Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2551, Did:0, useCase: 3

Kādas ir Kuruca izredzes draftā?

Andrejs Siliņš

Kādas ir Kuruca izredzes draftā?
Rodions Kurucs
Foto: mundodeportivo.com / Getty Images

Aizvien straujāk sāk pukstēt to jauno basketbola talantu sirdis, kuri cer savu vārdu šomēnes izdzirdēt no drafta ceremonijas tribīnes 22. jūnija naktī. Starp viņiem arī Latvijas groza bumbas cerība Rodions Kurucs, kurš atkārtoti pieteicies draftam un līdz 11. jūnijam drīkst domāt - atstāt savu kandidatūru vai atsaukt to cerībā, ka pēc gada piedāvātā ēsma būs vēl spēcīgāks kairinātājs Ziemeļamerikas basketbola haizivīm. Galvenos lēmumus par to, kurus talantus rezervēt savam klubam, pieņem ģenerālmenedžeri, prezidenti un atsevišķos gadījumos pat klubu īpašnieki, taču pirmie, no kuriem pienāk informācija, ir skauti, kas padziļināti seko līdzi jaunajām cerībām vairāku sezonu garumā, sniedzot par to atskaites, uz kurām pamazām veidojas klubu amatpersonu priekšstats, viedoklis un beigu beigās - liktenīgā izvēle. Vērsos pie profesionāla skauta pēc viņa viedokļa - gan par Kuruca izredzēm, gan to, kas vispār ir svarīgs, lai klubs izvēlētos aizrunāt tiesības uz kādu jauno talantu.

Vispirms dotības, tad aktuālās sezonas sniegums

Basketbola līdzjutēju vidū lielākoties kāda jaunā talanta izredzes tikt izvēlētam NBA draftā tiek vērtētas pēc tā, kāds sniegums parādīts pēdējā spēlē. Un tas ir normāli, uz līdzīga principa balstās viss Ziemeļamerikas sporta mediju bizness - tu esi tikai tik labs, cik labs tu biji pēdējā spēlē. Basketbola profesionāļu vērtējums par kāda spēlētāja reālo vērtību ir ievērojami plašāks, arī okeāna viņā pusē. Tāpēc ir vērtīgi šādu “tagad un tūlīt” skatījumu atjaukt ar ilgtermiņa domāšanu, ko spēj piedāvāt cilvēks, kurš ar profesionālu skatu paver lielāku bildi uz šo lietu.

Ivars Strencis par skautu oficiāli kļuva 2012. gadā, bet šobrīd ir Scoutbasketball.com direktors Eiropā. Tā ir kompānija, kuras datu bāzē ir informācija par 15 ar pusi tūkstošiem spēlētāju no 140 dažādām Eiropas līgām un par spēlētājiem no 13 līdz 24 gadu vecumam. Scoutbaskeball.com sniedz savus pakalpojumus klubiem gan Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), gan Eiropā, gan sadarbojas arī ar dažādām TV kompānijām. Īstais cilvēks, kuram jautāt par to, kas tad tieši interesē NBA klubus, cik svarīgs ir katra spēlētāja parādītais sniegums sezonā, izlasē, pirmsdrafta treniņos u.t.t.

“Viens no galvenajiem aspektiem ir fiziskie parametri un spēlētāju pozīcija. NBA šobrīd meklē spēcīgus un mobilus garos spēlētājus ar labu pustālo metienu, savukārt saspēles vadītājiem liels akcents ir gan uz mobilitāti, gan to, kā tiek kontrolēts spēles temps,” norāda Strencis, “Ļoti svarīgi ir tas, kāds ir katras pozīcijas spēlētāja metiens. Tiek likts liels akcents uz metienu no posta un no perimetra, turklāt ne tikai saspēles vadītājiem, bet arī centriem. Pēdējos gados NBA vairs netiek likts liels uzsvars uz pustālajiem metieniem. Pēdējos trīs gados, metot pustālos, precizitāte visām NBA komandām bijusi zem 30%, trīspunktnieks - nedaudz virs 40% un no groza apakšas - ap 50%.”

Tas sniedz atbildi arī tiem, kuri pēc katras mazāk veiksmīgas Anžeja Pasečņika spēles piesārņo komentāru sadaļu ar samazgām - Latvijas valstsvienības centrs atbilst mūsdienu NBA prasībām - garš, mobils, ar metienu. Jā, varbūt spēka vēl nav tik daudz, lai noturētu fiziskākus centrus, bet tā ir labojama lieta. “Ķermeņa rāmis, auguma garums, roku atplētums - tie ir nozīmīgi rādītāji visu pozīciju spēlētājiem,” stāsta Ivars. “Atlētiskumam un ātrumam, protams, ir nozīme, bet dažas komandas pat labāk izvēlas tievākus, vēl nenobriedušus spēlētājus, jo tad paši var uzkačāt tā, kā viņiem šķiet pareizi. Ir bijuši gadījumi, kad spēlētājs ir būdīgs, bet masa ir ar augstu ķermeņa tauku procentu, un tas ir lielāks risks, ka varētu iedzīvoties savainojumos, ja nav pareizi trenējies līdz tam.”

