LBL leģionāru Top10: visu laiku labākais - Holdens

Lai tops būtu objektīvāks, aicināju ar savu viedokli dalīties desmit dažādus ar basketbolu saistītus cilvēkus – līdzjutējus, trenerus, ģenerālmenedžerus, bijušos spēlētājus... Katram bija jāsastāda savs Top10, bet mans darbs bija visu saskaitīt un apkopot – topa pirmajā vietā esošajam desmit punkti, otrajam deviņi un tā līdz pēdējam desmitajam, kuram tiek viens punkts. Ja punktu skaits sakrīt, augstāk tas, kurš minēts biežāk. Bija tādi, kas negribēja piedalīties, atzīstot, ka nespēs objektīvi raudzīties uz lietām, jo kādā dzīves posmā bijuši piederīgi vienam vai otram klubam, varbūt pat bijuši galvenās personas konkrēto ārzemnieku atvešanā uz Latviju.

Aicināju ekspertus izveidot topu ar spēlētājiem, kas, tieši Latvijas komandā spēlējot, rādījuši labāko sniegumu un visvairāk palīdzējuši komandai. Šis aspekts gan ir izplūdis un nereti kāds no ekspertiem komentārā atzīmē, ka konkrētam spēlētājam arī vēlāk izveidojusies vai pirms tam bijusi izcila karjera. Ekspertiem bija iespēja komentēt savu izvēli, bet ne visi to izmantoja.

Eksperti

Arnis Vecvagars - „Jūrmalas/Fēniksa” galvenais treneris, bijušais Latvijas izlases uzbrucējs, septiņkārtējs Latvijas čempions, spēlējis spēcīgākajos valsts klubos.
Varis Krūmiņš - Valgas kluba galvenais treneris, ilga un sekmīga trenera karjera pie LBL komandu stūrēm, bijis Latvijas izlases trenera asistents, jauniešu izlašu galvenais treneris.
Guntis Keisels - basket.lv redaktors, Latvijas basketbola vēstures pierakstītājs, vairāku grāmatu par basketbolu autors.
Mārtiņš Lauva - Basketbola attīstības aģentūras „Rīga” valdes priekšsēdētājs, „VEF Rīga” dibinātājs, basketbola mecenāts.
Renārs Zeltiņš - Pasākumu un TV šovu vadītājs, „Ghetto Basket” kreatīvais direktors, bijušais Ventspils, Liepājas un Valmieras komandu saspēles vadītājs.
Artūrs Šēnhofs - „VEF skolas” direktors, bijušais „Skonto” un ASK basketbolists, „Aiz sānu līnijas” eksperts.
Ralfs Pleinics - Deviņkārtējās Latvijas čempiones „Ventspils” kluba valdes priekšsēdētājs.
Ģirts Kalniņš - aktīvs basketbola notikumu komentētājs, bijušais Rīgas ASK ģenerālmenedžeris.
Ēriks Strauss - "Sporta Avīzes" un "Neatkarīgās" žurnālists, LBL sekotājs, aprakstītājs un pierakstītājs.
Mārtiņš Zībarts - Kurskas „Dynamo” treneris, dāmu izlases treneris, strādājis par treneri „Ventspils” un „Barons” klubos, jaunatnes izlašu galvenais treneris un asistents.

TOP10

1.vieta: Džons Roberts Holdens (ASK/Brocēni/LMT 1998-1999)

Mārtiņš Zībarts: Jau pirmajā gadā Eiropā spēja organizēt komandas spēli, uzvarētājs, izcila karjera.
Guntis Keisels: Acīmredzams progress sezonas laikā, vispusīgs ieguldījums „broču” pēdējā Latvijas čempiontitula izcīnīšanā, izcila karjera vēlāk.
Varis Krūmiņš: Basketbolista biogrāfija runā pati par sevi.
Ģirts Kalniņš: Labākais leģionārs, kāds LBL spēlējis.

2.vieta: Mairs Četmens (Ventspils 2002-2004, 2014)

Renārs Zeltiņš: Spēlētājs, ar kuru neskaitāmas reizes treniņos esmu spēlējis viens pret vienu un vērojis viņa meistardarbus spēlēs...wow! Labs draugs, cilvēks un izcils spēlētājs. Pārbaudes laikā bija tuvu tam, lai tiktu padzīts...
Ģirts Kalniņš: mazliet sliktāka Holdena versija - labāks metiens no distances, bet vājāks aizsardzībā un ar vājāku raksturu, kas traucēja sasniegt Holdena līmeni.
Guntis Keisels: Individuāli spilgts saspēles vadītājs, kuram Ventspilī bija labs karjeras sākums. Labākās spēles, iespējams, palika nenospēlētas.
Mārtiņš Zībarts: Pēc ilgas adaptācijas kļuva par „Ventspils” līderi, arī turpmākā karjera izveidojās spoža.

