Facebook
GoogleBērziņš un Strēlnieks izcili, Latvija pēc 14 gadiem sasniedz "Top 8"
@MarisNoviks
Foto: Romāns Kokšarovs, F64
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienība sestdien, 12. septembrī, Lillē uzvarēja Slovēniju ar rezultātu 73:66, pēc 14 gadu pārtraukuma iekļuva Eiropas astoņniekā un Francijā aizvadīs vēl trīs spēles. Ceturtdaļfinālā 15. septembrī būs jāspēlē pret Francijas un Turcijas cīņas uzvarētājiem.
Pirms 2015. gada ceturtdaļfināli tika uzskatīti par Eiropas čempionāta svarīgākajām spēlēm, kurās izšķīrās, vai elites komandas spēs turpināt cīņu par medaļām. Tagad viss ir savādāk. FIBA nemitīgās kalendāra reformas, Rio atlases un “play-off” sistēmas maiņa ūdensšķirtni izstiepusi līdz astotdaļfināliem.
Jaunās sistēmas priekšrocība – astotdaļfinālu uzvarētāji ar vienu kāju jau ir Rio kvalifikācijas turnīrā, kur spēlēs Eiropas čempionāta 3.-7. vietas ieguvēji. Ņemot vērā, ka viena no piecām minētajām komandām, visticamāk, rīkos kādu no atlases turnīriem, ceļš uz kvalifikāciju var tikt atvērts arī astotās vietas īpašniekiem.
Starta piecnieki
Latvija: Strēlnieks, Bertāns, Janičenoks, Freimanis, Bērziņš
Slovēnija: Blažičs, Dragičs, Kolučars, Slokars, Omičs
Daira Bertāna tālmetiens atklāja spēles rezultātu – 3:0. Pirmās ceturtdaļas turpinājums pagāja līdzvērtīgā cīņā, vadībā pārmaiņus izvirzoties abām komandām. Latvieši vairāk kustināja bumbu, uzbrukumus pārsvarā noslēdzot pēc rezultatīvām piespēlēm, slovēņu mazie spēlētāji biežāk gāja garāmgājienos un centās spēlēt viens pret vienu. Jaka Blažičs realizēja divus divpunktu metienus pēc kārtas, bet visbiežāk sarkanbaltsarkano aizsardzību izraustīja Zorans Dragičs, īsā laikā gūstot 10 punktus. Latvija atbildēja ar trijiem Rolanda Freimaņa groziem, savukārt desmitminūtes beigās punktus no visām pozīcijām guva Jānis Strēlnieks. Vācijas čempions pēdējā uzbrukumā iemeta tālmetienu, izlīdzinot rezultātu – 20:20.
Nākamo ceturtdaļu Latvija sāka ar gandrīz perfektu precizitāti metienos no spēles. Slovēņi daudz neatpalika, piecpadsmitajā minūtē pēc Dragiča kārtējiem punktiem atgūstot vadību – 27:29. Bertāna un Janičenoka tālmetieni apvienojuma ar trijiem Meiera punktiem sekmēja Latvijas izrāvienu 9:0, īsā laikā panākot septiņu punktu pārsvaru – 36:29. Pretinieki uzreiz atbildēja ar diviem tālmetieniem, samazinot starpību līdz minimumam – 36:35. Latvieši iniciatīvu neatdeva. Rolands Freimanis pēc Daira Bertāna piespēles trieca bumbu grozā no gaisa, bet Strēlnieks iemeta abus brīvmetienus – 40:35. Līdzsvaru atjaunoja Balažičs, slovēņu pēdējos pilnajos uzbrukumos puslaikā izceļoties ar pieciem punktiem pēc kārtas – 40:40. Atlika 26,4 sekundes. Strēlnieks ilgi driblēja bumbu, bet Jānis Blūms uzbrukumu noslēdza ar precīzu pustālo metienu 45 grādu leņķī – 42:40.
