Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:134, Did:0, useCase: 0

Andrejs Gražulis: "Itāliešus nevar ieslēgt mājās – viņiem vajag iedzert kafiju"

Māris Noviks
Māris Noviks @MarisNoviks

Andrejs Gražulis: "Itāliešus nevar ieslēgt mājās – viņiem vajag iedzert kafiju"
Andrejs Gražulis un Latvijas vīriešu valstsvienība: piektā vieta "EuroBasket 2017". Foto: FIBA

"Uzdevums paliek viens un tas pats – spēlēt un pārstāvēt Latviju, darot visu pēc labākās sirdsapziņas," basketbolists Andrejs Gražulis pēc nostiprināšanās Itālijā valstsvienības nometnē ieradās labā noskaņojumā.

Divdesmitās dzimšanas dienas priekšvakarā – 2013. gada 20. jūlijā – Gražulis guva, iespējams, svarīgāko grozu Latvijas U20 jauniešu izlases vēsturē. Viņa iestumtā bumba pēc Jāņa Bērziņa netrāpītajiem soda metieniem panāca latviešiem divu punktu pārsvaru pret Spāniju (64:62) un vietu Eiropas čempionāta finālā.

Līdzīgi – ar lielu darbu – veidojās koknesieša karjera pieaugušo basketbolā. Daudzus gadus nospēlējis Ventspils sistēmā – ar īsākām pieturām Valmierā un Permā – spēka uzbrucējs 2019. gadā aizsniedzās līdz Latvijas zeltam "VEF Rīga" rindās.

Uz pirmo finālspēli Ventspilī viņš aizbrauca taisnā ceļā pēc dēla Roberta piedzimšanas. “Varbūt kļuvis vieglāk – pēc sliktas spēles atgriežos mājās un domas par basketbolu uzreiz atkāpjas,” toreiz atcerējās jaunais tēvs.

Ģimenes pieaugums kļuva par jaunu atskaites punktu arī basketbola gaitās. Andrejs 2019. gada vasarā devās uz mazo Pjemontas pilsētu Tortonu (vēsturiski – Dertona), lai pievienotos Itālijas A2 sērijas klubam “Derthona Basket”.

Pirmajā sezonā Apenīnu pussalā Gražulis vidēji 16,8 punktiem pievienoja 8,3 atlēkušās bumbas. Pamatturnīrs palika nepabeigts – 2020. gada 9. martā Itālija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kura ieviesa "cietslēdzi" jeb mājās sēdēšanas režīmu pandēmijas dēļ.

Neraugoties uz piespiedu pauzi, latvieša sniegums tika pamanīts un novērtēts. Trīs mēnešus vēlāk viņš parakstīja līgumu ar A sērijas klubu “Trieste” un pārcēlās 400 kilometrus uz austrumiem.

"A2 sērijā uz ārzemniekiem gulstas liela atbildība, jo viņiem jātaisa rezultāts," otrdien Lucavsalā, stāvot saulē, atcerējās Gražulis. “Basketbols vienāds, tikai virslīgā ātrāks un fiziskāks. Un, protams, A sērijā spēlē vairāk leģionāru.”

Andreja lielā diena pienāca 2021. gada 10. janvārī. “Trieste” pirmo reizi A sērijā apspēlēja Boloņas “Fortitudo” un nodrošināja, minumums, astoto vietu pirmā apļa kopvērtējumā. Tas nozīmēja, ka klubs pēc 19 gadu pārtraukuma piedalīsies Itālijas kausa “Astoņu finālā”.

Gražulis sasniedza personīgos rekordus gūtajos punktos (20), iemestajos trīspunktu metienos (3 no 4), rezultatīvajās piespēlēs (3) un efektivitātē (30). Sekoja nacionāla mēroga atzinība – portāls “Basket Inside” nosauca latvieti par Itālijas čempionāta 15. kārtas vērtīgāko spēlētāju.

“Sezona izdevās – pēc tam iekļuvām arī Itālijas čempionāta izslēgšanas spēlēs,” patīkamajās atmiņās dalījās Gražulis. "Visi ļoti priecājās. "Play-off" varējām nospēlēt labāk, taču... Kluba prezidents teica – nebija gaidījis, ka tiksim tik tālu."

Gražulis 27 no 28 spēlēm sāka Triestes starta pieciniekā, vidēji 8,3 punktiem pievienojot 5,2 atlēkušās bumbas. Latvietis realizēja 55,9% divpunktu un 36,2% trīspunktu metienu, kā arī 77,8% brīvmetienu, summā nopelnot ceturto labāko lietderības koeficientu 10,9.

"Sportiskajā ziņā šis bija ļoti interesants gads. Trieste spēlēja lēnu basketbolu, taču ar ļoti labu aizsardzību – trešo labāko līgā. Uzbrukums dažreiz kliboja. Mums nebija izteikta līdera – atsevišķā spēlē katrs varēja paņemt uz sevi."

Komandā bija četri garie spēlētāji. “Amerikānis Devonte Apsons un argentīnietis – ar Itālijas pasi – Markoss Delia spēlēja kā piektie numuri. Mēs ar itālieti Mateo De Rosu – kā ceturtie. Treneriem bija interesanta taktika – visi spēlēja vidēji pa 20 minūtēm. Ja aiziet spēle, tad vairāk. Treniņos nebija dalījuma mazajos un garajos spēlētājos. Mainījām pozīcijas – uzspēlēju pret visiem.”

Pirms divpadsmit dienām, 2. jūlijā, “Trieste” izmantoja komandas iespēju pagarināt līgumu ar latvieti. Tas liecina par uzticību – Andreja vārdiem runājot, klubā no pagājušās sezonas palikuši tikai trīs spēlētāji un mainījies arī galvenais treneris. “Visi runāja, ka Euhenio Dalmasons savu darbu darījis labi, tomēr nākamajā sezonā komandu trenēs viņa asistents Franko Čani.”

Andrejs “izbaudīja” arī lielo mājās sēdēšanu. “Otrā lielā “cietslēdža” laikā Ziemassvētkos ierobežojumi kļuva tik stingri, ka nedrīkstēja pat iet ārā no mājas, bet... Zinot itāliešus, visas kafejnīcas drīz tika atvērtas. Vajag iedzert kafiju – ej pastaigāties. Pandēmijas otrajā sezonā viss notika civilizētāk. Tik strikti, kā 2020. gada martā, nevienu vairs nekontrolēja.

Svētdiena, 2021. gada 11. jūlijs, valstij sagādāja lielus svētkus – itālieši pēc 53 gadu pārtraukuma uzvarēja Eiropas čempionātā futbolā. “Cilvēki ir ļoti priecīgi par futbolistu panākumu. Dzīvoju un trenējos Ventspilī, bet čempionātam ļoti aktīvi nesekoju – noskatījos pusfinālu un finālu.”

Luka Banki divas sezonas pavadīja arī "Trieste" stūrmaņa lomā (1999-2001). "Valstsvienības treneris ar mani sazinājās sezonas otrajā pusē. Pastāstīja par savu redzējumu, ko vēlas sasniegt. Kluba fizioterapeits – mēs viņu saucam par Bus – teica, ka treneris ir ļoti labs – pievērš lielu uzmanību niansēm, stingrs."