Seši spēlētāji mačā... VTB līga ceļā uz labāko Eiropā?

2011. gada oktobrī intervijā “Sporta Avīzei” Ramūns Butauts bija pirmais, kurš publiski pateica frāzi, par ko it kā runājuši jau daudzi: “Visi vienbalsīgi atzina, ka salīdzinājumā ar visiem nacionālajiem čempionātiem VTB šobrīd ir spēcīgākais turnīrs. Gana daudzi pat uzskata, ka spēcīgāks par Spānijas ACB līgu, ko patlaban novājinājusi krīze.” Pagājuši gandrīz trīsarpus gadi, situācija Spānijas ekonomikā nav piedzīvojusi straujus uzlabojumus un it kā VTB līgai bija laiks nostiprināt šo Butauta teikto.

Kas pa šo laiku noticis realitātē? Turnīru pametušas komandas no Ukrainas un Lietuvas, kas, vismaz “Rytas” un “Žalgira” līmenī, cēla prestižu. Divi pieklājīgi klubi “Triumph” un “Spartak” izskatā bankrotējuši, un to vietā nācis viens pieklājīgs klubs vārdā “Zenit”. Bez jebkādiem sportiskiem kritērijiem vieta tika uzdāvināta 2013. gada 11.(!) spēcīgākajam superlīgas (pēc spēka otrā līga) klubam no Volgogradas. Tā prezidents pats pieteikts spēlēm un iziet laukumā mačos pret superklubiem kā CSKA un “Khimki”, bet mačos, kuros nav sastāvā (vairumā), dod norādījumus galvenajiem treneriem, ko, starp citu, maina kā zeķes. Un dažkārt pat redzēts ar maisiņā ietītu pudeli skraidām gar laukuma malu. “Avtodor” klubs vismaz uzvarēja superlīgā un tikai tad ienāca VTB līgā, taču arī tur ir ambiciozs prezidents, kurš sevi ieceļ par galveno treneri, lai gan klubā pēc būtības noteikumus vienkārši diktē kāds cits dolārus alkstošs darbonis.

Ja pirmajos sešos gados (skaitot reklāmas turnīru) tika piedzīvots komandu skaita pieaugums līdz pat 20, šajā sezonā turnīrā startē 16 komandas. Protams, savu artavu deva Krievijas ārpolitika. Un sportu ar politiku tiešām nevar jaukt, jo šīs abas lietas jau saknē ir sajauktas. Ā, starp citu, līga jau otro sezonu kļuvusi par Krievijas atklāto čempionātu.

Vai varat iedomāties, ka Spānijā kausa izcīņas laikā norisinātos arī vietējā čempionāta spēles? Protams, prestiža ziņā Krievijas un Spānijas kausus nedrīkstētu pat salīdzināt - Krievijā par kausu necīnījās spēcīgākā ešalona komandas, izņemot "Krylia". Un tik un tā “Krasnye Krylia” bija jāstartē abos turnīros vienā dienā. It kā jau tāpat klubam nepietiktu problēmas. Klubs jau pagājušajā vasarā neslēpa, ka nepietiekamo līdzekļu dēļ startēs tikai Krievijā, lai gan vēl pirms pāris sezonām izcīnīja FIBA Izaicinājuma kausu un tiesības startēt ULEB Eiropas kausā. Aizgāja visi līderi un galvenais treneris, bet vēlāk pievienojās vairāki jauni leģionāri, viņu starpā arī Kaspars Bērziņš. Pēc Jaungada viens pēc otra klubu atstāja čehs Davids Jelineks un amerikāņi Skots Reinoldss un Kervins Bristols, līdz vienīgais svešzemnieks ierindā palicis Bērziņš.

Bijušais “Sports.ru” autors Vladimirs Spivaks, kurš tagad strādā latviešu piepludinātajā “Nizhny Novgorod” klubā, “Aiz sānu līnijai” norāda, ka naudas problēmas ir tikai viens no iemesliem ārzemnieku aizbraukšanai: “Viņi nav lieliskā [finansiālajā] formā, klubam ir parādi, bet galvenais iemesls ir fakts, ka zaudētas cerības spēlēt izslēgšanas turnīrā.”

“Samarai ir finansiālas problēmas, bet ne tādā apmērā, lai nevarētu nodrošināt pilnu sastāvu,” apstiprina arī “Sport-Express” basketbola autors Timurs Rustamovs. Atbildot uz manu repliku par kausa rīkošanu vienā dienā ar līgas spēli, kolēģis uzraksta vienkārši: “Russia.”

Zināmā mērā var saprast "Kalev/Cramo" situāciju šajā sezonā, kad vienā dienā bija VTB līgas mačs un kausa izcīņas spēle. Igaunijas federācija taču nespieda "Kalev" piedalīties Krievijas čempionātā un nepakārtos viena kluba, lai arī čempiona, interesēm pārējo vietējā basketbola dzīvi. Vakar konstatētās situācijas atrisināšanā it kā vajadzētu būt ieinteresētām abām pusēm - gan VTB līgas vadībai, gan Krievijas federācijai. Realitātē ir tieši pretēji, skaidro Rustamovs: “Šis ir kārtējais uzliesmojums federācijas un līgas konfliktā. Tā pamatā nekas neierasts – naudas plūsmas kontrolēšana."

Gluži tāpat kā tas bijis iepriekšējos gados, arī tagad, dažus mēnešus pirms sezonas beigām, nav nekādas konkrētas skaidrības par VTB līgas nākotni. “Nākotne ir neskaidra. Man nav ne jausmas, ko viņi plāno un šķiet, ka arī viņiem pašiem nav,” valdošo noskaņojumu raksturo “Sport-Express” žurnālists.

Īsti nav skaidra pašas līgas vadības attieksme – ja jau bija skaidrs, ka spēles pārklāsies un federācija savu kalendāru nemainīs, tad kāpēc lai vienkārši nepārceltu maču uz citu dienu. Nolikums paredz, ka uz katru spēli jāpiesaka ne mazāk par desmit spēlētājiem. Par katru iztrūkstošo pienākas sods 15 000 rubļu apmērā. "Krasnye Krylia" šajā gadījumā nāksies šķirties no 60 000 rubļu, kas ir nepilni 1000 eiro. Sanāk, ka līga vienkārši apkaunoja pati savu dalībnieci un vēl liks par to samaksāt.

Var jau aizbildināties ar to, ka spēlei nebija nekādas nozīmes, jo abas komandas zaudējušas reālas cerības tikt “play-off”, bet prestižu līgai ar ambīcijām kļūt par vadošo Eiropā šādi izgājieni noteikti nepalīdzēs celt. Teorētiski "Krasnye Krylia" vēl var pacīnīties par tikšanu izslēgšanas turnīrā un, līgai nereaģējot uz radušos situāciju adekvāti, tā būtībā gremdēja Samaras cerības, lai cik tās būtu teorētiskas. Te atkal parādās jautājums - vai svarīgāk ir nodemonstrēt savu spītību karā ar federāciju vai tomēr pieņemt lēmumus, vadoties pēc sportiskajiem principiem?

Ja vēl “Krasnye Krylia” rīcībā būtu bijis pilns sastāvs ar jaunajiem spēlētājiem. Tagad protokolā redzamie seši uzvārdi vairāk atgādina amatieru līgas maču, kad puiši nav tikuši uz spēli, jo jābūt darbā vai arī iepriekšējais vakars ievilcies pārāk garš…

Interesantāks par pašu maču noteikti bija Olafa Jākabsona notvertais mirklis pirmsspēles treniņā: