Latvija astoņniekā: kāpnes uz debesīm

Sākot no 1993. gada, Eiropas finālturnīros piedalās vismaz 16 komandas. Izņēmums bija 1995. gads, kad izšķirošajās cīņās startēja 14 izlases, bet, sākot no 2011. gada, finālturnīrā sacenšas jau 24 valstsvienības.

Eiropas ceturtdaļfinālā "nejauši" iekļūt nav iespējams. “Top 8” ir mūsdienu Eiropas elite, kurai pievienoties var tikai tiešām spēcīgas komandas:

1) sākot no 1993. gada, tikai Spānija spējusi 12 reizes pēc kārtas iekļūt ceturtdaļfinālā,

2) Francijai minētajā laikā tas izdevies 11 reižu, Grieķijai un Lietuvai pa deviņām reizēm, Itālijai sešas reizes, Serbijai – sākot no 2007. gada – četras reizes, Latvijai divas reizes un Čehijai – pirmo reizi,

3) aiz borta palikusi 2007. gada čempione Krievija, nesenās vicečempiones Vācija un Turcija, zvaigznēm bagātā Horvātija, 2014. gada Pasaules kausa dalībnieces Slovēnija, Somija un Ukraina.

Kungi nav izņēmums. Divi fakti. Pirmkārt, 21. gadsimtā tikai Francijaas dāmām izdevies vienmēr iekļūt astoņniekā. Otrkārt, no 1993. gada neviena valstsvienība nav spējusi izcīnīt galveno balvu divas reizes pēc kārtas.

Latvija pieliek punktu "Slovēnijas ērai"

Ainara Bagatska vīri sestdien pārtrauca Slovēnijas “Top 8” finišu sēriju Eiropas čempionātos. Alpu pakājē esošā valsts, kura platības ziņā ir trīs reizes mazāka par Latviju, no 2005. līdz 2013. gadam piecas reizes pēc kārtas spēja sasniegt ceturtdaļfinālu.

Vēl vairāk, pēdējā desmitgadē Slovēnija bija viena no trīs Eiropas valstīm (plus Spānija un Francija), kuras bez “wild-card” palīdzības spēja kvalificēties Pasaules kausa izcīņai (2006, 2010, 2014). Slovēņi minētajos ciklos finišēja attiecīgi sestajā, ceturtajā un piektajā vietā Eiropā.

Rīgas grupa – spēcīgāka, nekā prognozēts

Pirms čempionāta daudz tika runāts, ka Latvija ielozēta salīdzinoši vājā grupā. Realitāte izrādījās savādāka. D grupas uzvarētāja Lietuva tikai pēdējā minūtē izglābās no zaudējumiem pret turnīra pastarītēm Igauniju un Ukrainu, zaudēja ceturtās vietas īpašniecei Beļģijai un papildlaikā salauza Čehijas pretestību.

Nebija pamata vīpsnāt ne par vienu pretinieci. Piemēram, Beļģijai ir labāk attīstīts vietējais čempionāts nekā Latvijai, Igaunijai, Ukrainai un Čehijai. Tās klubi ieguvuši nozīmīgu Eirokausu pieredzi, bet līderi ar panākumiem spēlējuši Eirolīgā.

Čehija aizvada labāko turnīru 20 gadu laikā. Galvenais treneris Ronens Ginzburgs spējis izveidot saliedētu komandu ar pieredzējušiem veterāniem un jaunām, spilgtām zvaigznēm Jana Veselija un Tomaša Satoranska personās.

Igaunija finālturnīram gatavojās nopietni un pamatīgi, divu gadu laikā mobilizējot visus pieejamos resursus. Ziemeļu kaimiņi nedēļas laikā izpirka 17 500 biļešu uz finālturnīra spēlēm, pierādot, ka tribīnēs viņi ir vēl varenāks spēks nekā laukumā.

Vienīgi Ukraina finālturnīru sagaidīja lejupslīdes fāzē, pēc sestās vietas Slovēnijā un debijas Pasaules kausa izcīņā paliekot bez galvenā trenera Maika Fratello un daudziem komandas līderiem. Neraugoties uz to, ukraiņi apspēlēja Latviju un pierādīja, ka joprojām liek ar sevi rēķināties.

“Rīdzinieki” arī Lillē nenokļuva autsaideru lomā. D grupas komandas savstarpējos dueļus pret C grupu uzvarēja ar 3-1, liekot no turnīra izstāties Slovēnijai, Horvātijai un Gruzijai. B un D grupas astoņniekā būs pārstāvētas ar trīs komandām, kamēr A un C grupas deleģējušas pa vienai vienībai.

Komanda – zvaigzne

Latvijai vienmēr bijuši labi spēlētāji, taču daudz retāk bijusi laba komanda. Cik bijis reižu, kad labākie spēlētāji nospēlējuši komandas interesēs? Atbildi sniedz rezultāti – pēc neatkarības atjaunošanas Latvija tikai otro reizi sasniegusi Eiropas astoņnieku.

Šogad viss liecina, ka izdevies izveidot saliedētu komandu. Paskatieties uz soliņu – šobrīd tālākie rezervisti komandas biedriem piegādā kārtīgu atbalsta lādiņu. Pieredzējušākie spēlētāji jau ierasti labāko sniegumu rāda finālturnīrā, bet visa komanda izceļas ar nesavtīgu spēli.

Statistika ir daiļrunīga – latviešu nav starp 50 rezultatīvākajiem spēlētājiem un 48 aktīvākajiem metējiem. No otras puses, septiņi (!) spēlētāji – Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks, Kaspars Bērziņš, Rolands Freimanis, Jānis Blūms, Kristaps Janičenoks un Jānis Timma – vidēji guvuši no 7,2 līdz 10,3 punktiem.

Latvijai ir ceturtais mazākais ielaistais punktu skaits (vidēji 67.5 punkti spēlē) aiz Francijas (64.7), Grieķijas (65.7) un Čehijas (66.8). Kopā ar Igauniju un Slovēniju dalīts otrs mazākais ielaisto metienu skaits (vidēji 25.0 metieni), pietuvojoties Grieķijas rādītājiem (24.0 ielaisti metieni).

Pretinieki pret Latviju metuši vissliktāk, spējot realizēt tikai 40,0% mēģinājumu. Otrajā vietā ir mūsu nākamā pretiniece Francija, pret kuru pretinieki iemetuši 40,1% metienu. Arī pretinieku divpunktu metienu precizitāte, spēlējot pret latviešiem, bijusi vissliktākā – 41,3%.

Turpiniet tāpat un tieciet atalgoti.

Izmantotie resursi:
Teams - Statistical Leaders | EuroBasket 2015