Aigars Nerips: "Vēlamies saglabāt līdz 70% "TTT Rīga" sastāva"

Par sezonas vērtējumu

Esmu apmierināts ar komandas sniegumu sezonas gaitā, vienīgi tās noslēgumā neizturējām finālu spriedzi. Pusi sastāva veidoja Rīdzenes U19 grupas meitenes un finālos viņām neklājās viegli. Kritās metienu precizitāte, bija neiemesti metieni no brīvām pozīcijām. Jaunatnes līgas pārceltajās spēlēs, kur tādas spriedzes nav, meiteņu precizitāte bija ļoti laba.

Formāli pavasarī mums bija viena garā spēlētāja – Līga Šurkusa. Viņai labāk patīk mest ar seju pret grozu, nekā mest un spēlēt ar muguru pret grozu. Uzbrukumā viņa darbojas vairāk kā ceturtais numurs, aizsardzībā – kā piektai. Šurkusa var trāpīt no distances, taču pietrūka klasiska spiediena zem groza, kā to darīja, piemēram, Batlere. Tik tehnisku spēlētāju mums nebija. Rozenbergai vairāk jāspēlē no āras, citu tik garu spēlētāju kā Šurkusa sastāvā nav. Guna Lagzdiņa tehniski spēj paveikt virkni lietu, taču pietrūkst auguma centimetru, tāpēc daudz spēlējām uz mazajām spēlētājām.

Skalā no 1-10 sezonu vērtēju ar septiņi. Neizdevās salikt akcentus Baltijas un Latvijas līgas finālos. Pirmajā turnīrā izdarījām visu, kas bija mūsu spēkos. Salīdzinot spēlētājus un meistarību, nostartējām tuvu spēju robežai. Latvijas čempionātā mums bija iespējas uzvarēt, pat neskatoties uz pretinieču spēlētāju individuālo pārākumu. Iespējas bija!

Par “play-off” kalendāru

Pirmā finālspēle notika dienu ātrāk nekā gribējām. Lai sadziedzētu mikro savainojumus un atjaunotos, nepieciešama vismaz pusotra diena, bet 15. aprīlī jau bija jāspēlē. Neredzu pamatotus iemeslus, kāpēc fināli sākās tik ātri. Sākot no otrās spēles, finālsērijas plānojums mūs apmierināja.

Par līderēm

Pirms sezonas komandas līderēm Karlīnei Nīmanei, Ievai Krastiņai izvirzījām mērķi labi un stabili spēlēt grūtās spēlēs, pamazām gājām uz to. Regulārājā sezonā tas izdevās, finālos – mazāk. Krastiņa labi cīnījās, daudzās epizodēs labi spēlēja un sagādāja iespējas turēties līdzi, ceturto spēli ieskaitot. Iespējas noturēties bija arī trešajā spēlē, kur bijām spiesti cīnīties ar citu sastāvu, astoņās minūtēs palikām bez Šurkusas un pēc piezīmēm saņemām 40 soda metienus. Tiesa, vairākās spēlēs Krastiņas rezultativitāte nebija tik augsta kā regulārajā sezonā, īpaši pirmajos puslaikos.

TTT sastāvā iegūtā pieredze ļaus Krastiņai pastiprināt izlases spēli. Viņa spēj laukumā veikt neordināras darbības, nest reālu pienesumu punktu gūšanā un aizsardzībā. Viņas lietderība pieaug, ja nav jāspēlē visas 40 minūtes. Šosezon viņa saspēles vadīšanu apvienoja ar krampēšanu aizsardzībā. Izlasē slodze būs salīdzinoši mazāka, iespēju – vairāk. Tas dos pamatu nākamajam izrāvienam.

Par leģionārēm Latvijas čempionātā

Sastāvā esot Karlīnei Nīmanei, citu papildinājumu nemeklētu. Baltkrieviete Alla Muravskaja ir universāla spēlētāja, apliecināja, ka var spēlēt vairākās pozīcijās. Lai gan pieredze viņai ir, mēneša laikā Alla vēl nebija apguvusi visas sadarbības, tāpēc finālos bija kļūdas. Savu piedevumu viņa nesa, turklāt Allas klātbūtne mazināja psiholoģisko slogu citām spēlētājām. Stresu varēja just pirmajā spēlē, tālāk meitenes jau zināja, kas viņas gaida. Ar pirmsspēles sagatavošanos problēmu nebija, pietrūka izpildījuma tribīņu priekšā, taču lielākā daļa meiteņu nospēlēja tuvu maksimumam.

Zinājām Seilsas stiprās puses. Pirmajā spēlē viņa izmantoja mūsu kļūdas un realizēja daudzus metienus. Tālāk viņa turpināja veikt tādu pašu darba apjomu, bet saņēma lielāku pretsparu un patērēja daudz vairāk spēka, tāpēc finālsērijas gaitā “nosēdās” fiziski. Tikām galā ar viņas nosegšanu, taču neizdevās to izdarīt pret citām Cēsu spēlētājām.

