Lielākais latvietis Amerikas basketbolā - Ričmonds Vilde

Neiet tēva pēdās

Naskākie groza bumbas sekotāji Vildes vārdu atceras no “ASK Juniors” laikiem, bet toreiz Ričmonds vēl bija vidusskolēns un arī auguma parametros krietni mazāks. Vēl naskāki sekotāji zinās, ka Ričmonds ir Latvijas volejbola leģendas Raimonda Vildes dēls. “Tēvs jau bija pieaugušo treneris, tāpēc mani nevarēja trenēt. 6. vai 7. klasē uz skolu atnāca viens treneris, ieraudzīja manu augumu un piedāvāja pamēģināt volejbolu. Tā kā man trešdienās nebija basketbola treniņi, aizgāju. Pēc kāda pusotra mēneša jau biju viens no labākajiem komandā, bet vasarā bija jāizvēlas, un mana izvēle krita par labu basketbolam.” Tēva padomus gan Vilde labprāt uzklausa – lai arī sporta veids cits, komandu sports ir un paliek komandu sports ar tam raksturīgajām iezīmēm.

2008./2009. gada sezonā Vilde “ASK Juniora” rindās nospēlēja 18 mačus, vidēji 15 minūtēs iemetot 6,1 punktu un izcīnot 5,6 bumbas pie groziem. Divas vasaras (2006, 2008) Vilde pārstāvēja Latviju U16 un U18 Eiropas čempionātos. Ja kadetu vecumā bija labākais cīņā par bumbām (8,3), tad pēc diviem gadiem junioru konkurencē parādīt labu sniegumu iztraucēja čempionāta laikā saķertā slimība. Pēc 2009. gada sezonas, absolvējis 49. vidusskolu, Vilde pārcēlās uz ASV, lai sāktu ceļu pretī profesionāla basketbolista karjerai.

Amerikāņu futbols nepārvilināja

“Nonācu nekurienes vidū,” pirmos iespaidus pēc nonākšanas ASV ziemeļos atstāstīja basketbolists. Lai arī bija pabeidzis vidusskolu Rīgā, Vilde pirmo gadu pavadīja “Prep” skolā, ko varētu latviskot kā sagatavošanās skolu universitātei. “Dalasa [Dienvidmetodistu universitāte jeb SMU] gribēja, lai braucu uzreiz pie viņiem, bet nebiju pārliecināts par savu angļu valodu, gribējās iedzīvoties un pierast pie amerikāņu basketbola, tāpēc pirmo gadu pavadīju “Prep” skolā, ko universitāte man bija atradusi,” SMU likusi saprast, ka rēķinās ar Vildi nākotnē. “Tā gada laikā parādījās varianti arī no citām skolām, bet es jau biju mutiski vienojies ar SMU.”

Pirmo sezonu Vildem nācās pavadīt, spēles vērojot no malas, jo pagājuši mēneši, kamēr tikts galā ar NCAA birokrātisko aparātu. “Otrajā gadā spēlēju diezgan maz, bet trešajā nomainījās treneris, kura plānos nebija manu pakalpojumu izmantošana,” Ričmonds atklāja iemeslu tam, kāpēc laukumā nedevās arī 2012./2013. gada sezonā. Skolā gan nolēma palikt tamdēļ, lai pabeigtu bakalaura grādu.

Tas bija laiks, kad talantīgajā basketbolistā tika ievērots arī talants amerikāņu futbolā… “Pats gāju uz svaru zāli trenēties un vienu dienu klāt pienāca amerikāņu futbola treneris. Viņš vaicāja, vai negribu trenēties ar viņa komandu. Aizvadīju trīs treniņus, pēc kuriem mani uzaicināja vakariņās. Treneris prasīja, vai kādreiz esmu vispār apsvēris domu spēlēt amerikāņu futbolu,” pāris gadu vecos notikumus atminas Vilde. “Futbols ir tehniski vieglāks, vairāk jāgrūstās un jāskrien, nav jāmāk driblēt un mest,” lai gan sezonu tā arī trenējās pie futbola komandas, latvietis atzīst, ka sirdij tuvāks tomēr allaž palicis basketbols. “Vairākas reizes nedēļā gāju arī individuāli trenēties basketbolā, lai uzturētu formu.”

“Futbols noteikti palīdzēja fiziskajā sagatavotībā,” Ričmonds, kurš kopš aizbraukšanas no Latvijas kļuvis par aptuveni 15 kilogramiem stiprāks, uzlabojot arī ātruma īpašības, atzīst, kā šī unikālā pieredze palīdzējusi izaugsmei arī basketbolā. “Svaru zāle tagad kļuvusi bez maz kā hobijs. Brīvajā laikā labprāt aizeju uz zāli. Vairāk strādāju pēc SMU futbola programmas. Šosezon komandai atnāca jauns fiziskās sagatavotības treneris. Ieraudzīja mani, bez maz izskrēja no zāles (smejas). Tagad sezonas laikā, protams, darbojos ar mazākiem svariem, lai nepazaudētu metienu. Vairāk uzturu sevi formā, nevis mēģinu pielikt. Kādreiz bija slinkums iet uz svariem, bet, kad sāc, tad vairs negribi pārstāt, tā kļūst par ikdienu.”