3.vieta: Markuss Timonss (ASK/Brocēni/LMT 1996-1997)

Guntis Keisels: Izcila spēles izjūta un basketbola inteliģence, plus iespaidīgs atlētisms. Žēl, ka Latvijā nospēlēja tikai pussezonu.
Ģirts Kalniņš: Talantīgākais un daudzpusīgākais spēlētājs LBL vēsturē, varēja spēlēt četrās pozīcijās.
Renārs Zeltiņš: Kopā ar Fredu [Fergusonu] saldais pārītis „Twix”, kopā viņi bija neapturami.
Ēriks Strauss: Iespējams, atsevišķi katrs nekas sevišķi ievērības cienīgs nebūtu, taču kopā ar Fergusonu – tas bija nopietns bieds Eiropā.

4.vieta: Īdžejs Roulends (Barons/LMT 2007, Rīgas VEF 2012-2013)

Mārtiņš Zībarts: Jau pirmajā sezonā, spēlējot pēc Austrālijas čempionāta, pacēla „Baronu” augstākā kvalitātē. VEF komanda ar Roulendu aizvadīja savu labāko sezonu.
Renārs Zeltiņš: Leģionāra piemērs – profesionālis ar attieksmi, mierīgs, nosvērts, ārkārtīgi talantīgs un ar uzvarētāja mentalitāti.
Varis Krūmiņš: Galotnēs var izšķirt spēles likteni viens pats, augsta individuālā meistarība.
Guntis Keisels: Meistarīgs saspēles vadītājs, kurš atrada „savu” komandu VEFā, turklāt apstākļu sakritības dēļ spēlēja par pieņemamu cenu.

5.vieta: Demetriuss Aleksanders (Barons/LMT 2007-2009)

Ģirts Kalniņš: Izcils talants, kurš vienlīdz labi spēlēja gan ar seju pret grozu, gan ar muguru pret grozu. Labs metiens. Varēja spēlēt arī aizsardzībā, ja saņēmās.
Renārs Zeltiņš: Kā bijušajam saspēles vadītājam man varbūt nepatīk „lielo” spēles maniere, tomēr nevaru nenovērtēt šo atlētisma monstru. Iespējams, labākais ceturtais numurs, kāds LBL bijis.
Mārtiņš Zībarts: Izcila tehniskā sagatavotība gan groza tuvumā, gan no distances. Viens no atslēgas spēlētājiem, kāpēc „Barons” izcīnīja FIBA Eiropas kausu.
Varis Krūmiņš: Pustālais metiens, solīti atkāpjoties – vienkārši nenosedzams.

6.vieta: Vejinmi Efedžuku (Barons, Ventspils 2009-2011)

Mārtiņš Zībarts: 2010.gada LBL fināla MVP – vienīgā reize, kad par čempionu kļuva klubs ar mazāku budžetu nekā otrās un trešās vietas ieguvēji. Viens no stiprākajiem „pikenrola” spēlētājiem, izcils spēka caurgājiens. Latvijā nebija aizsarga, kas viņu varētu apturēt viens pret vienu spēlē.
Varis Krūmiņš: No pilnīgi nekāda spēlētāja sezonas laikā kļuva par nenosedzamu un draudošu spēku jebkuram pretiniekam.
Renārs Zeltiņš: Ārkārtīgi neordinārs spēles stils, taču tas nemazināja efektivitāti. Apvienojot abus – tuvu izcilībai.
Ģirts Kalniņš: Atlēts, kurš var segt arī mazos uzbrucējus. Izņemot „Barona” finālsēriju, nestabils un ar ne to labāko metienu no distances.

7.vieta: Freds Fergusons (ASK/Brocēni/LMT 1996-1997)

Renārs Zeltiņš: Es biju tas mazais puika, kas sēdēja Sporta Pilī zem groza un brīnījās, kā TĀ vispār var spēlēt. Ļoti harizmātisks.
Guntis Keisels: „Lidojošais Fredis” perfekti iederējās „broču” ātrajā spēles stilā un Rīgā nospēlēja labākos karjeras mačus – efektīvi un efektīgi.

8.vieta: Džamals Brauns (LainERS 1994-1995)

Varis Krūmiņš: Labākais un stabilākais leģionārs pirmajās LBL sezonās.
Renārs Zeltiņš: Ne tikai labi spēlēja, bet bija arī komandas dvēsele – jautrs, atraktīvs, pozitīvs. No sirds baudīja to, ko dara, un es baudīju viņa spēli.
Ģirts Kalniņš: Uzbrukumā nebija vājo vietu – metiens, piespēle, caurgājiens. Aizsardzībā sedza visus, ko vajadzēja. Varbūt nedaudz jaunības emociju iespaidā, bet man palicis atmiņā kā izcils komandas līderis. Uzlabota un daudzpusīgāka Efedžuku versija.
Ēriks Strauss: Izdemolēja Daugavas Sporta nama ģērbtuves un izdemolēja pretinieku komandas grozus. Un tā divas sezonas no vietas.

9.vieta: Donalds Vaitsaids (Rīgas Laiks 1995)

Artūrs Šēnhofs: Pēc sezonas Rīgā nākamajā gadā spēlēja NBA. Meistarības ziņā bija, ko redzēt!
Renārs Zeltiņš: Bija superātrs un meistarīgs.