Slovēnijas basketbolisti pirmajā puslaikā izcīnīja par piecām uzbrukuma bumbām vairāk (2-7) un izmeta par 10 metieniem no spēles vairāk. Latvieši izcēlās ar daudz labāku precizitāti metienos no spēles (16/26 pret 17/36) un, pateicoties agresivitātei, nopelnīja deviņus soda metienus (6/9 pret 0/0). Interesanti, ka sāncenši izmeta par septiņiem tālmetieniem vairāk (4/9 pret 6/16).
Jānis Timma kļuva par devīto Latvijas spēlētāju, kurš guvis punktus astotdaļfinālā – 44:40. Atšķirībā no pirmās ceturtdaļas latviešu aizsargi spēja ierobežot Zoranu Dragiču, kurš 16 minūšu laikā guva tikai četrus punktus. Latvijas uzbrukuma organizācijā turpināja izcelties Jānis Strēlnieks, gan apgādājot partnerus ar precīzām piespēlēm, gan pats rezultatīvi noslēdzot uzbrukumus – 50:44. Nākamajās minūtēs punktus no spēles gūt neizdevās, kamēr slovēņi beidzot tika pie soda metieniem, trāpot pirmos četrus no tiem – 50:48. Pusstundas izskaņā Blažičs un Slokars divreiz samazināja starpību līdz minimumam, taču Mareka Mejera un Kristapa Janičenoka četri realizētie soda metieni atjaunoja plus trīs – 55:52.
Izšķirošā ceturtdaļa sākās ar Mejera “alley-oop” – 57:52. Turpmākajās minūtēs punkti nāca lēni, taču sekmīgā spēle aizsardzībā, īpaši pret slovēņu garajiem spēlētājiem, ļāva noturēt vadību. Kaspars Bērziņš ceturto reizi spēlē nobloķēja pretspēlētāju, bet desmitminūtes vidū otro reizi spēlē panāca septiņu punktu pārsvaru – 64:57. Nākamajā aizsardzībā spēka uzbrucējs izcēlās ar piekto bloku, bet pretējā pusē iemeta pirmo tālmetienu – 67:57. Galotnē Kaspars sapelnīja piezīmes, kamēr slovēņi 75 sekundes pirms pamatlaika beigām pietuvojās četru punktu attālumā – 69:65. Iniciatīvu no jauna uzņēmās Strēlnieks, gūstot ļoti svarīgus punktus no groza apakšas – 71:65.
Slovēņu pretuzbrukums beidzās bez precīza metiena no spēles, tomēr viņi tika pie soda metieniem. Nikoličs realizēja tikai pirmo brīvmetienu un Slovēnija ķērās pie sodu taktikas. Pārkāpums pret Timmu beidzās ar diviem gūtiem punktiem Latvijas labā – 73:66. Slovēņu pēdējie uzbrukumi noslēdzās bez punktu guvuma.
Astotdaļfināls, 12. septembris, Stade Pierre Mauroy
Latvija – Slovēnija 73:66 (20:20, 22:20, 13:12, 18:14)
Latvija: Strēlnieks 17 (6ab, 8rp, 5ip), Bērziņš 13 (6ab, 3rp, 5bm), Mejeris 8, Freimanis 8, Bertāns 8, Janičenoks 8, Blūms 4, Timma 4 (5ab), Meiers 3; Vecvagars, Kārlis, Peiners.
Slovēnija: Z. Dragičs 17 (5ip), Balažičs 9, Blažičs 8, Omičs 7, Prepeličs 7, Klobučars 6, Župans 5, Slokars 4, Nikoličs 3, Joksimovičs; Rupņiks, Zagoracs.
Tiesneši: Emilio Peress (Spānija), Roberts Lotermozers (Vācija), Emins Mogulkočs (Turcija).
Komisārs: Jans Holmins (Zviedrija).
10 023 skatītāji.