Par Latvijas un Baltijas finālu savienošanu

Spēles Baltijas līgas “Četru Finālā” komandai nāktu par labu, pat noguruma un mikro savainojumu apstākļos. Cīņas pret spēcīgām komandām stiprinātu psiholoģiju un mazinātu stresu Latvijas finālos.

Par nākamo sezonu

Vēlamies saglabāt līdz 70% sastāva. Gribam, lai sastāvā paliek lielākā daļa spēlētāju. Papildinājumus meklēsim jaunatnes izlasēs. Pārrunas par nākotni sāksim maijā.

Vajadzētu mēģināt atgriezties Eiropas kausā. Tur var spēlēt ar gados jaunu sastāvu, varbūt nedaudz pieredzējušāku, taču to noteiks finanšu iespējas. Iepriekšējās sezonās Latvijā spēlēja gandrīz puse izlases spēlētāju – no septītās līdz divpadsmitajai. Aija Brumermane, Kristīne Kārkliņa, Dita Krūmberga, Anda Eibele un sarakstu var turpināt.

Par spēlētāju pozīciju izvērtējumu

Pietrūka stabila pirmā numura. Krista Brīdiņa un Ieva Krastiņa kā pirmie numuri var spēlēt īslaicīgi, jo otrajā pozīcijā jūtas pārliecinošāk nekā saspēles vadīšanā. Otros, trešos un ceturtos numurus tik daudz nedalījām, izmantojām kombo pozīcijas: četri-trīs, trīs-divi. Pietrūka auguma centimetri, taču tas netraucēja pēdējās trīs finālspēlēs uzvarēt cīņu zem groziem (45-44, 36-35 un 44-41). Nebija parametru, kas atbilstu labam trešajam vai izteiktam ceturtajam numuram. Izlasē būs konkrētāki uzsvari uz spēlētājām, kuras jau pieradušas spēlēt savos posteņos.

Sezonas laikā trešā numura spēlētājām atbilda Alla Muravskaja un Gunta Baško-Melnbārde. Sabīnei Niedolai vislabāk padevās spēlēt ceturtā numura pozīcijā. Arī izlasē viņas devums varētu būt līdzīgs, vēl mēģināsim atrast labāko pielietojumu. Ja nākamajā sezonā būs tikpat jauna vai jaunāka komanda, turpināsim daudz spēlēt uz pirmajiem un otrajiem numuriem.

Krista Brīdiņa regulārajā sezonā labi nospēlēja 90% spēļu. Pret Baltkrievijas un Lietuvas komandām viņas pienesums pat bija lielāks par gaidīto – vairāk nekā desmit gūti punkti, spēle aizsardzībā, pārtvertas bumbas. Savu nišu ir atradusi Sabīne Dukāte. Uzbrukumā viņa regulāri var spēlet labi. Tagad klāt nākusi sapratne, ka vairāk jāstrādā aizsardzībā un tas ir labi. Pielikušas ir visas spēlētājas.

Par jaunpienācējām sezonas vidū

Dita Rozenberga sastāvā iekļāvās ātri un veiksmīgi. Viņas pienesums bija diezgan liels, izmantojot lietas, kuras var izdarīt vislabāk. Dita ir uzlabojusi savu metienu, strādā pie tā, treniņos un spēlēs spēj realizēt pustālos metienus. Auguma ziņā viņa vairāk atbilst trešajam numuram, taču kustīgums un apņēmība palīdz sagādāt problēmas garākām un platākām pretiniecēm. Finālos vēlējos labāku sniegumu aizsardzībā, taču savainojuma dēļ viņai nedēļu nācās izlaist treniņprocesu un bija jāspēlē, izmantojot pretsāpju līdzekļus.

Rūta Veidere spēja dot pienesumu. Tas būtu bijis vēl labāks, ja slodzes palielinājuma brīžos nerastos veselības problēmas – apaukstēšanās, imunitāte. Pirms gada, runājot ar treneriem, nevarēja saprast, vai viņa paliks sportā. Tagad Rūta vēlas spēlēt basketbolu un strādā šim mērķim.

Par attieksmi

Desmit no divpadsmit spēlētājām mācās vidusskolā vai studē. Pēc rīta treniņa viņas devās uz mācībām, vakarā atgriezās uz otro treniņu. Brīžiem aizmirsu, ko viņas darījušas pa dienu un rīkojos skarbāk. Meitenes zināja manu attieksmi un prasības, saprotot, ka tajās nav nekā personiska. Prasības bija, lai viņas spētu labāk spēlēt. Izveidojām labvēlīgu mikroklimatu, lai radušos attiecību negludumus nolīdzinātu.

Par prasībām spēlētājām vasarā

Meitenēm jācenšas labi un stabili spēlēt jaunatnes izlasēs. Iepriekšējos gados stabilitātes pietrūka, jo labas spēles mijās ar sliktām. Viņas var nospēlēt stabilāk un pārliecinošāk. Domāju, ka Latvijas un Baltijas līgas svarīgākās spēles tādu pieredzi vairoja. Lai tiktu augstāk un spēlētu valstsvienībā, jāpaveic virkne citu darbu.

Izmantotie resursi:
TTT Riga