Nesen intervijā Guntis Endzels atcerējās aptuveni 15 gadus senu sarunu par Andra Biedriņa potenciālo došanos uz ārzemju klubu, lai labāk sevi atrādītu NBA klubiem pirms drafta. Andris beigu beigās palika Rīgā un tieši “Skonto” bija pēdējā komanda pirms Latvijai vēsturiskā 2004. gada drafta. Tomēr Strencis liek saprast, ka sevis atrādīšana kādā no lielajām Eiropas līgām tomēr dod zināmu pārsvaru tiem, kuri sapņo par nonākšanu Mekā. “Tiek ņemts vērā arī tas, kādā līmenī tu spēlē. Ir tādi, kuri spēlējuši nozīmīgu lomu savā komandā, taču līgas līmenis nav tas augstākais. Līdz ar to skauti vairāk seko līdzi Eirolīgai, Eirokausam, Čempionu līgai un ACB līgai. Tad nāk arī Itālija, Francija, Vācija, VTB līga… Man nav nekas pret VTB līgu, bet par to skautiem nav liela interese, jo klubi pārsvarā neattīsta jaunos spēlētājus, tāpēc interese ir tikai par tiem, kuri varētu kļūt par NBA rotācijas spēlētājiem.”

Kurucam jāmēģina nākamgad

Rodions Kurucs draftam pieteicies otro gadu pēc kārtas un, ja līdz 11. jūnijam atteiksies, to drīkstēs atkārtot arī nākamgad. Un arī nākamgad vēl drīkstēs pats diktēt noteikumus, atkal atsakoties, bet 2020. gadā jau liktenis būs tikai NBA klubu rokās, jo tiem vairs nebūs jāgaida uz cēsnieka lēmumu palikt vai nepalikt draftā. Strencis uzskata, ka aizvadītās sezonas dēļ Rodionam viņa priekšrocības šajā ziņā būtu arī jāliek lietā: “Es teiktu, ka pagājušā gada draftā viņa izredzes bija stipri lielākas, turklāt pirmajā kārtā ap 20. līdz 25. numuru. Domāju, ka šobrīd viņš varētu tikt izvēlēts ne ātrāk kā ar 40. numuru, bet var arī netikt draftēts nemaz.”

Tas, par ko atgādina teju katrs līdzjutējs - Kuruca neizteiksmīgā sezona klubā - ir tikai viens no aspektiem, uzskata Strencis. “Pirmkārt, traumu vēsture. Otrkārt, nepietiekamais spēles laiks ACB līgā un, treškārt, nepārliecina viņa statistika Spānijas 2.līgā, kur vidēji 20 minūtēs aptuveni 10,0 punkti,” norāda skauts. “Ja salīdzina ar Mario Hezonju, kurš bija līdzīgā situācijā, viņa produktivitāte otrajā komandā bija ievērojami lielāka. Vai nu tā ir organizācijas vaina, nepietiekami izmantojot Kuruca dotības, vai viņam vienkārši pietrūkst augsta līmeņa spēles laika un līdz ar to pārliecības par saviem spēkiem. Domāju, ka labāk būtu atteikties no drafta un vienoties ar “Barcelona” par izīrēšanu uz kādu citu ACB līgas komandu. Tur varētu atgūt iepriekšējo sniegumu. Šobrīd viņš nepārliecina par to, uz ko ir spējīgs, un no tā NBA komandas baidās.”

Barselonas vadība atļāva Kurucam Spānijas izslēgšanas turnīra laikā doties uz ASV, lai piedalītos pirmsdrafta treniņos. Tomēr Strencis domā, ka tas viņa izredzes tikt pie pirmās kārtas izvēles draftā diezin vai ievērojami palielinās. “Viņš nav pirmās kārtas kandidāts, jo drafts ir pietiekami spēcīgs, lai viņu tik ātri neizvēlētos. Ja labi sevi apliecina treniņos, tas var atstāt ietekmi, bet ar to var nepietikt. Līdzīgi [20 gadus veco vācieti] Aizeju Hartenšteinu, kuram [pagājušogad] it kā bija pat apsolīta pirmā kārta, bet beigās paņēma tikai otrās kārtas vidū. Ja ir iespēja atteikties, tad palikt draftā šobrīd ir ļoti liels risks.”