Statistika. Latvija 73, Slovēnija 66
Metieni no spēles: 26/53 vs 24/66
2p: 20/32 vs 16/41
3p: 6/21 vs 8/25
1p: 15/19 vs 10/12
AB: 35 (6/29) vs 34 (13/21)
RP: 19 vs 13
Kļ.: 16 vs 10
PB: 1 vs 4
BM: 6 vs 2
Personiskās piezīmes: 19 vs 22
Punkti pēc kļūdām: 9 vs 15
Punkti ātrajos uzbrukumos: 2 vs 6
Punkti soda laukumā: 24 vs 30
Otrās iespējas punkti: 9 vs 7
Starta piecnieki: 54 vs 42
Rezerves: 19 vs 24
Izslēgšanas spēļu kalendārs
| Diena | Laiks | Spēle | Rezultāts |
|---|---|---|---|
| 12.09 | 13:00 | Latvija – Slovēnija | 73:66 |
| 12.09 | 15:30 | Grieķija – Beļģija | - |
| 12.09 | 19:30 | Spānija – Polija | - |
| 12.09 | 22:00 | Francija – Turcija | - |
| 13.09 | 13:00 | Horvātija – Čehija | - |
| 13.09 | 15:30 | Serbija – Somija | - |
| 13.09 | 19:30 | Izraēla – Itālija | - |
| 13.09 | 22:00 | Lietuva – Gruzija | - |
| 15.09 | - | Spānija/Polija – Grieķija/Beļģija | - |
| 15.09 | - | Francija/Turcija – Latvija | - |
| 16.09 | - | Serbija/Somija – Horvātija/Čehija | - |
| 16.09 | - | Izraēla/Itālija – Lietuva/Gruzija | - |
[+] [-]
1) par kādu ekonomisko attīstību mēs vispār runājam, attiecībā un sociālismu kā iekārtu?!?
2) pat es, dzimis ārzemēs, zinu, ka VEFā, ražojot jaunu radio produkcijas vienību, rezerves daļas, kuras trūka, sāka ņemt ārā no produkcijas, kas jau gulēja nolitavā. Kā arī to, ka, ja kolhozā sivētmātei piedzima 7 sivēni, uzrakstīja, ka piedzima 12. Maskava savāca 6, pašiem palika viens (reāli). Un tādā garā.
[+] [-]
Čempionato užkulisiuose – į padebesius pakylėti...
-2 [+] [-]
ja pa padomju periodu, tad kuri gadi Tevi sajūsmina- Staļina, vai Hruščova, kas ta 50-s un 60-os tajā Latvijā bija tāds, kas nebija Latvijā? Ja uzcēla vairāk Vissavienības pakļautības rūpnīcu, ieveda vairāk kolonistu, tad atvaino tas nav Latvijas nopelns, bet Maskavas lēmumu izpilde.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Līdzīgi bija leišiem, kur elites bija pārpoļotas un runāja poliski (agrāk - rutēņu/baltkrievu valodā).
Ja man šodien būtu jāizvēlas Lietuvas variants (neskaitāmas simtgades kopā ar poļiem) vai mūsu (simtgades ar vāciem un zviedriem), es bez šaubām izvēlētos 2. variantu.
-1 [+] [-]
"Tikai" 700 gadi vienotas vēstures. Tāds nieks vien ir, vai ne? Nav jau tā, ka Livonija noteica to, kas mēs esam šodien. Noteica mūsu robežas, mūsu valodu, mūsu reliģiju un visu pārējo.
Runājot par baltiem un somugriem, ģenētiski mēs esam tuvāki igauņiem un somiem, nevis lietuviešiem.
Savukārt nav skaidrs, kādēļ tu piesauc zemgaļus, nevis latgaļus vai lībiešus?
[+] [-]
Machimol sāka fantazēt, ka Livonijā jau no 13 gadsimta te nav analfabētu un vietējā elite redz esot sarunājusi ar krustnešiem, a paši komandējuši. A ko ta bīskaps Alberts darīja, kas nodedzināja senās zemgaļu, līvu, sēļu un latgaļu pilis?
