Facebook
GoogleBērziņš un Strēlnieks izcili, Latvija pēc 14 gadiem sasniedz "Top 8"
@MarisNoviks
Foto: Romāns Kokšarovs, F64
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība sestdien, 12. septembrī, Lillē uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 73:66, pēc 14 gadu pārtraukuma iekļuva Eiropas astoņniekā un Francijā aizvadīs vēl trīs spēles. Ceturtdaļfinālā 15. septembrī būs jāspēlē pret Francijas un Turcijas cīņas uzvarētājiem.
Pirms 2015. gada ceturtdaļfināli tika uzskatīti par Eiropas čempionāta svarīgākajām spēlēm, kurās izšķīrās, vai elites komandas spēs turpināt cīņu par medaļām. Tagad viss ir savādāk. FIBA nemitīgās kalendāra reformas, Rio atlases un “play-off” sistēmas maiņa ūdensšķirtni izstiepusi līdz astotdaļfināliem.
Jaunās sistēmas priekšrocība – astotdaļfinālu uzvarētāji ar vienu kāju jau ir Rio kvalifikācijas turnīrā, kur spēlēs Eiropas čempionāta 3.-7. vietas ieguvēji. Ņemot vērā, ka viena no piecām minētajām komandām, visticamāk, rīkos kādu no atlases turnīriem, ceļš uz kvalifikāciju var tikt atvērts arī astotās vietas īpašniekiem.
Starta piecnieki
Latvija: Strēlnieks, Bertāns, Janičenoks, Freimanis, Bērziņš
Slovēnija: Blažičs, Dragičs, Kolučars, Slokars, Omičs
Daira Bertāna tālmetiens atklāja spēles rezultātu – 3:0. Pirmās ceturtdaļas turpinājums pagāja līdzvērtīgā cīņā, vadībā pārmaiņus izvirzoties abām komandām. Latvieši vairāk kustināja bumbu, uzbrukumus pārsvarā noslēdzot pēc rezultatīvām piespēlēm, slovēņu mazie spēlētāji biežāk gāja garāmgājienos un centās spēlēt viens pret vienu. Jaka Blažičs realizēja divus divpunktu metienus pēc kārtas, bet visbiežāk sarkanbaltsarkano aizsardzību izraustīja Zorans Dragičs, īsā laikā gūstot 10 punktus. Latvija atbildēja ar trijiem Rolanda Freimaņa groziem, savukārt desmitminūtes beigās punktus no visām pozīcijām guva Jānis Strēlnieks. Vācijas čempions pēdējā uzbrukumā iemeta tālmetienu, izlīdzinot rezultātu – 20:20.
Nākamo ceturtdaļu Latvija sāka ar gandrīz perfektu precizitāti metienos no spēles. Slovēņi daudz neatpalika, piecpadsmitajā minūtē pēc Dragiča kārtējiem punktiem atgūstot vadību – 27:29. Bertāna un Janičenoka tālmetieni apvienojuma ar trijiem Meiera punktiem sekmēja Latvijas izrāvienu 9:0, īsā laikā panākot septiņu punktu pārsvaru – 36:29. Pretinieki uzreiz atbildēja ar diviem tālmetieniem, samazinot starpību līdz minimumam – 36:35. Latvieši iniciatīvu neatdeva. Rolands Freimanis pēc Daira Bertāna piespēles trieca bumbu grozā no gaisa, bet Strēlnieks iemeta abus brīvmetienus – 40:35. Līdzsvaru atjaunoja Balažičs, slovēņu pēdējos pilnajos uzbrukumos puslaikā izceļoties ar pieciem punktiem pēc kārtas – 40:40. Atlika 26,4 sekundes. Strēlnieks ilgi driblēja bumbu, bet Jānis Blūms uzbrukumu noslēdza ar precīzu pustālo metienu 45 grādu leņķī – 42:40.