Par citiem mūsējiem nopietnas intereses nav

No tiem mūsējiem, kurus šogad varētu izvēlēties automātiski, visskaļāk sezonas laikā par sevi lika runāt trīs - Rinalds Mālmanis vairākus mačus sezonas pirmajā pusē sāka Eirolīgas kluba “Baskonia” pamata pieciniekā, bet nu jau ilgu laiku ir dziļā rezervē. Ventspilnieks Rihards Lomažs sezonas pirmajā pusē palēnām ieskrējās pēc ilgstoša savainojuma, tad lieliski debitēja valstsvienībā un sezonas izskaņā ir līderis komandā, kas cīnās par Latvijas čempiontitulu. Savukārt viens no viņa pretiniekiem finālā ir Klāvs Čavars no VEF, kurš pēc izceļošanās pa Spāniju nu atgriezies dzimtenē un ieguvis pieredzi VTB līgā.

Šiem spēlētājiem tiek sekots līdzi, taču liela uzmanība netiek pievērsta. Varu uzreiz pateikt, ka nevienam klubam reālas intereses par viņiem nav,” skaidru bildi saistībā ar trīs minētajiem iezīmē Strencis.

Tāpat reālas intereses nav arī par 1997. gadā dzimušo Rihardu Bērziņu. 207 centimetrus slaidais jauneklis pēc jaunam spēlētājam raksturīgi nestabilas sezonas Liepājas sastāvā nolēma pieteikties draftam, taču tas, ka pieteikšanās vien uzreiz rada interesi skautiem, esot tikai mīts. “Katrs iespējamais un pieejamais spēlētājs tiek ievērots jau laicīgi, viņam seko līdzi jauniešu izlasēs, sezonā,” skaidro Ivars. “Tas rada tikai lieku darbu skautiem, bet Eiropas spēlētāji mēdz izmantot šo nepilnību drafta pieteikšanās procesā.”

Vēl gan viens iemesls šādiem negaidītiem pieteikšanās gadījumiem esot arī fakts, ka vienīgā oficiālā pirmsdrafta nometne Eiropā, kas gadu no gada norisinās Trevīzo, mainījusi formātu. Iepriekš “Eurocamp” tika aicināti dažādi talantīgākie spēlētāji, bet no šī gada “Global Camp” uzaicinājumu var saņemt tikai tad, ja esi pieteicies draftam. Līdz ar to, piesakoties draftam, vismaz pastāv cerība, ka tevi var uzaicināt atrādīties pirmsdrafta nometnē tepat Eiropā.

Lietuvieši piesakās bez kompleksiem, Bolam cirks Prienos nepalīdz

Basketbola sabiedrībā ir viedokļu līderi, kuriem patīk apgalvot, ka tūlīt, tūlīt jau apsteigsim Lietuvu. Sak, leiši vairs neražojot tik daudz talantu, cik latvieši. Sniegums jauniešu izlasēs un sezonas laikā klubos gan par to neliecina, tāpat kā fakts, ka Lietuvai katru gadu ir spēlētāji, kuri piesakās draftam un kuri arī reāli pretendē uz to. Šogad draftam pieteikušies pat septiņi lietuvieši, bet lielākās izredzes tikt draftētam esot no Bambergas kluba īrētajam “Capo d’Orlando” uzbrucējam Arnoldam Kulbokam (dzimis 1998. gadā). Čempionu līgas grupu turnīrā Kulboka šosezon paviesojās arī Ventspilī, sezonas sākumā demonstrēja ļoti labu sniegumu, taču otrajā pusē nosēdās, nespēja glābt Kapo d'Orlando vienību no izlidošanas uz otro līgu un tagad daudzās prognozēs zaudējis stabilu vietu pirmajā kārtā.

“Varētu būt, ka viņš atteiksies ar cerību, ka nākamgad tiks vērtēts augstāk,” spriež Strencis. “Šobrīd viņš ir “slidenais” spēlētājs, viņa pozīcijā ir arī labāki spēlētāji.” Latvijā Baltijas līgas ietvaros šosezon paviesojās arī centrs Laurīns Birutis (1997), taču Šauļu basketbolistam esot problēmas ar aktivitātēm ārpus laukuma. “Baskonia” sistēmā jau vairākus gadus ir Tads Sedekerskis (1998) un pirms šīs sezonas parakstīja jaunu līgumu uz pieciem gadiem, taču tika izīrēts citai ACB komandai “San Pablo Burgos”. Nespējis apliecināt sevi tur, Sedekerskis devās īrē uz Kēdaiņu “Nevēžis”, taču arī tur ar savu spēli nepārliecināja, līdz ar to tiek uzskatīts, ka šobrīd, neraugoties uz dotībām, nav gatavs spēlēšanai augstā līmenī. Visi trīs minētie līdz 11. jūnijam vēl var atteikties no dalības draftā, nezaudējot iespēju atkārtoti pieteikties nākamgad (Birutim nebūs jāpiesakas, viņu drīkstēs draftēt automātiski).

