Dāvis Bertāns: "Izlase ir vieta, kur personīgās ambīcijas jānoliek malā"

Liels gaisa mitrums un 30 grādi ēnā – preses konferences dalībniekus no svelmainās saules glābj zālājā uzstādītā lapene un vējš. Ziemeļrietenis liek Daugavas viļņiem skriet pretī straumei, taču sauso zemi neveldzē – vietās, kur nav koku aizsega, zāle izdegusi teju dzeltenā krāsā.

Dāvis Bertāns 20 minūtes pēc preses konferences beigām apsēžas un ir gatavs atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Vašingtonas “Wizards” snaiperis laipni atgādina, ka nerunās par kluba lietām, taču citādi ir tas pats mierīgais un patīkamais puisis, kurš no Valmieras aizcīnījās līdz NBA laukumiem. Sākumā viņš pastāsta, kā sācis sadarbību ar fizioterapeitu Masimo Simonetu.

“Kopā strādājam jau daudzus gadus. Kad spēlēju “Partizan”, viņš atbrauca uz Serbiju. “Spurs” viņu nolīga pēc vairāku gadu darba ar “Manchester City”, taču tas nenotika manis iespaidā – vienkārši klubam vajadzēja kvalificētu speciālistu. Kad mani aizmainīja uz Vašingtonu, sapratu, ka pienācis laiks vairāk parūpēties par savu ķermeni – sadarbība ar Masimo bija labākais lēmums.”

Simonetas aktīvā karjera sākās “Basket Livorno” – tajā pašā klubā, kura jaunatnes sistēmā Luka Banki izveidoja profesionāļa karjeru (1987-1997). Sešiem gadiem Livorno (2000-2006) sekoja darbs ar Itālijas klubiem “Fortitudo Bologna”, “Virtus Bologna” un “Olimpia Milano” (2006-2013).

Turpinājumā Simoneta četras sezonas veica futbola kluba “Manchester City” galvenā fizioterapeita pienākumus (2014-2018), tostarp ceturtajā darba gadā kļuva par Premjerlīgas čempionu. Pieckārtējā NBA čempione “San Antonio Spurs” par viņa piesaisti paziņoja 2018. gada septembrī. “Piešu” rindās Simoneta nostrādāja līdz 2019. gada decembrim, savukārt pērn uzturējās Latvijā.

“Brīdī, kad nolēmu pievienoties valstsvienībai, kļuva skaidrs, ka Masimo lielāko daļu laika pavadīs izlases tuvumā,” stāstīja Bertāns. “Radās visām pusēm izdevīga situācija. Savainojumu esmu saārstējis, tagad lēnām ieeju atpakaļ ritmā. Kad varēšu pievienoties komandas treniņiem? Vislabāk uz šo jautājumu atbildēs mans fizioterapeits. Progresu izvērtējam katru nedēļu.”

“Līgums ar “Wizards” neaizliedz pārstāvēt valstsvienību – basketbolisti var spēlēt jebkur un jebkad. Tā ir tā saucamā “Love of the game” atruna (noteikums, kas atļāva Maiklam Džordanam vasarās uzspēlēt savam priekam). Man bija svarīgi, lai manā līgumā tāda atruna būtu – lai katru reizi, kad iespējams, varētu pārstāvēt Latvijas izlasi.”

Pagājušajā gadā Bertāns septiņus mēnešus individuāli strādāja ar Mārtiņu Gulbi, tāpēc novērtē iespēju trenēties komandā. “Salīdzinot ar iepriekšējo reizi, valstsvienībā ir daudz jaunu spēlētāju, taču sajūta nemainās. Komandas darbs nāks par labu – vasarā ir svarīgi uzspēlēt basketbolu vismaz treniņos.”

Brāļi Bertāni izceļas ar lojalitāti “Trīs zvaigžņu” zīmolam. “Pēdējos gados valstsvienībai nav īpaši labi klājies un, lai gan Pasaules kausa priekškvalifikācija ir salīdzinoši maznozīmīga, katra uzvara tuvinās mūs pasaules čempionātam. Izlase ir vieta, kur nolikt malā personīgās ambīcijas. Profesionālās komandās viena lieta ir neizbēgama – kāds spēlētājs par sevi padomās vairāk.”