Slovēnijas basketbolisti pirmajā puslaikā izcīnīja par piecām uzbrukuma bumbām vairāk (2-7) un izmeta par 10 metieniem no spēles vairāk. Latvieši izcēlās ar daudz labāku precizitāti metienos no spēles (16/26 pret 17/36) un, pateicoties agresivitātei, nopelnīja deviņus soda metienus (6/9 pret 0/0). Interesanti, ka sāncenši izmeta par septiņiem tālmetieniem vairāk (4/9 pret 6/16).
Jānis Timma kļuva par devīto Latvijas spēlētāju, kurš guvis punktus astotdaļfinālā – 44:40. Atšķirībā no pirmās ceturtdaļas latviešu aizsargi spēja ierobežot Zoranu Dragiču, kurš 16 minūšu laikā guva tikai četrus punktus. Latvijas uzbrukuma organizācijā turpināja izcelties Jānis Strēlnieks, gan apgādājot partnerus ar precīzām piespēlēm, gan pats rezultatīvi noslēdzot uzbrukumus – 50:44. Nākamajās minūtēs punktus no spēles gūt neizdevās, kamēr slovēņi beidzot tika pie soda metieniem, trāpot pirmos četrus no tiem – 50:48. Pusstundas izskaņā Blažičs un Slokars divreiz samazināja starpību līdz minimumam, taču Mareka Mejera un Kristapa Janičenoka četri realizētie soda metieni atjaunoja plus trīs – 55:52.
Izšķirošā ceturtdaļa sākās ar Mejera “alley-oop” – 57:52. Turpmākajās minūtēs punkti nāca lēni, taču sekmīgā spēle aizsardzībā, īpaši pret slovēņu garajiem spēlētājiem, ļāva noturēt vadību. Kaspars Bērziņš ceturto reizi spēlē nobloķēja pretspēlētāju, bet desmitminūtes vidū otro reizi spēlē panāca septiņu punktu pārsvaru – 64:57. Nākamajā aizsardzībā spēka uzbrucējs izcēlās ar piekto bloku, bet pretējā pusē iemeta pirmo tālmetienu – 67:57. Galotnē Kaspars sapelnīja piezīmes, kamēr slovēņi 75 sekundes pirms pamatlaika beigām pietuvojās četru punktu attālumā – 69:65. Iniciatīvu no jauna uzņēmās Strēlnieks, gūstot ļoti svarīgus punktus no groza apakšas – 71:65.
Slovēņu pretuzbrukums beidzās bez precīza metiena no spēles, tomēr viņi tika pie soda metieniem. Nikoličs realizēja tikai pirmo brīvmetienu un Slovēnija ķērās pie sodu taktikas. Pārkāpums pret Timmu beidzās ar diviem gūtiem punktiem Latvijas labā – 73:66. Slovēņu pēdējie uzbrukumi noslēdzās bez punktu guvuma.
Astotdaļfināls, 12. septembris, Stade Pierre Mauroy
Latvija – Slovēnija 73:66 (20:20, 22:20, 13:12, 18:14)
Latvija: Strēlnieks 17 (6ab, 8rp, 5ip), Bērziņš 13 (6ab, 3rp, 5bm), Mejeris 8, Freimanis 8, Bertāns 8, Janičenoks 8, Blūms 4, Timma 4 (5ab), Meiers 3; Vecvagars, Kārlis, Peiners.
Slovēnija: Z. Dragičs 17 (5ip), Balažičs 9, Blažičs 8, Omičs 7, Prepeličs 7, Klobučars 6, Župans 5, Slokars 4, Nikoličs 3, Joksimovičs; Rupņiks, Zagoracs.
Tiesneši: Emilio Peress (Spānija), Roberts Lotermozers (Vācija), Emins Mogulkočs (Turcija).
Komisārs: Jans Holmins (Zviedrija).
10 023 skatītāji.