10.vieta: Džastins Lavs (Ventspils 2006-2008)

Ēriks Strauss: Ja spēlētājs trīs sezonas pavadījis LBL un visus gadus vienā komandā, tad tā ir vērtība.

Uzreiz aiz Top10 (minēti vismaz trīs reizes)

11.vieta: Kērtiss Miledžs (Rīgas ASK 2006-2008, Rīgas VEF 2011-2012)

Artūrs Šēnhofs: Popularitātes dēļ nevar nelikt desmitniekā.
Varis Krūmiņš: Kolorīta personība. Gan labi spēlēja basketu, gan uz publiku.

12.vieta: Brents Raits (Ventspils 2004-2005)

Mārtiņš Zībarts: ULEB kausa regulārās sezonas MVP, arī komandai labākais sniegums tosezon šajā turnīrā.
Guntis Keisels: Agresīvs, daudzpusīgs un efektīvs ceturtais numurs – atslēgas spēlētājs „Ventspils” labākajā sezonā starptautiskajā apritē.

Visi spēlētāji

Holdens saņēma septiņas pirmās vietas. Vēl pa reizei pirmā vieta tika Džamalam Braunam, Mairam Četmenam un Fredam Fergusonam.

Simboliskie piecinieki

Aicināju arī katru ekspertu sastādīt savus simboliskos pieciniekus, kas, spēlējot kopā, varētu demonstrēt vislabāko sniegumu. Tajā varēja iekļaut arī tos, kuri nav tikuši Top10.

Arnis Vecvagars

Mārtiņš Lauva

Renārs Zeltiņš

Artūrs Šēnhofs

Komentārs:
1. pieciniekā saliku spēlētājus, kas dotu vislabāko rezultātu kā komanda. Roulenda vietā būtu Holdens, bet, ja vērtējam pēc laika, kad spēlēja Latvijā, Roulends bija labāks. 2. piecinieks izveidots, vērtējot pēc skatāmības.

Varis Krūmiņš

Komentārs:
Izteikti labi trešie numuri nenāk atmiņā. Labi mazie un garie ir daudz, un tas arī loģiski, jo metēji un uzbrucēji Latvijā pietiek pašiem. Trešajā pozīcijā mūsu čempionātā var spēlēt arī ar augumu ap 192 cm.

Guntis Keisels

Komentārs:
1.piecinieks - Būtu ļoti ātrs un vizuāli efektīgs basketbols. Nesavtīgais komandas spēlētājs Holdens un basketbola intelektuālis Timonss palīdzētu izpausties gan Efedžuku spožajai individuālai tehnikai, gan Fergusona ātrumam un atlētismam, gan Raita mērķtiecībai. Arī pozicionālā spēlē uzbrukums būtu pārliecinošs, bet aizsardzība – ne bezcerīga, ja vien Timonsam un Fergusonam attiecīgajā mačā būtu gana daudz motivācijas.
2. piecinieks - Visi pieci vīri ar labu metienu, turklāt vismaz trīs no viņiem basketbolu prata spēlēt ne tikai ar rokām un kājām, bet arī galvu. Plus Daiņa Adomaiša prasme saliedēt kolektīvu gan laukumā, gan ārpus tā un spēja nemanāmi izdarīt melno darbu. Saliedētības un stabilitātes ziņā otrais piecnieks būtu pārāks par pirmo.

Ģirts Kalniņš

Komentārs:
1. pieciniekā Bramlets, manuprāt, ir talantīgākais ārzemju centrs, kas spēlējis LBL. Uzbrukumā kalnus negāza, lai arī būtu varējis, toties aizsardzībā un vispār komandas darbībās bija sistēmveidojošais spēlētājs ar izcilu basketbola IQ. 2. pieciniekā Šmits būtu snaiperis, kāds vajadzīgs katrā komandā. Aizsardzībā mainītos ar Efedžuku, lai Šmits segtu otros numurus. Bragss ir izcils spēka uzbrucējs, labi spēlē gan ar seju, gan ar muguru pret grozu, aizsardzībā var segt centrus. Savukārt Gadaševs pārī ar Bragsu būtu iznīcinošs duets zem groza, jo abi lieliski spēlē ar muguru, kas ļautu izcili izvērsties Četmenam un Šmitam perimetrā.

Šādi komplektētu komandu, jo gribētu divus spēlētājus katrā pozīcijā, kas atšķiras pēc spēles stila. Tajā pašā laikā šāds sastāvs varētu lieliski spēlēt jebkurā citā kombinācijā. Ja būtu atļauts pilnu divpadsmitnieku, vēl klāt būtu Lameins Vilsons un Rauno Pehka. Vilsons kā ceturtais numurs mazajā sastāvā ar Holdenu, Četmenu, Braunu vai Efedžuku un Aleksanderu vai Bragsu - kas tas būtu par sastāvu! Šim sastāvam vajadzīgs viens nobriedis, aukstasinīgs, augstas klases "treneris laukumā", un Pehka ideāli papildina šo virtuālo komandu.