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Čempionāta aizkulisēs - lai pārtrauktu šo attieksmi pacilāts kaimiņus un saplēstas DELFI akreditacijaspecialiai Lillē (39) Rytis Kazlauskas, Mindaugas Augusta, Kirill Čachovský speciāli DELFI no Lilles, DELFI.lt 2015. 12.septembrī. 16:06 sniegums laukumā pēc astotā finālmačs, viens slovēņu nacionālās komandas ārstiem neizdevās, un viņš saplēsa viņa akreditāciju, hit to uz zemes. Apmeklējiet Stade Pierre MAUROY Arena vairs nav ne viņš, ne pārējie komandas, tāpēc Eiropas čempionāts dodas uz Latvijas izpildītājiem, nusitaikiusiai ja ne medaļas, tas ir līdz 2016. Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. Latvijas basketbola komanda vytrų vytrų Latvijas basketbola izlase © Delfi (. K. Čachovský foto) "Dievs, svētī Latviju," - viss kontinents runāja ar presi pēc divkauju Rolands Freimanis. Šķiet, ka Latvijas lūgšanas tika uzklausītas - līgas astotais final tie pārsniedza favorīts turēti 73:66 un atgriezās uz Slovēniju, kur apmeklēja 14 gadus. Diezgan daudzas no tām ir pagājuši Latvijas komanda automašīna stāv Ainars Bagatskis - bijušais snaiperis ir mainījusies 2010. gadā un tika modelēta ar Kestutis Kemzūros komandu, kas var tikt sajaukts ar augsni, kad užsikerta trīspunktu mašīna, bet, kad tas įsimeta, var kratīt pat visnopietnāko sāncensis. "Es atceros 2011. gada Eiropas čempionāts Lietuvā. Tad mēs, iespējams, bija jaunākais komanda visā čempionātā vēsturē. Visus šos gadus es redzēju, kā mūsu spēlētāji aug, un aug ar viņiem sevi. Tāpat kā auditorija auga un Latvija. Sākumā mēs spēlējām halles apytuštės, un tagad apskatīt to, ko pūlis izvēlējās pirmo posmu Rīgas arēnā un uz ielas "- uzmundrināja A.Bagatskis. Link šī uzvara devās pieci gadi. Pirms diviem gadiem, Slovēnija ir izdevies, taču šoreiz mēs parādījām, ka mēs esam cīnītāji, mēs esam ļoti laba komanda. Ir grūti aprakstīt pašreizējo stāvokli mūsu būtni: ļoti satraukti izveidot stāstu, bet nešvenčiame, kā mēs skatāmies uz priekšu. Nekas mums vēl nav beidzies, mēs redzēsim, cik tālu mēs varam iet Lille ", - sacīja R. Freimanis. Hand-dzeltenumu un bijušais Viļņas "Lietuvas rīts" spēlētājs un treneris Roberts Stelmahers, DELFI atzinās sakaut Slovēnija cerēja tik visu komandu un visas treneri mītne. Un nav vajadzīga nekāda burvju hit no tālienes - latvieši guva tikai 6 trīs norādes no 21 testa (29 procenti).. "Ir grūti spēlēt 12 stundas. no rīta, bet mēs parādījām raksturu un Mēs spēlējām kā komanda. Mēs cerējām, ka slovēņi mēģinās darboties ātri uzbrukumiem, jo pirms čempionāta jau spēlējis ar viņiem draudzības spēlē Rīgā. Mēs esam sagatavojuši īpašu plānu, lai tie varētu palēnināties. Tas bija atslēga uz uzvaru ", - pārliecināti Stelmahers kungs. Latvijas ceturtdaļfināli gaidīt Francijā vai Turciju. Gadījumā, ja neizdodas A.Bagatskis skolēni varētu joprojām jācīnās par vietējiem Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā. "Labs darbs, aizstāvot, tāpēc pat neatbildētos daudz perfektu kadru uzvarēja. Tas nav beigas cīņa turpināsies sapnis spēlēt olimpiskajās spēlēs "- Telegraph sacīja Jānis Strēlnieks. "Lieliska uzvara. Pārsteidzoši būt starp astoņām labākajām Eiropas komandām. Mūsu valsts ir ļoti svarīgs sasniegums. Ceturtdaļfinālā, visticamāk, ir jācīnās ar īpašniekiem franču. Par 27 tūkstošiem spēles. faniem būs, saskaroties ar kaut ko ārkārtēju ", - saka Jānis Blume. Laime bija plūst pāri malām un lietuviešu valodā. "Fantastic sajūta, es nezinu, ko teikt. Mums ir laba komanda, mēs cīnāmies pret visiem, tāpēc es nedomāju, ka šī uzvara var saukt par sensāciju, "- māca Kauņas" Žalgiris "spēlē Kaspars Vecvagars. Stāstā pēc duelis pagriezās un zaudētāji. Ja latvieši atkārtoja 2001. gadā Slovēnijas nacionālajā izlasē sasniegums nākamajā ciklā pirmo reizi kopš 2003. gada, būs spēlēt Eiropas čempionāta apzīmētāju. Atņemtas Goran Dragica un ar palīdzību no ļoti daudziem jauniešiem, šoreiz slovēņi bija atradis patiesu līderi, kurš var glābt komandu no grūtos brīžos. Tātad treneris Jure Zdovcui tagad izvirzīja balto karogu. Latvijas komanda bija vienkārši stiprāka par mums. Viņi spēlēja enerģiski, ātrāk, mēs noskaidrojām, nav līdzekļu, lai izjauktu pretinieku, "- paziņoja speciālists.
