Kas ir NBA drafts?

Jēdziens „drafts” Ziemeļamerikas profesionālajā sportā ienāca 1935. gadā, kad Nacionālā Futbola līga (NFL), cīnoties ar pārmērīgajiem algu budžetiem un vieniem un tiem pašiem mūžīgajiem favorītiem, ieviesa ierobežojumu jauno spēlētāju izvēles ceremonijas izskatā. NBA šo praksi pārņēma kā otrā – 1947. gadā. Vēlāk piemēram sekoja arī hokejs un beisbols (beisbolā gan nedaudz cita veida drafta sistēma eksistēja jau no 19. gadsimta). Draftēts spēlētājs nozīmē, ka kāds klubs konkrētu spēlētāju rezervējis savām vajadzībām un tam ir tiesības uz basketbolistu. Šīs tiesības mēdz iekļaut maiņas darījumos, kā rezultātā, piemēram, vienam klubam piederošs, bet Eiropā spēlējošs basketbolists nonāk cita kluba rīcībā (Dāvi Bertānu draftēja „Pacers” un nekavējoties aizmainīja uz „Spurs”).

Sākotnēji klubi izvēlējās tik spēlētājus, cik katru gadu uzskatīja par rezervēšanas vērtiem, līdz ar to 1960. un 1968. gadā draftam bija pat 21 (!) kārta. No 1975. gada bija desmit kārtas, no 1985. gada – septiņas. Pašreizējā forma ar divām kārtām ir spēkā no 1989. gada. Katram klubam ir iespēja izvēlēties divus spēlētājus – vienu pirmajā kārtā un vienu otrajā. Tiesa, bieži izvēles iespējas tiek iekļautas maiņu darījumos, kā rezultātā klubiem var būt vairāk nekā divas izvēles, var arī nebūt nevienas izvēles. Pirmajā kārtā draftētajiem spēlētājiem ir garantēts līgums, ja viņi izvēlas karjeru turpināt NBA, otrajā kārtā draftētajiem garantēta līguma nav.

To, kādā secībā klubi izvēlēsies jaunos talantus, noskaidro drafta loterijā. Tajā lielākās cerības uz augstāku izvēli ir komandām, kam aizvadītajā sezonā nav sekmējies laukumā.

Sākotnēji spēlētājiem, kas studē, vispirms bija jāpabeidz studijas un tikai tad tos varēja izvēlēties draftā. Savukārt spēlētājiem, kas nedevās studēt, pēc vidusskolas beigšanas bija jānogaida vismaz gads, lai varētu tikt draftēti. 213 centimetrus garais centrs Redžijs Hārdings, kura dzīve aprāvās jau 30 gadu vecumā kādā apšaudē, 1962. gadā kļuva par pirmo spēlētāju, kas draftēts pēc vidusskolas. Tiesa, pirms spēlēšanas Detroitas „Pistons” Hārdingam nācās gadu nospēlēt zemāka ranga līgā. Septiņdesmitajos gados NBA nācās pieņemt lēmumu atļaut spēlētājiem spēlēt uzreiz pēc vidusskolas, ja tie pierāda savas ģimenes finansiālās grūtības. 1975. gada draftā tika izvēlēti pēdējie divi vidusskolēni Derils Doukinss un Bils Vilobajs, pēc kuriem 20 gadus netika izvēlēts neviens vidusskolēns. 1989. gadā tika izvēlēts Šons Kemps, kurš koledžas gaitas sāka Kentaki, bet pēc zādzības apsūdzībām iestājās sabiedriskajā skolā, bet basketbolu nākamais sešu zvaigžņu spēļu dalībnieks togad tā arī nespēlēja pirms nonākšanas NBA.

1995. gadā ar piekto numuru „Timberwolves” izvēlējās vidusskolas absolventu Kevinu Gārnetu, un pēc riskantā, bet sekmīgā Minesotas kluba gājiena tā piemēram sekoja arvien vairāki. Vēlākajos gados uzreiz pēc vidusskolas tika izvēlētas nākamās superzvaigznes kā Kobe Braients, Treisijs Makgreidijs, Lebrons Džeimss, Dvaits Hovards un citi. 2006. gada draftā pēc spēlētāju asociācijas un NBA vadības kopīga lēmuma atjaunoja vecuma ierobežojumus. Proti, spēlētājiem jāpavada vismaz viens gads ārpus vidusskolas pirms pieteikšanās draftam. Laika gaitā runāts par vēl lielāku vecuma limita ieviešanu.

Šobrīd, lai pieteiktos draftam, tā gadā spēlētājam jākļūst vismaz 19 gadus vecam. Tiem, kas mācījušies ASV vidusskolās, jāpavada vismaz gads pēc tās absolvēšanas. Ja spēlētājs koledžas laikā piesakās draftam, viņš vairs nevar no tā atteikties un vairs nedrīkst spēlēt koledžā un saņemt tās stipendiju.

Par pirmo ārzemnieku, kas izvēlēts draftā, kļuva bahamietis Maikals Tompsons 1978. gadā, tiesa, viņš lielāko bērnības daļu pavadīja Floridā un mācījās ASV koledžā. Pirmais „īstais” ārzemnieks bija 231 cm garais sudānietis Manute Bols. Sākotnējie ārzemnieki bija spēlētāji, kas devušies uz ASV mācīties koledžās, piemēram, Akīms Olaidžuvons. 2002. gadā Jao Mins kļuva par pirmo ārzemnieku, kas draftēts ar pirmo numuru, bet iepriekš nemācījās koledžā.

Par spēcīgākajām drafta klasēm tiek dēvētas 1984., 1996. un 2003. gada ceremonijas. Tajās tika izvēlēti tādi nākamie Slavas zāles iemītnieki kā Akīms Olaidžuvons, Maikls Džordans, Čārlzs Bārklijs, Alens Aiversons, Rejs Alens, Kobe Braients, Stīvs Nešs, Lebrons Džeimss, Karmelo Entonijs, Dveins Veids un citi.

Spēlētājiem ne no ASV universitātēm ir iespēja atteikties no priekšlaicīgas dalības NBA draftā desmit dienas līdz ceremonijai, proti, 16. jūnijam. Līdz 22 gadu vecumam pieteikties un laicīgi atteikties var katru gadu, no 22 gadu vecuma visi spēlētāji ir automātiski pieejami draftēšanai.

Latvijas basketbolisti NBA draftā

* - aizmainīts uz „Spurs”.

2014. gada drafta loterija