Facebook
GoogleBērziņš un Strēlnieks izcili, Latvija pēc 14 gadiem sasniedz "Top 8"
@MarisNoviks
Foto: Romāns Kokšarovs, F64
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība sestdien, 12. septembrī, Lillē uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 73:66, pēc 14 gadu pārtraukuma iekļuva Eiropas astoņniekā un Francijā aizvadīs vēl trīs spēles. Ceturtdaļfinālā 15. septembrī būs jāspēlē pret Francijas un Turcijas cīņas uzvarētājiem.
Pirms 2015. gada ceturtdaļfināli tika uzskatīti par Eiropas čempionāta svarīgākajām spēlēm, kurās izšķīrās, vai elites komandas spēs turpināt cīņu par medaļām. Tagad viss ir savādāk. FIBA nemitīgās kalendāra reformas, Rio atlases un “play-off” sistēmas maiņa ūdensšķirtni izstiepusi līdz astotdaļfināliem.
Jaunās sistēmas priekšrocība – astotdaļfinālu uzvarētāji ar vienu kāju jau ir Rio kvalifikācijas turnīrā, kur spēlēs Eiropas čempionāta 3.-7. vietas ieguvēji. Ņemot vērā, ka viena no piecām minētajām komandām, visticamāk, rīkos kādu no atlases turnīriem, ceļš uz kvalifikāciju var tikt atvērts arī astotās vietas īpašniekiem.
Starta piecnieki
Latvija: Strēlnieks, Bertāns, Janičenoks, Freimanis, Bērziņš
Slovēnija: Blažičs, Dragičs, Kolučars, Slokars, Omičs
Daira Bertāna tālmetiens atklāja spēles rezultātu – 3:0. Pirmās ceturtdaļas turpinājums pagāja līdzvērtīgā cīņā, vadībā pārmaiņus izvirzoties abām komandām. Latvieši vairāk kustināja bumbu, uzbrukumus pārsvarā noslēdzot pēc rezultatīvām piespēlēm, slovēņu mazie spēlētāji biežāk gāja garāmgājienos un centās spēlēt viens pret vienu. Jaka Blažičs realizēja divus divpunktu metienus pēc kārtas, bet visbiežāk sarkanbaltsarkano aizsardzību izraustīja Zorans Dragičs, īsā laikā gūstot 10 punktus. Latvija atbildēja ar trijiem Rolanda Freimaņa groziem, savukārt desmitminūtes beigās punktus no visām pozīcijām guva Jānis Strēlnieks. Vācijas čempions pēdējā uzbrukumā iemeta tālmetienu, izlīdzinot rezultātu – 20:20.
Nākamo ceturtdaļu Latvija sāka ar gandrīz perfektu precizitāti metienos no spēles. Slovēņi daudz neatpalika, piecpadsmitajā minūtē pēc Dragiča kārtējiem punktiem atgūstot vadību – 27:29. Bertāna un Janičenoka tālmetieni apvienojuma ar trijiem Meiera punktiem sekmēja Latvijas izrāvienu 9:0, īsā laikā panākot septiņu punktu pārsvaru – 36:29. Pretinieki uzreiz atbildēja ar diviem tālmetieniem, samazinot starpību līdz minimumam – 36:35. Latvieši iniciatīvu neatdeva. Rolands Freimanis pēc Daira Bertāna piespēles trieca bumbu grozā no gaisa, bet Strēlnieks iemeta abus brīvmetienus – 40:35. Līdzsvaru atjaunoja Balažičs, slovēņu pēdējos pilnajos uzbrukumos puslaikā izceļoties ar pieciem punktiem pēc kārtas – 40:40. Atlika 26,4 sekundes. Strēlnieks ilgi driblēja bumbu, bet Jānis Blūms uzbrukumu noslēdza ar precīzu pustālo metienu 45 grādu leņķī – 42:40.
Slovēnijas basketbolisti pirmajā puslaikā izcīnīja par piecām uzbrukuma bumbām vairāk (2-7) un izmeta par 10 metieniem no spēles vairāk. Latvieši izcēlās ar daudz labāku precizitāti metienos no spēles (16/26 pret 17/36) un, pateicoties agresivitātei, nopelnīja deviņus soda metienus (6/9 pret 0/0). Interesanti, ka sāncenši izmeta par septiņiem tālmetieniem vairāk (4/9 pret 6/16).