Dāvis nav apspriedis spēlēšanu valstsvienībā ar pārējiem latviešu spēlētājiem NBA. “Lēmumus varam pieņemt tikai individuāli, katram izvērtējot savu situāciju. Rodionam bija ne pārāk sekmīga sezona, Kristapam – dažādi savainojumi. Pilnībā saprotu viņu lēmumus.”

Līdzīgi kā Dairis, jaunākais brālis uzskata, ka Banki ierašanās nesīs jaunas vēsmas. “Viņam ir iespēja paskatīties uz mums no malas. Iepriekšējiem treneriem bija labāka vai sliktāka (savstarpējo attiecību) vēsture ar spēlētājiem. Tagad viss sākas no nulles – ar vienlīdzīgām iespējām. Tas nāks par labu.”

“Mani motivē spēlēšana pēc iespējas labākā līmenī,” teica spēlētājs, kurš 2020. gadā parakstīja otro lielāko līgumu Latvijas sporta vēsturē . “Vēl ir lielie sapņi – uzvarēt NBA čempionātā, tikt uz Pasaules kausu un Olimpiskajām spēlēm. Kad izdodas spert pirmos soļus, tēmē uz medaļām. Daudz motivācijai nevajag – pietiek, ja laukumā izeju viens pret vienu ar savu brāli.”

FIBA 2015. gada rudenī mainīja sieviešu valstsvienību kvalificēšanās secību Eiropas čempionātam, atlases spēles rīkojot sabraukumos novembrī un februārī. Divus gadus vēlāk līdzīga sistēma tika ieviesta vīriešu turnīros. Pasaules kauss kļuva par galveno turnīru un tika nošķirts no Eiropas čempionāta – nekvalificēšanās kontinenta finālturnīram vairs neliedz tikt uz globālo forumu.

“Nezināju, kāda ir izspēles sistēma. Domāju, ka pēc netikšanas uz 2022. gada Eiropas čempionātu, (izlašu) basketbols Latvijā uz kādiem pāris gadiem pazudīs. Uzzinot, ka tā vietā būs iespēja spēlēt Pasaules kausa priekškvalifikācijā un (pamata) kvalifikācijā, izjutu nelielu prieku – tāda sistēma ļauj izlasē spēlēt biežāk. Iespējams, ja tā nebūtu, ar brāli valstsvienībā kopā vairs nespēlētu.”

“Uzskatu, ka 2010. gada Eiropas U18 čempionāts Viļņā man deva lielāku atspērienu nekā 2011. gada Pasaules U19 kauss,” izteicās Bertāns. “Valmierā un Rīgā vairāk skatījāmies komandas mērķa virzienā, kas toreiz neizdevās. Mums bija laba komanda, taču man individuāli nebija sevi tik ļoti jāpierāda. Varbūt debija Latvijas valstsvienībā tovasar bija pat nozīmīgāka.”

Brāļi deva atpakaļ Latvijas basketbolam, 2020. gada 10. septembrī paziņojot par Bertānu Valmieras basketbola skolas izveidi. Aktīvākais darbs vēl priekšā. “Skola aizvadītajā ziemā nevarēja darboties (jo bija aizliegtas sporta nodarbības iekštelpās), tādēļ pirmais gads sanāca nekāds. Ceru, ka nākotnē varēsim atgriezties pie kārtīga treniņprocesa, lai palīdzētu jaunajiem basketbolistiem izaugt par nākamajiem izlases spēlētājiem.”

Bertāni 26.-30. jūlijā Valmierā plānoja aizvadīt trešo meistarklasi jaunajiem spēlētājiem, taču epidemioloģisko ierobežojumu dēļ 29. jūnijā tika paziņots par pasākuma atcelšanu. Viena iecere paliek spēkā – augusta otrajā pusē pilsētā paredzēts atklāt brāļu Bertānu laukumu.