Atgriešanās laukumā

Maģistra grādu Vilde vēlējās iegūt vietā, kur tomēr varētu arī oficiāli spēlēt basketbolu un 2013. gada vasarā no Teksasas ziemeļiem pārcēlās uz Hjūstonas Baptistu universitāti Teksasas austrumos. Pirmajā sezonā jaunajā komandā Vilde vidēji spēlēja 16 minūtes, gūstot 6,5 punktus un izcīnot 4,7 bumbas pie groziem. Šosezon Hjūstonas “kucēniem” sekmes laukumā ir labākas nekā pirms gada, un Ričmonds to skaidro ar sastāva saspēlēšanos: “Parasti katru gadu mainās pa pieciem sešiem spēlētājiem, bet mums šogad kodols palicis iepriekšējais.” Pastāv uzskats, ka NCAA pirmgadniekiem tiek dotas ļoti limitētas iespējas sevi apliecināt spēlēs, bet dzīvē ne vienmēr tā ir, skaidro Vilde. “Pirms sāku spēlēt pats man arī tā šķita, bet tas patiesībā ir atkarīgs no programmas. Kāds kurā skolā ir treneris un kāda ir viņa sistēma.”

Ričmonds šajā sezonā vidēji guvis 5,8 punktus un izcīnījis 5,7 atlēkušās bumbas, bet laukumā vidēji pavadījis 15,8 minūtes. Četrās spēlēs izcīnītas vismaz desmit bumbas pie groziem, pie tam mačā pret Centrālarkanzasas universitāti tas paveikts vien 14 laukumā pavadītās minūtēs. “Šajā programmā tā ir – vienu maču spēlē 25 minūtes, nākamajā tikai astoņas vai desmit. Tā tas bija arī pagājušajā gadā. Ja sāc ar neprecīzu metienu, visdrīzāk, spēlēsi mazāk atlikušajā spēlē. Protams, atkarīgs arī no tā, kāda ir pretinieku komanda, varbūt tai nav lielo spēlētāju, un treneris pielāgojas. Nevaru skaidri zināt, cik spēlēšu katrā spēlē, tāpēc vienkārši cenšos darīt labāko tajās minūtēs, ko pavadu laukumā,” situāciju raksturo Vilde. “Spēles stils ir tāds… vairāk mīcos pa apakšu vai trīspunktu līniju. Ja pats izcīnu bumbu, tad ir iespēja.” Ričmonds apveltīts arī ar metienu no distances, lai gan, paveroties statistikā, nepateiksi, ka latvietim šaušana no distances būtu mīļa nodarbe – 17 mačos izmesti seši un iemesti divi trīspunktu metieni. ““Prep” skolā treneris uzticējās un, tāpat kā Latvijā, arī viņš mācīja – ja esi brīvs, met! Šeit tā nav, šeit ir jāspēlē pēc sistēmas, tāpēc arī trīnīšus tik daudz nesanāk mest. Iemest no distances varu, dažreiz pat sāk šķist, ka labāk nekā dažs labs saspēles vadītājs (smejas).”

“Southland” konference nekotējas tik augstu, cik AAC konference, kurā Vilde spēlēja, pārstāvot SMU. “Šajā konferencē ir daudz atlētisku un garu trešo numuru, nav izteiktu centru. Šosezon pirmo spēli spēlējām pret “Northwestern”, kur bija labs garais spēlētājs. Tajā spēlē bija daudz minūtes,” Vilde atceras sezonas pirmo maču pret spēcīgās “Big Ten” konferences komandu, kurā 28 minūšu laikā izcēlās ar 13 punktiem, desmit bumbām, divām piespēlēm un bloķētu metienu.

Mērķis - kļūt par profesionāli

Jādomā, ka daudzi lasītāji ne reizi dzīvē nav redzējuši Ričmondu Vildi basketbola laukumā, tāpēc vaicāju basketbolistam - kā viņš pats sevi pārdotu kā spēlētāju? “Man patīk tāds uzbrukums, kurā nav jāsēž postā visu laiku. Patīk apspēlēt no distances, aiziet garām, kustīgs uzbrukums nevis statiska bloku pielikšana un sēdēšana zem groza. Protams, šad tad tas arī ir vajadzīgs, bet komfortablāk jūtos sistēmā, kurā varu spēlēt vispusīgi,” savu spēli raksturo Vilde. “Pagājušogad biju vienīgais lielais komandā, šogad ir vēl viens un sanāk labāks sparings arī treniņos.”

Lai gan šovasar jābeidz maģistra grāds starptautiskā biznesa programmā, Ričmondam ir skaidrs tuvākais lielais mērķis – spēlēt basketbolu profesionāli. “Pagājušovasar man jau bija pāris piedāvājumi - gan Latvijā, gan šur tur Eiropā, bet statistika nebija spīdoša un gribēju pabeigt skolu, tāpēc nolēmu palikt šeit vēl vienu sezonu.” Latvijā Vildi pagājušajā vasarā uzrunājuši klubi no Vidzemes un Kurzemes, un tagad centrs nav drošs, vai pieņēmis pareizu lēmumu - treneris pirms gada sasolījis vairāk nekā pagaidām notiek dzīvē. “Tas gan ir jautājums, par ko praktiski nedomāju. Kā ir, tā ir, jāsasniedz labākais no situācijas, kurā esmu.”

Pagājušajā vasarā Latvijas valstsvienības treneris Ainars Bagatskis atzina, ka tiekot sekots līdzi arī mūsējiem, kas aiz okeāna basketbola spēlēšanu apvieno ar izglītības iegūšanu. Interviju dzirdējis arī Vilde un patur to prātā. Iespējams, kvalitatīvu garo spēlētāju deficīta apstākļos būtu vērts pārbaudīt Vildi arī Latvijas izlases kontekstā. Parametri un video materiālos redzētais liek domāt, ka Vilde varētu sastādīt konkurenci pašreizējiem izlases garajiem vīriem, un konkurence vienmēr nozīmē izaugsmi. “Protams, man būtu milzīga motivācija pamēģināt spēkus arī izlasē,” norāda Vilde, kurš šajā sezonā līdz šim izcēlies ar trīs “double-double”.