Jānis Timma kļuva par devīto Latvijas spēlētāju, kurš guvis punktus astotdaļfinālā – 44:40. Atšķirībā no pirmās ceturtdaļas latviešu aizsargi spēja ierobežot Zoranu Dragiču, kurš 16 minūšu laikā guva tikai četrus punktus. Latvijas uzbrukuma organizācijā turpināja izcelties Jānis Strēlnieks, gan apgādājot partnerus ar precīzām piespēlēm, gan pats rezultatīvi noslēdzot uzbrukumus – 50:44. Nākamajās minūtēs punktus no spēles gūt neizdevās, kamēr slovēņi beidzot tika pie soda metieniem, trāpot pirmos četrus no tiem – 50:48. Pusstundas izskaņā Blažičs un Slokars divreiz samazināja starpību līdz minimumam, taču Mareka Mejera un Kristapa Janičenoka četri realizētie soda metieni atjaunoja plus trīs – 55:52.
Izšķirošā ceturtdaļa sākās ar Mejera “alley-oop” – 57:52. Turpmākajās minūtēs punkti nāca lēni, taču sekmīgā spēle aizsardzībā, īpaši pret slovēņu garajiem spēlētājiem, ļāva noturēt vadību. Kaspars Bērziņš ceturto reizi spēlē nobloķēja pretspēlētāju, bet desmitminūtes vidū otro reizi spēlē panāca septiņu punktu pārsvaru – 64:57. Nākamajā aizsardzībā spēka uzbrucējs izcēlās ar piekto bloku, bet pretējā pusē iemeta pirmo tālmetienu – 67:57. Galotnē Kaspars sapelnīja piezīmes, kamēr slovēņi 75 sekundes pirms pamatlaika beigām pietuvojās četru punktu attālumā – 69:65. Iniciatīvu no jauna uzņēmās Strēlnieks, gūstot ļoti svarīgus punktus no groza apakšas – 71:65.
Slovēņu pretuzbrukums beidzās bez precīza metiena no spēles, tomēr viņi tika pie soda metieniem. Nikoličs realizēja tikai pirmo brīvmetienu un Slovēnija ķērās pie sodu taktikas. Pārkāpums pret Timmu beidzās ar diviem gūtiem punktiem Latvijas labā – 73:66. Slovēņu pēdējie uzbrukumi noslēdzās bez punktu guvuma.
Astotdaļfināls, 12. septembris, Stade Pierre Mauroy
Latvija – Slovēnija 73:66 (20:20, 22:20, 13:12, 18:14)
Latvija: Strēlnieks 17 (6ab, 8rp, 5ip), Bērziņš 13 (6ab, 3rp, 5bm), Mejeris 8, Freimanis 8, Bertāns 8, Janičenoks 8, Blūms 4, Timma 4 (5ab), Meiers 3; Vecvagars, Kārlis, Peiners.
Slovēnija: Z. Dragičs 17 (5ip), Balažičs 9, Blažičs 8, Omičs 7, Prepeličs 7, Klobučars 6, Župans 5, Slokars 4, Nikoličs 3, Joksimovičs; Rupņiks, Zagoracs.
Tiesneši: Emilio Peress (Spānija), Roberts Lotermozers (Vācija), Emins Mogulkočs (Turcija).
Komisārs: Jans Holmins (Zviedrija).
10 023 skatītāji.