Statistika. Latvija 73, Slovēnija 66
Metieni no spēles: 26/53 vs 24/66
2p: 20/32 vs 16/41
3p: 6/21 vs 8/25
1p: 15/19 vs 10/12
AB: 35 (6/29) vs 34 (13/21)
RP: 19 vs 13
Kļ.: 16 vs 10
PB: 1 vs 4
BM: 6 vs 2
Personiskās piezīmes: 19 vs 22
Punkti pēc kļūdām: 9 vs 15
Punkti ātrajos uzbrukumos: 2 vs 6
Punkti soda laukumā: 24 vs 30
Otrās iespējas punkti: 9 vs 7
Starta piecnieki: 54 vs 42
Rezerves: 19 vs 24
Izslēgšanas spēļu kalendārs
| Diena | Laiks | Spēle | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 12.09 | 13:00 | Latvija – Slovēnija | 73:66 |
| 12.09 | 15:30 | Grieķija – Beļģija | - |
| 12.09 | 19:30 | Spānija – Polija | - |
| 12.09 | 22:00 | Francija – Turcija | - |
| 13.09 | 13:00 | Horvātija – Čehija | - |
| 13.09 | 15:30 | Serbija – Somija | - |
| 13.09 | 19:30 | Izraēla – Itālija | - |
| 13.09 | 22:00 | Lietuva – Gruzija | - |
| 15.09 | - | Spānija/Polija – Grieķija/Beļģija | - |
| 15.09 | - | Francija/Turcija – Latvija | - |
| 16.09 | - | Serbija/Somija – Horvātija/Čehija | - |
| 16.09 | - | Izraēla/Itālija – Lietuva/Gruzija | - |
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
bet tas vēl nav RIO : )
-2 [+] [-]
Lietuvieši ir neizglītota tauta, kas vēl 19. gs. beigās/20. gadsimta sākumā lielākoties bija analfabēti. Latvija jau 17. gadsimtā bija starp Eiropas izglītotākajām tautām.
Savukārt Lietuvas valsts diženums ir vēstures mīts. Nacionāla Lietuvas valsts līdz 20. gadsimtam vispār neeksistēja. Tajā viduslaiku veidojumā dominēja slāvu valodas, slāvu kultūra un slāvu elites, kuras gadsimtu gaitā ir asimilējušas arī pašus lietuviešus. Slāvu uzvārdi, slāvu mentalitāte un zems izglītības līmenis.
Un leiši, starp citu, krieviski runā labāk par latviešiem. Angļu valodā normāli runā retais.
[+] [-]
P.S. Bertāns nepatīkami pārsteidza...
-1 [+] [-]
Bet varbūt arīelitē ir nelaime? Lietuviešu elite redz neko nesarunāja, bet gribēja pati būt elite.
[+] [-]
Lieki piebilst, ka Krakovā bija viena no pirmajām universitātēm pasaulē.
Tāpat kā lieki piebilst, kad dibināta Viļņas Universitāte.
Tāpat kā lieki piebilst, kur izveidojās pasaules PIRMĀ izglītības ministrija. PIRMĀ!!!
Piedod, nevarēju šeit neiekomentēt.
Neraksti tādas muļķības.
Nevajag jaukt to, ka Ulmaņa laikos mums bija vieni no labākajiem izglītības līmeņiem, ar agrāku vēsturi.
Jo, attiecībā uz Poliju-Lietuvu, Tu nepamatoti pieskāries valstij/veidojumam, kura ir nesusi lomu pasaules izglītības attīstībā.
A Tu šos visus par analfabētiem ņem un nosauc.
Tāpat kā toreiz par Krievijas ietekmi mūsu ekonomikā. Teici, ka tā jau baigi maza. Neņemot vērā kaut vai to, ka lērums no mūsu pelnošākajiem uzņēmumiem nodarbojas ar loģistiku.
Nedaudz pamācies redzēt lietās kopainu, nevis sagrābstīt no visa pa bišķim. Savādāk, čiks vien sanāk.
