Facebook
GoogleAnda Eibele: "Dari visu, lai tev nebūtu jāraud!"
@MarisNoviks
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com
"Neatceros, vai un kad pēdējo reizi esmu spēlējusi divus pagarinājumus. Spēles gaitā nebijām pietiekami agresīvas un galotnē zuda precizitāte," pēc 50 minūšu cīņas Piebalgas ielas sporta namā teica SK "Cēsis" sieviešu basketbola komandas saspēles vadītāja Anda Eibele.
Četrās spēlēs pret TTT aizsardze galvaspilsētas komandai ir pratusi sarūpēt divus zaudējumus. Arī trešdien Eibele bija viena no galvenajām personām laukumā, otrajā puslaikā sametot 11 no 30 komandas punktiem, visā spēlē pietuvojoties “triple-double” cienīgiem rādītājiem.
Septiņas rezultatīvas piespēles ir šī gada finālsērijas rekords, taču arī TTT nepalika atbildi pārādā, Krastiņai un Muravskajai jau pirmajā puslaikā apgādājot rīdzinieču uzbrukumu ar astoņiem precīziem mēģinājumiem. Pagarinājumā grūtības ar metienu realizāciju radās abām komandām. Efektivitāte kritās, taču sīva cīņa bija par katru bumbu. Pagarinājumos Cēsu basketbolistes iemeta 3 no 11 metieniem, kamēr TTT to paveica 5 no 17 mēģinājumiem. Mājinieces zaudēja cīņu zem groza 9-11, pieļāva par četrām kļūdām vairāk (3-7) un izmeta par 13 soda metieniem mazāk.
Par zaudējuma cēloņiem
Ļoti slikti sākām spēli. Nebijām pietiekami agresīvas, izmetām tikai četrus soda metienus. Kā var spēlēt, ja soda metienu skaits ir tik mazs? Tiesāšana bija laba un problēmas neradīja. Pašas negājām garām un caurgājienos. Soda laukumos viss bija čupā. Ir, pie kā piestrādāt, lai uzvarētu svētdien.
Par lūzuma brīdi
Otrā pagarinājuma sākumā Kima izgāja ārā ar piecām piezīmēm. Spēlētājas sāka runāt ar tiesnešiem, tiesāt pašu spēli. Tad arī sabrukām. Nezinu, kā būtu, ja viņa paliktu laukumā. Kima mums nozīmē daudz, tāpat kā jebkura divpadsmitnieka spēlētāja. Pat spēlētājas, kuras sēž uz soliņa, komandai nozīmē daudz. Situācijās, kad viens iziet no ierindas, to var sajust vēl vairāk. Kā mehānismā.
Par pretinieku gatavošanos
TTT komanda bija labi sagatavojusies. Divu dienu laikā starp spēlēm daudz jauna izgudrot nav iespējams, lielas izmaiņas taktikā neievēroju. Tāpat spējām iemest 68 punktus, tomēr pretinieces guva par septiņiem punktiem vairāk.
Par uzņemšanos otrajā puslaikā
Jāuzņemas ir vienmēr. Ja ārzemnieces neuzņemas, to daru es. Ja es neuzņemos, to dara Anete (Horelika), Agnija (Reke), visas meitenes. Žēl, ka ar to nepietika. Zaudējām, nekas, cīnīsimies! Skatītājiem interesentāk, mums arī nedaudz.
Par rotāciju
Iespējams, Kima, spēlējot 40 minūtes, ir nogurusi. Kļūst grūti, jo zūd precizitāte. Viņa ir laba spēlētāja, universāla.
Par finālsērijas plānojumu
Tas ir labs gan Cēsīm, gan TTT. Nezinu, kā būtu, ja nāktos spēlēt ar dienas pauzi. Fiziski nepavilktu ne mēs, ne viņas. Pat trenējoties, sievietes organismam vajag dienu, lai atjaunotos. Pēc pirmās spēles Rīgā saņēmām brīvdienu, jo bijām to pelnījušas. Tas gaidāms arī sērijas turpinājumā, jo vajag atjaunoties. Prieks, ka uz spēli sanāca tik daudz cilvēku, lai mūs atbalstītu. Cēsīs nav daudz iedzīvotāju.
Par pēcspēles sajūtām
Divos pagarinājumos zaudēt ir sāpīgi. Rūgtums... Nē, pēc zaudējumiem neraudu. Uzskatu, ka tas ir mans darbs. Pēc zaudētām spēlēm neraudāju pat Pekinas Olimpiādē. Ir jāmāk gan uzvarēt, gan zaudēt. Kā izskatītos, ja pēc zaudējuma sāktu kauties? Dari visu, lai tev nebūtu jāraud!
