Eksperti vērtē un izsaka minējumus par izlases sastāva izvēli uz PK2023

Pirms nedēļas Latvijas basketbola izlase ar uzvaru pār Grieķiju noslēdza 2023. gada Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu. Jau vasaras izskaņā Japānā, Indonēzijā un Filipīnās vīriešu valstsvienība debitēs Pasaules kausa izcīņā, pretiniekus grupā uzzinot 29. aprīlī. Portāls ''Sportacentrs.com'' divās daļās ar basketbola zinātāju Reini Lāci un bijušo izlases treneri Kārli Muižnieku analizēja aizvadīto atlases ciklu, sastāva dilemmas un iespējamos mērķus turnīrā. Ja pirmajā daļā tika analizēts sniegumus atlases ciklā, tad otrajā vairāk šķetināts sastāva jautājums Pasaules kausam un iespējamie mērķi.

Atsevišķās izšķiršanās sastāva izvēlē

Pēdējā logā Latvijas izlase svinēja divas uzvaras. Lai arī tā bija kvalificējusies Pasaules kausam, vispirms mērķis bija nodrošināt pirmo vietu grupā, bet vēlāk arī svinēt panākumu savu skatītāju priekšā. ‘’Cits kolēģis man prasīja, vai 11 uzvaru sērija nerada slogu. Manuprāt, ir tieši otrādāk. Tā rada pozitīvu augsni, lai, piemēram, iekļūšana labāko 16 izlašu vidū Pasaules kausā nebūtu vieta, kur apstāties. NBA spēlētāji šeit ierodas ar pavisam citu pacēlumu. Viņiem ir gluži dabiski tiekties pēc visaugstākā,’’ no pārliecības viedokļa pozitīvi pēdējās uzvaras vērtēja Lācis.

Vai kāds šo divu spēļu laikā uzlaboja iespējas tikt uz augusta beigās un septembra sākumā notiekošo turnīru? ‘’Toms Leimanis pietuvojās. Ja jāsalīdzina viņš pret Žagaru, tad nevar noliegt, ka Artūram ir augstāks talanta līmenis, taču Leimanis, objektīvi spriežot, šī gada laikā izlases hierarhijā bijis augstāk. Vai tā būtu spēle pret Beļģiju, kurā viņš guva svarīgus punktus galotnē, vai tagad pret Grieķiju. Viņš patiesi savas pozīcijas nostiprināja. Raugoties citu izšķiršanos priekšā, vēlos norādīt uz Andreju Gražuli. Viņš abas spēles nospēlēja augstā līmenī. Gražulis bijis nozīmīgs spēlētājs aizsardzībā un visa šī cikla laikā viņš ir ļoti maz pievīlis komandu.'' Izvēle aizsargu vidū tik tiešām var būt diskutabla. Artūrs Žagars, sevi veiksmīgi pierādīdams Turcijā, ātri vien iedzīvojās paceles cīpslas savainojumā, bet vēl citkārt viņam sevi parādīt treneru korpusam traucējušas dažādas slimības.

‘’Manuprāt, neviens savas izredzes nesabojāja. Šajās divās spēlēs sevi prata apliecināt arī citi spēlētāji, kas ir labi no konkurences viedokļa. Tas demonstrējis, ka izlasē ir iespējama zināma rotācija. Vajadzīga ir arī nedaudz veiksme, lai visi labākie būtu veseli un labā fiziskā formā pirms turnīra,’’ nevienu šajā logā spēlējušo nekritizēja Muižnieks. Viņš gan turpināja norādīt, ka Pasaules kausā pretinieku komandu sastāvi būs citā līmenī un līdz ar to arī treneriem, lemjot par sastāvu, tas ir jāņem vērā. ‘’Basketbola speciālisti un treneri to saprot, taču ir skaidrs, ka, piemēram, Grieķija un Serbija Pasaules kausā būs pavisam cita līmeņa komandas. Būs pilnīgi cits ātrums, agresivitātes un atlētiskuma līmenis. Treneriem nāksies saskatīt, kuri spēlētāji var ar to tikt galā.’’

Ja Muižnieks uzskata, ka pagaidām ir pāragri spekulēt par sastāvu, tad Reinis Lācis iezīmē atsevišķas pozīcijas, kurās varētu notikt svarīgākās izšķiršanās – bez jau pieminētās aizsarga pozīcijas tādas var būt arī spēka uzbrucēja un centra spēlētāju rindās. Tas nozīmē, ka bez Žagara un Leimaņa diskusijas, iespējama dilemma Andreja Gražuļa un Mareka Mejera, kā arī Klāva Čavara un Anžeja Pasečņika sakarā. ‘’Korekcijas var ieviest arī dzīve, jo veselības likstu dēļ ne vienmēr uz turnīru aizbrauc visi labākie. Šobrīd izvēlē starp Čavaru un Pasečņiku vairs neviena pusē nenosliecos. Klāvs ir aizvadījis ļoti labu kvalifikācijas ciklu. Viņš savam augumam neticami labi aizsargā groza stīpu un noteikti būtu pelnījis braukt uz turnīru, taču man šķiet, ka Pasaules kausā pretī nāks garie spēlētāji ar cita līmeņa fiziskajiem dotumiem.’’

