevies atrast speciālistu, kurš īsā laikā spētu atrast atslēgu uz latviešu spēlētāju sirdīm. Tas nenozīmē, ka jāpārtrauc meklējumi – Latvijas vārds basketbola kartē kļuvis daudz atpazīstamāks nekā pirms 12-15 gadiem, tādēļ arī trenera izvēli iespējams veikt jaunā kvalitātē.

Vīriešu valstsvienība vismaz līdz 2025. gadam nespēlēs Eiropas čempionātā, taču ceļš uz Manilu un olimpisko Parīzi paliek atvērts. Agrāk nekvalificēšanās “EuroBasket” nozīmēja divu turnīru zaudēšanu, bet jaunā starptautisko sacensību sistēma – ar Pasaules kausu kā FIBA galveno turnīru centrā – katru gadu piedāvā vismaz astoņas oficiālas spēles.

Pēc “EuroBasket 2017” latviešu vīriešiem secen gājusi debija Pasaules kausā un iespēja trešo reizi spēlēt vismaz Olimpisko spēļu kvalifikācijā, kā arī nākamais Eiropas finālturnīrs. Netikšanai uz “EuroBasket 2022” var nebūt katastrofālu seku, ja sekos atbildīgi, pārdomāti un tālredzīgi lēmumi.