Krastiņš: "Ja sākam trakot un ārdīties, tad iecerētā spēle mums pajūk"

27 gadu vecumā Roberts Krastiņš ir vispieredzējušākais basketbolists gados jauno liepājnieku rindās, pildot arī kapteiņa funkcijas. Uzvaru pār valmieriešiem uzbrucējs savai komandai palīdzēja kaldināt ar 16 gūtiem punktiem un sešām izcīnītām atlēkušajām bumbām.

Ziemeļu līgas pirmajā posmā "Liepājai" viens zaudējums un viena uzvara. Kā kopumā vari vērtēt komandas sniegumu pirmajā turnīra sabraukumā?
Varējām vinnēt abas divas spēles. Pirmajā spēlē pret Tartu paši daudz kļūdījāmies un nerealizējām brīvos metienus. Pieļāvām pārāk daudz muļķīgu kļūdu gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Lai gan ja skatāmies pēc rezultāta aizsardzība bija labā līmenī, tad uzbrukums pavisam noteikti bija drausmīgs. Uz otro spēli pret Valmieru noskatījāmies video ar savu spēli, izdarījām secinājumus un nospēlējām jau daudz labāk.

Kas bija tās lietas ko iemācījāties no spēles Liepājā, kurā valmierieši uzvarēja pagarinājumā, un ko likāt lietā, lai šodien tiktu pie pozitīva iznākuma?
Liepājas spēlē beigas izšķīra veiksmes faktors. Šeit zinājām, ka spēle būs līdzīga un ir jābūt gataviem pēdējās minūtēs, pēdējos uzbrukumos kārtīgi atstrādāt. Šoreiz beigas nebija tik līdzīgas un pārsvars bija drošāks, bet varu teikt, ka nospēlējām 40 minūtes laba basketbola.

Kopumā "Liepājas" rādītais sniegums sezonas sākumā - cik tālu tas ir no tā ko paši vēlaties rādīt un vai esat apmierināti ar iespēto?
Apmierināti neesam, taču ar katru spēli sniegums iet uz augšu. Mums vēl ir daudz ko mācīties un daudz kur pielikt. No pagājušās sezonas sastāva esam palikuši četri pieci spēlētāji. Turpinām mācīties un iet soli pa solim uz priekšu.

Tava loma, kā smejamies - veterānam komandā, cik liela tā ir sadarbībā starp tevi kā spēlētāju, kurš jau pērn spēlēja pie trenera Artūra Visocka-Rubeņa, un treneru korpusu, lai nodotu viņa spēles zīmējumu klāt nākušajiem spēlētājiem?
Man, Zigmāram Raimo un Renāram Birkānam tā loma ir tāda, kad brīžiem kā komanda sākam trakot, tad mums ir jāsavāc kopā un jānomierinās. Ja mēs vēl sāksim trakot un ārdīties, brīžiem to darām, tad mums visa spēle pajūk un sabrūk. Mums ir jābūt tādiem kā mentoriem, kas piebremzē brīžos, kad to vajag.

No vienas puses jaunos spēlētājus nevajag īpaši saslavēt, bet šīs sezonas pārsteigums ir jaunais saspēles vadītājs Juris Vītols. Tev viņu redzot arī treniņos, vai ir Latvijas basketbola līdzjutējiem iemesls sapriecāties par nākotni vai pagaidām vēl jāpagaida un jāpavērtē?
Domāju, ka viss ir viņa rokās. Priekš tiem 16 gadiem viņš ir ļoti nosvērts, labi lasa spēli un saprot basketbolu. Protams, tās jaunības kļūdas ir neizbēgamas. Daudz kur vēl ir jāpieliek, bet ja viņš cītīgi strādās, tad sanāks labs basketbolists.

Vēl viens spēlētājs, kuru vairākus gadus Latvijā neesam redzējuši, kurš nācis klāt komandai - Kārlis Šiliņš. Šodien gan viņš nespēlēja, bet kā viņa spēles stils atšķiras no tā ko pērn komandai pamatcentra pozīcijā deva Iļja Gromovs?
Kārlis ir ar labāku metienu no distances. Iļja savukārt bija nedaudz atlētiskās zem groza, bet Kārlis var arī ar muguru pret grozu spēlēt viens pret vienu. Viņi ir pietiekami atšķirīgi garie spēlētāji katrs ar saviem plusiem un mīnusiem.

Esam nonākuši atkal momentā, kad cilvēkiem jādodas mājsēdē. Jums atkal spēles notiks pie tukšām tribīnēm kā tas bija pagājušajā sezonā. Kas būtu tas, ko tu vēlētos pateikt basketbola līdzjutējiem?
Galvenais gribu visiem novēlēt veselību. Ceru, ka pēc iespējas ātrāk līdzjutēji atkal varēs atgriezties tribīnēs. Mēs spēlētāji tiešām izbaudījām šo mēnesi ar skatītāju klātbūtni. Ir daudz lielāks prieks un atbildības sajūta spēlēt līdzjutēju priekšā.