Strēlnieks: "Varbūt ir pienācis laiks uzvarēt arī CSKA!"

Apsveicu ar Gada basketbolista balvas iegūšanu! Ar kādām emocijām uztvēri šo ziņu?
- Pirmkārt, jau biju pārsteigts, bet, protams, ir prieks, ka cilvēki novērtē ne tikai Kristapu [Porziņģi], kas tagad ir epicentrā, bet neaizmirst arī par pārējiem spēlētājiem, kas nespēlē NBA. Jūtos pagodināts, ir forši!

Biji lietas kursā par šādu balvu?
- Zināt zināju, ka tuvojās balvas pasniegšana, bet tā padziļināti nesekoju. Vecāki, protams, balsoja, tā kā šad un tad nācās dzirdēt par to (smejas).

Pieminēji Kristapu. Viņa gaitām seko pastiprināti?
- Protams! Ne jau katru dienu latvieši spēlē NBA. Neesmu skatījies spēles, jo tās notiek ļoti vēlu, bet katru rītu lasu ziņas, skatos statistiku un video apskatus. Un pēc tam ģērbtuvē klausos, ko mūsu amerikāņi runā… (smejas)

Un ko viņi runā?
- Līdz šim neviens nezināja viņu, visi bija ļoti pesimistiski, bet tagad redz statistiku, ir pārsteigti un saka: “Dude can play!” (“Puisis var spēlēt” - angļu val.) Liels prieks par Kristapu!

Nesen tev bija garāka intervija vienā no vācu medijiem. Daļa no jautājumiem bija tieši par Porziņģi. Ar to laikam tagad jārēķinās katram latvietim, kurš spēlē ārzemēs?
- Visiem ir pārsteigums, ka viņš ir tik garš un ar labu metienu, ir kustīgs. Saku visiem, ka mēs esam latvieši – mums visi lielos vilcienos ir metēji.

Esi pasapņojis, kāda izskatīsies Latvijas izlase ar Porziņģi?
- Tā ļoti neesmu aizdomājies, bet ļoti ceru, ka viņš varēs piebiedroties izlasei. Saprotu arī viņu, ka tagad ir jākoncentrējas uz savu karjeru un varbūt tuvākajā laikā viņš nepalīdzēs. Uz priekšdienām viņš varētu mums būt ļoti nopietns balsts zem groza. Cerams, ka sanāks uzspēlēt kopā.

Man tevi jāapsveic arī ar vēl kādu svarīgu notikumu – pirmoreiz karjerā spēlēsi Eirolīgas Top16!
- Jā, paldies! Uz to tika iets un beidzot tas sanāca.

Bija svinības Stambulā (Bamberga nodrošināja Top16 mačā viesos pret “Daruššafaka”)?
- Nebija gan. Mums tikpat kā uzreiz bija lidmašīna, lai lidotu atpakaļ. Un arī visu notikumu dēļ, kas pēdējā laikā notiek, nemaz negribējās iet nekur ārā, bija bail doties uz publiskām vietām.

Viens mērķis paveikts. Kāds ir nākamais? “Final Four” šosezon notiks Berlīnē…
- Pasapņot jau varam, bet jāapzinās arī mūsu reālais spēks. Protams, nevienam neko tāpat vien neatdosim, bet jau play-off tikt būs daudzreiz grūtāk nekā tagad tikt Top16. Lielās komandas tikai tagad uzņem apgriezienus un sāk rādīt savu labāko basketbolu. Mums priekšā ir ļoti nopietnas cīņas.

Vasarā sacīji, ka klubam ir kārtīgi jāpastiprinās, lai nopietni cīnītos Eirolīgā. Šīs sezonas Bamberga ir spēcīgāka nekā pagājušās sezonas?
- Komanda noteikti ir citādāka. Mums ir vairāk eiropiešu, mazāk amerikāņu spēlētāju, kas, spēlējot Eirolīgā, manuprāt, ir priekšrocība. Varbūt vietējā līgā ir mazliet grūtāk, jo pretī nāk dažādi trakie strītbolisti. Varbūt sākumā, skatoties uz sastāvu, šķita, ka esam smagie pastarīši, bet pārliecinājāmies, ka nauda nespēlē uz laukuma, visu nosaka spēlētāji. Mums ir ļoti labs kolektīvs. Nikos Zisiss jau teica, ka spēlējis dažādās lielās komandās, bet nekur nav bijusi tik laba atmosfēra, kāda ir šeit. Viņš visiem mums iesaka izbaudīt šo sezonu.