+2 [+] [-]
Savādāk, sāk "vilkt" uz sociāldarvinismu nāciju salīdzināšanas izpratnē.
Tā teikt, vācu jūgs labāks par iespējām, kaut nedaudz, bet pašiem būt sava likteņa noteicējiem.
Nē, nav vācieši ne ar ko labāki par poļiem. Vispār, šādi salīdzināt nācijas, un par to atklāti runāt. Tas ir bīstami un nosodāmi.
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Ja tu mēģini sev iegalvot pretējo, tu mēģini sevi apmānīt - nekā citādi to nevar nosaukt.
Nemaz jau nerunājot par to, ka līdz nacionālisma dzimšanai etniskās kategorijās NETIKA domāts. Respektīvi, tu nodarbojies ar anahronistisku tukšmuldēšanu.
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Viens saka, paskaties kartē, otrs vēl kaut ko gvelž.
Krakova kur bija un ir, Ķīnā???
+3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Polija-Lietuva bija valstisks veidojums, POLIJA-Lietuva.
Tāpat kā mēs tāds nekad, līdz 1918.gadam, pilntiesīgi nebijām.
Dažādas vēstures izpratnes, saprotu
Bet vēlreiz... POLIJA-Lietuva bija valstisks veidojums
Ja aiziet, aiziet, ja ne, ne.
+3 [+] [-]
[+] [-]
Tas pats, kas sociāldarvinisms vienas sabiedrības locekļu salīdzināšanā
+1 [+] [-]
Vairums mūsu senču tieši bija Zobenbrāļu pusē, ja mēs objektīvi skatāmies. Kaut kāda vienota "senlatviešu" fronte pret ļaunajiem iebrucējiem ir pilnīgs vēstures mīts.
Un, nē, būšana civilizācijas pusē nenozīmē to, ka mēs būtu izčākstējuši kā tauta. Tieši otrādi - palūko uz somiem. Tas ir ļoti labs piemērs ar ļoti līdzīgu vēsturi. Nu, nemaz atkal nerunājot par to, ka latvieši neeksistētu, ja nebūtu bijis Zobenbrāļu iebrukums.
-2 [+] [-]
Tad ko Jūs abi gribat. Pirms es atvēru muti, pateicāt, ka lietuvieši, salīdzinot ar mums, pilnīgi bauri bija 17.gadsimtā, bet tad, kad noliek šos faktus, beigās sakat "ak, vai, bet zin... tur vispār nekas nebija salīdzināms tajos laikos"
[+] [-]
Ja es nosauktu vācu universitātes, kas tika dibinātas agrāk, vai tas nozīmētu, ka mēs bijām zinātņu doktori 15. gadsimtā? Kāds te sakars Krakovai vai Viļņai?
-3 [+] [-]
Patiesībā jau, protams, bija prieks padiskutēt.
Bet kopumā, kā jau teicu (palieku pie saviem vārdiem), esam kaut ko "pa gaisu" sagrābstījušies (plus vēl, bieži vien, savai nācijai tendenciozi daudz par labu), bet lielo kopainu nezinām
+3 [+] [-]