Aija Jurjāne: "Gunta bija komandas dvēsele, Elīna – motors"

Aprīļa vidū par Eiropas kausiem cīnījās sešas komandas – trīs no Turcijas, pa vienai no Francijas, Itālijas un Čehijas. Aija Jurjāne otro reizi karjerā spēlēja Eiropas kausa finālā, kopā ar Ievu Pulveri pārstāvot Stambulas “Galatasaray”.

Spēka uzbrucēja profesionālajā sportā atgriezās pēc dēla piedzimšanas. Latvijas kreklu viņa nēsā jau 20 gadus – sākumā jaunatnes izlasēs, savukārt trešdien, 31. maijā, apritēs 15 gadi kopš debijas valstsvienībā. Aijas rēķinā ir 136 spēles – izcila atdeve un uzticība!

Basketbola sezonu Turcijā var iedalīt laikā līdz un pēc 2023. gada 6. februāra, kad valstī notika otrā lielākā zemestrīce pēdējo 100 gadu laikā. Vai šī bija notikumiem bagāta sezona?
Nepatīkamu notikumu bija vairāk – dzīve valstī pēc 6. februāra mainījās. Zemestrīces laikā uzturējāmies Latvijā, tāpēc radās neskaidrība par atgriešanās laiku Turcijā. Mūsu menedžere teica, ka jābrauc divas dienas vēlāk. Pēc tam trīs, beigās piecas vai septiņas dienas.

Zemestrīce kļuva par vienu no lielākajām traģēdijām modernās Turcijas vēsturē. Diemžēl, bojā gāja mana bijusī komandas biedre – sezona tika nosaukta Nilajas Aidoganas vārdā. Nākamajā mēnesī notika klusuma brīži, spēlēs netika atskaņota mūzika. Daudzas komandas nomainīja formas uz tumšākām krāsām. Nēsājām melnas lentītes.

Kā notikušais ietekmēja Eiropas kausa un Turcijas čempionāta norisi?
Mūsu spēles tika pārceltas vismaz trīs nedēļas vēlāk. Turcijas līgas “play-off” bija jāizspēlē līdz 28. aprīlim, jo daudzām amerikānietēm bija jāatgriežas ASV, lai piedalītos WNBA treniņnometnēs (ierašanās pēc 30. aprīļa nozīmēja naudas sodu).

Tika atcelts Turcijas kauss, bet līgas spēles – maksimāli sablīvētas. Reiz 10 dienu laikā aizvadījām sešas vai septiņas spēles, ceļošanu ieskaitot. Aprīlis bija tiešām traks – spēlējām katru otro dienu. Tas ir tiešām nogurdinoši.

Tava mamma palīdzēja tikt galā ar dēla pieskatīšanu?
Tas ir pats labākais – ņemt līdzi savu mammu, nevis svešu aukli. Daudz vieglāk saplānot laikus, tuvākais cilvēks vienmēr uz vietas. Ievas Pulveres mamma darīja tāpat.

Kā ir būt spēlējošai mammai Turcijā?
Komandā bijām divas mammas – es un Ieva. Bērna klātbūtne neiespaido basketbola spēles. Dažreiz paņemu līdzi uz treniņu. Neteiktu, ka tādēļ būtu vairāk nogurusi. Bērns dod pozitīvu enerģiju. Vairāk jāpaskraida līdzi, jo viņš ir ļoti aktīvs. Teiktu, ka interesantāk.

(Turcijā radās iespaids, ka) bērni tiek vairāk turēti mājās. Ja līst lietus, mēs tāpat iesim uz parku – saģērbsimies, uzvilksim gumijniekus un dzīvosimies rotaļu laukumā. Turku bērnus sliktākos laika apstākļos ārā un bez vecākiem redzēju maz.

Treniņi notika dienas vidū. Rītos varējām braukt uz parkiem, kur bija maz cilvēku – visi darbā vai skolā. Brīvdienās parki un lielveikali pārpildīti. Mēs atradām savas vietas.

Turcijā ir divi tūristu magnēti – Stambula un “all inclusive” kūrorti pie Vidusjūras. Vai redzēji pārējo valsti?
Man Turcija ļoti patīk. Pēc pirmās sezonas Stambulas Universitātē uz nedēļu aizbraucu solo ceļojumā. Aizlidoju uz Antāliju, noīrēju mašīnu un braucu, kur acis rāda. Tas bija pats labākais ceļojums – redzēju lieliskas vietas. Ārkārtīgi interesanta valsts, kur var atrast jebko.

Blakus Ankarai ir slēpošanas kūrorts – Bolu. Iekļuvām sniegputenī. Pēc tam aizbraucām uz Antāliju – karsts, jūra. Stambulā ir ļoti daudz, ko redzēt. “Galatasaray” spēlētājām piešķīra automašīnas – Turcijā tā notiek reti. Sezonas laikā bija daudz ciemiņu – izbraukājām Āzijas pusi, bijām pie Melnās jūras.