Kā tev pašam, ir bijis arī citur tikpat labi?
- Pirmais gads Sanktpēterburgā šķita ļoti labs, komanda bija sabalansēta. Tas bija pirmais gads prom no mājām un tad varbūt to tā nenovērtēju, bet tagad, pasēžot un padomājot, to saproti. Mums šogad Bambergā nav lielu zvaigžņu, bet ir spēlētāji, kas vēlas sasniegt kaut ko vairāk nekā vienkārši spēlēšanu Eirolīgā. Labi, Zisiss ir daudz sasniedzis, viņš ir Eirolīgas čempions, bet tai pašā laikā kārtīgs darba rūķis un ar darbu rāda piemēru citiem. Viņš daudz ar mums runā, dod pārliecību. Pirmajā spēlē Malagā visi taustījāmies, bijām mazliet sabijušies, bet, kad sāc spēlēt, saproti, ka nav tik traki.

Šī ir tava otrā sezona Eirolīgā. Ir vieglāk nekā debijas reizē?
- Man tas palīdzēja. Es jau smējos, ka daži spēlētāji televizorā izskatās lielāki, bet, kad ieraugi viņu dzīvē, saproti, ka viņš nemaz nav tik liels (smejas). Piemēram, [Dimitris] Diamantidis televizorā izskatās ļoti liels, bet īstenībā dzīvē viņš ir mazāks nekā izskatījās…

Varbūt tu esi lielāks nekā domā?
- (Smejas) Jā, varbūt! Bet, ja nopietni, iepriekšējā pieredze noteikti palīdzēja. Ar “Budivelnik” mums arī toreiz bija jāspēlē pret lielām komandām, negāja viegli, bet arī uzdevums nebija viegls.

Viens no Eirolīgas pārsteigumiem šosezon ir “Unicaja” pārliecinošais sniegums ne tikai atsevišķās spēlēs, bet konstanti. Jūs viņus uzvarējāt, pie tam gana pārliecinoši (73:53). Kas ir Malagas komandas spēks un vājums?
- Viņiem ir labs sastāvs, spāņu spēlētāji jau kādu laiku spēlē kopā, un tas noteikti palīdz. Viņi zem groza ir šausmīgi lieli. Nevarētu teikt, ka CSKA ir maziņi, bet “Unicaja” ļoti labi izmanto savus izmērus, ļoti labi spēlē ar rokām. Mēdz gadīties, kad komandām ir lieli spēlētāji, bet viņi spēlē ar nolaistām rokām. Malaga ļoti izpleš rokas un dažbrīd vispār neredzi laukumu, sāk šķist, ka nekur nav brīvas vietas, lai atdotu piespēli vai aizietu garām. Mājās viņus uzvarējām, jo savā laukumā spēlējam citādāk. Skatītāji mūs dzen uz priekšu, citreiz izdodas trāpīt trakus metienus un spēle aiziet uz “urrā”. Aizsardzībā mācējām noturēt viņu garos, bet jāatzīst arī tas, ka viņi meta ar ļoti sliktu precizitāti.

Šonedēļ spēlēsiet pret CSKA. Pirmais mačs pret Maskavā (77:83) deva pārliecību, ka varat uzvarēt savā laukumā?
- Jā, noteikti. Pirmajā spēlē visu laiku bija līdzīgi, bet tad vienā brīdī CSKA ieslēdza piekto ātrumu un mēs pazudām. Ar visu to izdevās atspēlēties no -14 un pēdējā ceturtdaļā pat aizgājām vadībā. Domāju, ka šogad CSKA vairs nav tik spēcīga kā ierasts. Arī Malaga to pierādīja, kad uzvarēja viņus Maskavā. Pēdējā spēlē viņiem grūti gāja arī pret itāļiem [pēdējā vietā grupā esošo “Dinamo Sassari”].

Bet pēc tam jau pirmajā ceturtdaļā nokārtoja uzvaru pret “Zenit”…
- Grūti teikt. Nevar jau zināt, vai viņi tik pārliecinoši apspēlētu “Zenit” katrā spēlē. CSKA ir vienīgā komanda no Krievijas, ko neesmu uzvarējis vēl ne reizi, tā kā varbūt ir pienācis laiks!

Jānis Strēlnieks

Dzimis: 1989. gada 1. septembrī Talsos
Pozīcija: Aizsargs
Augums: 191 cm
Karjera:
Ventspils 2007-2011,
Spartak (Krievija) 2011-2013,
Budivelnik (Ukraina) 2013-2014,
Brose Baskets (Vācija) 2014-šobrīd

2015/2016 ULEB Eirolīgā: 25,9 minūtes, 10,3 punkti, 4,1 rezultatīva piespēle, 2,6 atlēkušās bumbas.
2015/2016 Bundeslīgā: 24 minūtes, 11,5 punkti, 2,7 rezultatīvas piespēles, 1,5 atlēkušās bumbas.