Vai arī latviešiem vajadzētu mest kautrību pie malas un masveidīgāk pieteikties draftam? Strencis uz ko tādu neaicina. “Daudz jāstrādā individuāli, mazāk jāvazājas pa tusiņiem. Katram jaunietim ieteiktu par to padomāt. Ja vēlies būt profesionāls basketbolists, ir jāiegulda sevī laiks un darbs, un tas tiks atalgots,” Strencis aicina jaunos spēlētājus būt mērķtiecīgiem. “Kāds vienmēr seko līdzi, un nekas netiek dots ar atlaidi. Skauta uzdevums ir sekot līdzi ne tikai katra spēlētāja aktivitātēm basketbolā, bet arī sadzīviskajām lietām ārpus laukuma.”

Lietuvā savu debijas sezonu skaļu virsrakstu pavadībā nospēlēja brāļi Boli - Liandželo un Lamelo. Pirmajam šis ir pirmais gads, kad drīkst pieteikties draftam, un viņa kolorītais tēvs Lavārs Bols jau sen teica, ka tieši tāds ir plāns - nospēlēt sezonu un pie pirmās iespējas doties uz NBA, turklāt ģimenes galva pārliecinoši norādīja - mūs interesē tikai “Lakers”. “Ja Liandželo pirmsdrafta treniņus aizvadīs tikai ar “Lakers”, tad viņš netiks draftēts. Toties viņam būs iespēja sevi apliecināt vasaras līgā ar “Lakers”,” smejas Strencis.

Tas cirks, kas tika sarīkots Lietuvā, Boliem par labu NBA kontekstā nenāca. Spēlētājs, kurš nespēlē aizsardzībā, NBA komandām nav interesants. Klubi algo matemātiķus, kuri skaitļo un apkopo, cik tu esi vērtīgs ne tikai uzbrukumā, bet arī aizsardzībā. Virkne veterānu NBA nav spējuši atrast darbu tikai tādēļ, ka nav pietiekami labi aizsardzībā,” saka Scoutbasketball.com direktors Eiropā, kā piemērus minot Montu Elisu un Kārlosu Būzeru.

Ivara Strenča Eiropas spēlētāju Top5 2018. gada draftā

1. Luka Dončičs, Aizsargs, Slovēnija, Real Madrid, Prognoze: 5. numurs
Komentārs: Tikpat labi varētu būt arī pirmais numurs. Reputācija ārpus laukuma ir briesmīga, tāpēc zaudē savu vietu Top3.
2., Džanans Musa, Uzbrucējs, Bosnija un Hercegovina, Cedevita, Prognoze: 20.-30. numurs.
Komentārs: Līdzīgs stāsts kā ar Dončiču. Laukumā rāda labu sniegumu, taču aktivitātes ārpus basketbola laukuma nav spīdošas.
3., Morics Vāgners, Spēka uzbrucējs, Vācija, Mičiganas universitāte, Prognoze: 2.kārta.
Komentārs: Viens no vērtīgākajiem spēlētājiem, bet netiek pietiekami novērtēts. Aizvadīja lielisku NCAA sezonu, aizvedot komandu līdz finālam.
4., Svjatoslavs Mihaiļuks, Uzbrucējs, Ukraina, Kaznasas universitāte, Prognoze: 2.kārta.
Komentārs: Beidzot parādīja, ka var nospēlēt nozīmīgu lomu komandā, spēlējot kā perimetra spēlētājs. Pietrūkst asuma, ejot uz grozu.
5., Goga Bitadze, Centrs, Gruzija, Mega Bemax, Prognoze: 2.kārtas beigas.
Komentārs: Centrs ar labām manevrēšanas dotībām. Nav pietiekami novērtēts, jo klubi likuši lielāku akcentu uz NCAA spēlētājiem.

  -2 [+] [-]

, 2018-06-05 15:44, pirms 6 gadiem
kārtējais d.irsējs! Ja jau visu tik labi zin, ko tik zemu "lido"? Būtu kādas NBA komandas skauts, nevis 1001 zinātājs par tēmu.. Ja kāds varētu tik precīzi prognozēt, nebūtu nekādu intrigu VISPĀR! Citādi - tā ir tikai varbūtības teorija.