Ieva Pulvere uzsvēra, ka “Galatasaray” ir augsta līmeņa organizācija ar lielisku menedžmentu, bet komandas mikroklimats nav paticis. Kāda ir Tava pieredze?
Katru gadu bijušas savas īpatnības. Mikroklimats – visas spēlētājas savā starpā komunicēja, bet komandas ķīmija laukumā... Spēlējām lēni un vienveidīgi. Ja uzbrukumā nav vairāk par vienu vai divām opcijām, katrā spēlē uz to nevaram paļauties. Tas pierādījās Eiropas kausa finālā.

Kluba vadība teica, ka spēle jāpaātrina?
Treneris teica, ka jāmaina ritms. Vadības pārstāvji uzstājās ar motivācijas runām. Ja gribēju uzskriet, jutu, ka tiku apslāpēta. Mums ir kombinācija, kurā visas lēni skrienam – pagaidām, kamēr (centra spēlētāja Teaira) Makkovana tiek pāri laukumam.

Makkovana var nosprintot divus laukumus, bet visu spēli to nedarīs. Ja viņa ir laukumā, spēle nebūs ātra, pieskaņojies viņai. Bez viņas spēle kļūst ātrāka, taču viss notiek ap viņu.

Liona finālā noskrēja “Galatasaray”?
Arī precīzi meta. Gājām uz finālu ar domu, ka Eiropas kauss ir mūsu rokās. Ka mums ir dvīņu torņi – Twin towers – Makkovana un Azura Stīvensa. Tāda vieglprātīga domāšana nestrādā.

Kā kluba vadība reaģēja pēc zaudējuma Turcijas pusfinālā pret galveno konkurenti “Fenerbahce”?
Viss beidzās mierīgi. Īpaši necentos iedziļināties vietējās kaislībās. Kapteine (Išila Albena) pārtulkoja nepieciešamo brīžos, ja kavējās maksājumi vai menedžments pauda neapmierinātību. Individuāli neviens nenāca runāt.

Tu piedalījies FIBA projekta “Time Out” otrajā grupā. Pirmajā grupā bija Kaspars Cipruss un Anete Jēkabsone-Žogota. Šogad bija paredzēts turpinājums – projekts “Women in leadership”, saīsināti “WiLead”. Programma notiek 2023. gada februārī-jūnijā, katru mēnesi vebinārs un vieslektors, noslēguma pasākums Eiropas čempionātā Slovēnijā. Cik daudz paspēji Tu?
Klātienē nebiju nevienā pasākumā, arī 2021. gadā Triestē un Ženēvā nē. Manā programmā viss notika attālināti. Nebija variantu tikt uz “Time Out” izlaidumu FIBA mājā, jo tas notika septembrī, kad sākās jaunā sezona.

Par “Women in leadership” saturu neko nezinu, jo nepiedalos. Mana dalība programmā tika atsaukta pēc tam, kad Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Polijas basketbola federācijas vienojās no tās izstāties. (LBS ģenerālsekretārs) Kaspars Cipruss izstāstīja situāciju un informēja par deviņu valstu vēstuli.

Piekrītu savienības lēmumam. Aizrakstīju programmas direktorei, ka nepiedalīšos – viņa par to jau zināja. Sākumā mana līdzdalība tika apturēta uz vienu mēnesi. Sekoja federāciju un “WiLead” pārstāvju tikšanās. Lēmums – kas negrib, var nepiedalīties, bet krievi un baltkrievi paliek.

“Time Out” programma. Patika, bija forša?
Patika programmas saturs. Bija ļoti interesanti diskutēt ar citiem sportistiem. Dzirdēt viņu domas un redzējumu. Komunikācija bija ļoti patīkama. Protams, klātienē būtu citādāk, jo viss notika “Zoom” tiešsaistes sarunās, nevis aci pret aci.

Novembrī ieguvu bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā biznesa augstskolā “Turība”. Domāju par iestāšanos maģistrantūrā – studiju programmā “Biznesa psiholoģija”. Piedalos dažādos kursos.

Tev, Elīnai Babkinai, Guntai Baško un Aijai Klakockai ir kopīgs veikums Latvijas valstsvienībā, spēlējot Olimpiskajās spēlēs un Pasaules kausā. Raksturo komandas biedres!
Kopā ar Elīnu pārstāvam vienu paaudzi un izlasē ienācām faktiski vienlaicīgi. Gunta Baško un Aija jau bija valstsvienības zvaigznes. Gunta vienmēr bija komandas dvēsele un dzirkstele. Elīna – motors, kurš var uzvilkt komandu. Aiziet garām, iemest, pavilkt līdzi. Patika Aijas nosvērtība un diplomātija, bez krasām emociju maiņām. Var paļauties, ļoti sirsnīgs cilvēks.

Ko šovasar gribētu piedzīvot Latvijas dabā?
Pēc sezonas patīk uzturēties mājās. Ļoti patīk ūdeņi – ezers, jūra. Ja laiks atļaus – padzīvosimies pludmalē. Gribas apceļot Latviju. Pagājušajā vasarā padzīvojām pie Rīgas līča, Engurē. Šogad – pie Baltijas jūras. Ūdens nomierina un uzlādē.

Izmantotie resursi:
Video: Mana meita basketboliste: stāsta vecāki