Kimberlija Batlere: "Ceru, ka nebūs piekto reizi jāspēlē pret TTT"

Lielbritānijas valstsvienības spēka uzbrucēja svētdien Olimpiskajā sporta centrā parūpējās par vienu no iespaidīgākajiem individuālajiem sniegumiem LSBL izslēgšanas spēļu vēsturē. Nepilnās 34 minūtēs Batlere izcēlās ar 30 punktiem (2p 7/17, 3p 0/1, 1p 16/18), 8 izcīnītām bumbām zem groziem, 2 piespēlēm, 10 izprovocētiem pārkāpumiem un 5 personiskajām piezīmēm.

Rekords pieder divkārtējai Latvijas čempionei Tanai Vaitai, kura 2010. gada 7. aprīlī mājas spēlē guva 37 punktus, izcīnīja 8 atlēkušās bumbas un 4 reizes rezultatīvi piespēlēja.

Trešās ceturtdaļas beigās un ceturtās sākumā Olimpisko spēļu kandidāte izprovocēja sešas piezīmes, tika pie 11 soda metieniem un ļāva Cēsīm noturēt deviņu līdz vienpadsmit punktu vadību. Pavisam Batlere realizēja 16 no 18 soda metieniem, bet komanda pie tādām iespējām tika 40 reižu.

Par spēli pēc astotās minūtes

Nevar teikt, ka tas pilnībā apgrieza spēli kājām gaisā, taču vienu lietu mainījām, vairāk spēlējot uz groza apakšu. Vairāk gājām caurgājienos, biežāk tikām pie soda metieniem. Pēc “pick-n-roll” sadarbībām turpinājām spiedienu zem groza.

Par koncentrēšanos no pirmās spēles minūtes

Mūsu koncentrēšanās bija daudz labāka, salīdzinot ar pirmajām divām sērijas spēlēm. Vispirms mainījām iesildīšanās vingrinājumus. Nezinu, vai tas ietekmēja noskaņošanos, bet svētdien tiešām bijām gatavas spēlēt no sākuma. Pirmajās spēlēs jau pirmajā ceturtdaļā nokļuvām pamatīgos mīnusos, pretinieces centās mūs nospiest, bet šoreiz tā nenotika. Tā bija lielākā atšķirība. Mums visām bija jāpaskatās spogulī un jāsaka, “Hei, mēs nevaram tā iesākt tik svarīgās spēlēs”. Iepriekšējā spēlē Cēsīs sacensībai nevajadzēja ievilkties pagarinājumā. Pašas sev izrakām bedri, spēle kļuva līdzīga un vairs nebija otras iespējas sākt no sākuma.

Par pašsajūtu pēc pirmajām trīs spēlēm

Nogurusi (smejas). Kopumā viss ir kārtībā. Tagad ir jācenšas uzvarēt nākamajā spēlē, lai nebūtu jāsacenšas piekto reizi, un labi jānoslēdz sezona.

Par spēlēšanu Cēsīs

Sajūtas ir savādākas, taču pašreizējā situācija man ir izdevīga. Ģimenes lietu dēļ man trīsarpus mēnešus nācās izlaist spēlēšanu, taču Latvijā varu sākt gatavoties Olimpiskajām spēlēm Londonā. Izlases nometne sāksies maija sākumā. No otras puses, manā sirdī TTT vienmēr būs īpaša vieta, jo komandas sastāvā izdevās labi nospēlēt. Tajā pašā laikā nav sarūgtinājuma vai nožēlas.

Par gatavošanos Londonai

Nometne sāksies 5. maijā. Mūsu rīcībā būs divarpus mēneši laika, lai sagatavotos. Iepriekš saņēmu atpūtu, tāpēc nebūs tik traki. Ceru, ka finālsērija neievilksies līdz 29. aprīlim, taču pat tādā gadījumā viss būs kārtībā.

Par spēlēšanu kopā ar Nakišu Seilsu

Trenēties kopā ar viņu ir lieliski. Nakišu spēlē ar sirdi un viņu nav skārusi zvaigžņu slimība. Viņa ir izcila basketboliste, ir palīdzējusi sieviešu basketbolam izlauzties. Ir laba komandas biedre un es to novērtēju. Viņas klātbūtne atgādina atmosfēru koledžu basketbolā.

Par aizsardžu spēli

Mēs visas cenšamies. Viņas ir centīgas, ļoti atlētiskas – Andu jau pazinu agrāk un mums bija viegli saspēlēties, Agnija, tā kā sarežģījumu nav. Soli pa solim, katru dienu trenējamies un esam saspēlējušās.

Par zaudējumiem mājas spēlēs

Uzvaras esam guvušas tikai izbraukumā, tātad trešdien būs ļoti svarīga spēle. Divu dienu laikā ir jāatjaunojas. Ar atjaunošanos domāju uzņemt zaudētās šķidruma rezerves, atpūsties, pirmdien netrenēties. Jāņem vērā, ka finālspēlēs bijusi liela slodze, laukumā pavadītas daudzas minūtes.

Zane Zeltiņa, SK “Cēsis” kapteine

Par gatavošanos finālsērijai

Finālsērija ļoti atšķiras no regulārās sezonas. Atšķirībā no regulārās sezonas treniņos vairāk gatavojamies spēlei pret konkrēto pretinieku. Mēģinām izgudrot, kā spēlēt, kā veidot uzbrukumu un aizsardzību. Notikumu attīstība svētdien mums palīdzēja, taču jāatceras, ka spēli tiesā tiesneši, nevis spēlētājas.

Par izpildīto soda metienu skaitu Cēsīs un Rīgā

Iepriekšējā spēle mums bija kā trieciens. Nespēlējām pietiekami agresīvi. Rīgā izrādījām agresivitāti, meitenes spēlēja ļoti labi. Nemeta tikai no distances, mēģināja uzbrukt no groza apakšas.

Par ārzemnieču iekļaušanos komandā

Viņas ir ļoti pieredzējušas, tādēļ viņām ir viegli mums pielāgoties. Ārzemnieces ir pilnībā iekļāvušās komandā.

Par soliņa atbalstu

Pašai spēlēt ir vieglāk nekā sēdēt uz soliņa, kur nākas pārdzīvot visu stresu. Gan laukumā, gan uz soliņa atbalstām viena otru, komanda ir kopā un neesam savstarpēji atrautas.

Par atjaunošanos pēc otrās spēles

Viena lieta ir fiziski atjaunoties, taču psiholoģiska atgūšanās pēc diviem pagarinājumiem ir tikpat svarīga. Tā visu padarīja grūtāku, tomēr svētdien labi tikām ar to galā. Nevaru teikt, ka pēdējie treniņi bija vieglāki, taču jau zinājām, kam gatavoties. Finālsērijas laikā gatavojamies divās vietās – Olimpiskajā centrā un mūsu treniņzālē Piņķos. Novēlu meitenēm turēties nākamajā spēlē, skatītājiem – interesantu finālsēriju. Izbaudiet to un gaidām jūs spēlēs!