Neskaidrs var būt arī Jāņa Timmas statuss, kurš Lukas Banki vadībā aizvadījis vien divas spēles. Lai arī personīgi vēlējies tai palīdzēt pēdējās divās spēlēs, birokrātisku apstākļu dēļ tikai spēles pret Turciju vakarā viņš ieguva darba atļauju un tika nolemts, ka šoreiz uzbrucējs uz Latviju nedosies. Pie tam, marta beigās viņam sākas sezona ‘’Grises de Humacao’’ rindās Puertoriko čempionātā. Lai arī turnīrs ilgs līdz augustam, viņa pārstāvētā vienība pēdējo divu sezonu laikā bijusi čempionāta vājākā komanda. Tas var ļaut uzskatīt, ka pie līdzvērtīga scenārija viņa sezona šajā valstī varētu noslēgties jūnijā un uzbrucējs vēlāk arī varētu pilnvērtīgi pievienoties Latvijas izlasei.

Bijušais izlases treneris Kārlis Muižnieks bez tā, ka šajā vasarā visiem labākajiem spēlētājiem novēl veselību, uzsver Riharda Lomaža iespējamo robu. ‘’Viņš ir nekaunīgs un agresīvs spēlētājs, kurš var vienatnē izšķirt spēles iznākumu. Situācija gan var pavērt papildus iespējas citiem spēlētājiem, tomēr grūti spriest, vai tik vienkārši spēsim kompensēt viņa prombūtni. Iespējams, paudīšu nepopulāru viedokli, taču neslēpšu, ka man patika naturalizācijas ideja. Nenoniecinot Latvijas izlases spēlētājus, taču šādu izvēli veikuši pat spāņi. Ja ir vēlme tiekties uz augstākajiem mērķiem, ir jāriskē un jāizskata visi iespējamie varianti. Treneru un LBS vadības kompetencē ir novērtēt, vai šāda tipa spēlētājs ir cīnīties gribošs Latvijas izlasē un ar augstu individuālo meistarību.’’

Minimālais uzdevums - iekļūt olimpisko spēļu kvalifikācijā

Treneru piesauktās identitātes izveide un potenciāli spēcīgais sastāvs ar Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spīdekli Kristapu Porziņģi priekšgalā liek neviļus spriest par basketbola sabiedrības topošajām gaidām. ‘’Manuprāt minimālajam mērķim jābūt tikšanai uz 2024. gada olimpisko spēļu kvalifikāciju. Maksimālais mērķis varētu būt spēlēšana ceturtdaļfinālā,’’ tā savas gaidas iezīmēja Reinis Lācis.

Viņš gan min, ka šeit svarīgs faktors būs izloze, kas gaidāma vēl tikai pēc gandrīz diviem mēnešiem – 29. aprīlī. Visdrīzāk Latvijas izlase atradīsies sestajā grozā, jo tai priekšā esošās komandas FIBA rangā, izņemot Somiju, arīdzan pēdējā kvalifikācijas logā savos mačos uzvarēja. ‘’Izloze var būt ļoti neprognozējama, jo varam arī tikt grupā ar trim spēcīgām komandām. Tas nozīmēs, ka viena kļūs par lieko. Manuprāt, ceturtdaļfināls gan ir objektīvs mērķis. Spēlētājiem un treneriem ir jātiecas augstāk, bet no žurnālistu puses nešķistu samērīgi pieprasīt ko nozīmīgāku. Serbija, Grieķija, Austrālija, Francija, ASV, Spānija – godīgi vērtējot, tās ir komandas ar ļoti augstu talanta līmeni.’’ Viņaprāt, turnīrā ir aptuveni 11 komandas, kuras var cīnīties par medaļām.

‘’Es nevēlētos izdarīt spiedienu uz izlasi. Manuprāt, mums ir ļoti laba komanda ar labiem spēlētājiem un treneriem. Ir labi jāsagatavojas, ir jābūt veseliem un jāiet soli pa solim – no spēles uz spēli. Šāda pieeja mums strādāja Pasaules kausa kvalifikācijā. Caur grūtībām, bet, ejot soli pa solim, ir iespējams cīnīties par augstu rezultātu,’’ diplomātisks ir Muižnieks. Viņš gan piebilst, ka jebkurš augsti kvalificēts treneris un augsta līmeņa spēlētājs vēlas cīnīties par pašām augstākajām vietām.

Jau drīzumā Latvijas izlase noskaidros pretinieces 2023. gada Pasaules kausa grupā, bet jau vasarā sāks garo sagatavošanās posmu, kurā visdrīzāk dažas no pārbaudes spēlēm notiks arī Latvijā.

Latvijas basketbolistu statistika PK2023 kvalifikācijā