Tikai ieteikums. Jo, savādāk, esi šeit viens no inteliģentākajiem
-4 [+] [-]
latvieši nekad. Un ko ta Garlibs Merķelis tā meloja par latviešiem? Varbūt jāpārsauc iela? Un kur ta skolojās mūsu inteliģence? Vai ne Pēterburgā? Ok daļa Terbatā, bet tas arī bija Krievijas impērijas sastavā...
t
[+] [-]
[+] [-]
Vienīgais iemesls, kādēļ Lietuvā runā lietuviski ir gaužām prozaisks - Lietuva bija atpalikusi arī padomju laikos. Latvijā un Igaunijā dzīves līmenis bija augstāks, migrantu plūsma - lielāka.
Runāšana krieviski Lietuvā būtu dīvaina, zinot, cik neliels skaits krievu tur dzīvo.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Pirmkārt, atver karti, dārgais draugs, un paskaties, kur atrodas Krakova. Kāds šeit sakars ar poļiem? Arī Viļņa bija poļu pilsēta.
Lasītprasmes statistika nav no pirksta izzīts apvainojums, bet sausi un vienkārši secinājumi. Te nav runa par 20. gadsimtu un Ulmaņlaikiem.
Vēl loģistiku piesauc diskusijā par viduslaiku vēsturi. Nu, malacis, ko lai saka.
-2 [+] [-]
Tādēļ pirmā saglabājusies grāmata ir 1585. gadā jezuītu priestera Ertmaņa Tolgsdorfa tulkotais un Viļņā izdotais katoļu katķisms ar nosaukumu Kriscige pammacischen no thems Papreksche Galwe gabblems Christites macibes. Prexskan thems nemacigems vud iounems bernems (Kristīgā pamācīšana no tiem papriekš galvas gabaliem Kristītās mācības. Priekš tiem nemācītiem un jauniem bērniem).[10] 1588. gadā tika atvērta pirmā grāmatu spiestuve Rīgā, kuru vadīja Nikolajs Mollīns, kurā tika izdota arī viena grāmata latviski — luterāņu katķisma otrais izdevums.[9]
Ja viena grāmata latviešu valodā, kuru tulkojis Baltvācu muižnieks vai garīdznieki ir laba izglītība latviešu valodā, tad tev taisnība.Kur ta mācījās Krišjānis Valdemārs, kurš pirmais pie durvīm pielika uzrakstu "Latvietis"?
Un ka izpaudās atpalicība PSRS laikos? Latvijā laikam bija labāki ceļi? Kāpēc pēc gaļas un desas man bija jābrauc uz Lietuvu?
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Lai veicas!
[+] [-]
-2 [+] [-]
Bet Tev vienmēr taisnība
[+] [-]
Latvija un Igaunija vairākus gadus simteņus bija viena valsts vai daļa no viena valstiska veidojuma. Mūsu vēsture ar igauņiem ir bijusi vienota, savukārt ar leišiem mums nav nekāda sakara, ja neskaita primordiālās saites, valodu līdzību un līdzīgas ģeopolitiskās intereses mūsdienās.
Runājot par PSRS, es runāju par ekonomikas attīstību un ne jau 80. gadiem, bet agrīnāku periodu.
Runājot par Lietuvu, arī demokrātija pie viņiem 20. gados noturējās vien dažus gadus. Arī šodien leišiem ir pusprezidentāla sistēma un vēlme pēc cartētiņa ir lielāka.
+2 [+] [-]
Tieši tas pats arī citur Austrumeiropā un Krievijā uz 20. gadsimta sākumu. Vienkāršais cilvēks bija neizglītots pusvergs, kas staigāja apavos, kas veidoti no bērza tāss. Latvijā šāda situācija bija salīdzinoši neilgu brīdi, ilgāk - tikai Latgalē.
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
-3 [+] [-]
-2 [+] [-]
Nu kur vēl trakāk.
-1 [+] [-]