Statistika. Latvija 73, Slovēnija 66
Metieni no spēles: 26/53 vs 24/66
2p: 20/32 vs 16/41
3p: 6/21 vs 8/25
1p: 15/19 vs 10/12
AB: 35 (6/29) vs 34 (13/21)
RP: 19 vs 13
Kļ.: 16 vs 10
PB: 1 vs 4
BM: 6 vs 2
Personiskās piezīmes: 19 vs 22
Punkti pēc kļūdām: 9 vs 15
Punkti ātrajos uzbrukumos: 2 vs 6
Punkti soda laukumā: 24 vs 30
Otrās iespējas punkti: 9 vs 7
Starta piecnieki: 54 vs 42
Rezerves: 19 vs 24
Izslēgšanas spēļu kalendārs
| Diena | Laiks | Spēle | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 12.09 | 13:00 | Latvija – Slovēnija | 73:66 |
| 12.09 | 15:30 | Grieķija – Beļģija | - |
| 12.09 | 19:30 | Spānija – Polija | - |
| 12.09 | 22:00 | Francija – Turcija | - |
| 13.09 | 13:00 | Horvātija – Čehija | - |
| 13.09 | 15:30 | Serbija – Somija | - |
| 13.09 | 19:30 | Izraēla – Itālija | - |
| 13.09 | 22:00 | Lietuva – Gruzija | - |
| 15.09 | - | Spānija/Polija – Grieķija/Beļģija | - |
| 15.09 | - | Francija/Turcija – Latvija | - |
| 16.09 | - | Serbija/Somija – Horvātija/Čehija | - |
| 16.09 | - | Izraēla/Itālija – Lietuva/Gruzija | - |
-3 [+] [-]
Savukārt, Polija-Lietuva... tā ir POLIJA un LIETUVA
aij, nu, ko tur
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
To ka teicu, man arī nācies saskarties personīgi ar Lietuviešiem, es neteicu tikai 'atmazkas' dēļ..
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Polijas - Lietavas ūniju reāli vadīja leiši, kas pieņēma katoļticību un poļu mēli, bet tas pats (sportam tuvāk piemērs) Bjalistokas Jagielonija ir leišu Jagaiļu karaliskās dinastijas vārds ; )
Padomājiet, kāda ietekme bija lietaviešiem, ka poļu vēl šo baltdiena klubu sauc leišu dzimtas uzvārdā!!!
[+] [-]
[+] [-]
ps
Ja kāds par poļiem sliktu saka, tad iedomājieties - 2 PK pamatā norisinājās uz POL zemes. ik cik mums vālēja Kurzemes katlā vienu gadu, tik tur divos gados pa 4 gadiem visu vandīja
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Daži jautājumi tev. Kāds lietuviešiem sakars ar karali Vladislavu? Kādu varu un ietekmi tas devis lietuviešu tautai? Ko tieši "leiši" tur ir vadījuši? Ar ko pēc būtības atšķiras pilnīga kulturāla asimilācija vienā un otrā gadījumā?
Kā poliski runājošs puskrievs (māte krieviete, tēva etniskā izcelsme ir nezināma, bet ir skaidras norādes uz iespējamu austrumslāvu izcelsmi) vārdā Vladislavs atbilst mūsdienu izpratnei par to, kas ir "lietuvietis"?
Ja tu parunātu ar kādu baltkrievu nacionālistu, viņš tev teiktu, ka kopš sākta gala pie Lietuvas valsts šūpuļa ir sēdējuši viņi, nevis lietuvieši un ka pats Lietuvas vārds ir nozagts no viņiem.
[+] [-]
Tai pat laikā pus ziemeļlietuva ir pilna ar latviešu saimnieku/bajāru 2. 3. 4. dēliem...
Viss te ir gājis pamatīgā rosoliņā
Dižkunigaitis nevarēja būt tīrs slāvs
+1 [+] [-]
[+] [-]
Vladislavs Jagailis
Tas pats kas, piedodiet, Andrejs Elksniņš
[+] [-]
[+] [-]
Lai gan vēsturē tik dziļas zināšanas man nav, bet droši ir tas, ka LV kā nacionāla valsts ir reāla haļava un piemēram - ja 1888.g. būtu optibets un viņš izliktu kofus - vai kādreiz būs tāda valsts LV - kofam būtu jābūt es nez...10 000 . Arī šobrīd tā mūsu valsts ir ļoti iluzora - kremlini pret amerikososiem cīnās par ietekmi. Ja man atkal kā Machimols piedāvāja, liktu izvēlēties, sliekšos par labu geiropai un rietumnieciskajiem pedosodogomo utt., jo, lai gan visticamāk slāvu pati dziļākā būtība ir pat labestīgāka nekā amīšiem, amīšiem tomēr ir pluss - baltos viņi izšauj reti
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]