Viedoklis: Kad vajadzība vienam pēc otra

Andrim Biedriņam sezona NBA jau noslēgusies un arī šogad izslēgšanas spēles iet garām, bet nākamās spēles klubu basketbolā viņam gaidāmas pēc pieciem mēnešiem (tas būtu labvēlīga iznākuma gadījumā – ja nebūs NBA lokauts). Tagadējais notiekošais tādos klubos kā Goldensteitas Warriors, kas nav spējuši iekļūt labāko astoņniekā savā reģionā, ir pagājušā gada izvērtēšana. Par to izteikušies arī kluba menedžmenta pārstāvji, atklājot, ka vispirms tiks izvērtēts treneru veikums. Paredzams, ka aptuveni nedēļas laikā varētu būt zināms, vai "Warriors" paturēs šīs sezonas galveno treneri Kītu Smārtu.

Pēc Dona Nelsona ēras līdz ar jaunu īpašnieku ienākšanu "Warriors" organizācijā pagājušajā vasarā, tika nolemts atteikties no Nelsona un viņa vietā iecelt līdzšinējo asistentu Smārtu. Sākotnēji tika runāts, ka vajadzētu tēmēt uz vietu "play-off" vai vismaz sakrāt vairāk uzvaras par zaudējumiem. Sezona parādīja, ka līdz iekļūšanai "play-off" vēl ir kur pielikt, un 82 spēlēs tika savāktas 36 uzvaras. Salīdzinājumā ar 2009./2010. gada sezonu, kas bija pēdējā ar Nelsonu priekšgalā, par desmit uzvarām vairāk, kas liecina par progresu. Tagad "Warriors" cilvēkiem jālemj par to, vai komandas trenēšanu arī turpmāk uzticēt Kītam Smārtam. Par to uzzināsim tuvākajā laikā, bet, ieejot NBA starpsezonas periodā, Oklendā ir arī citas neskaidras lietas.

Viens no jautājumiem ir par Andri Biedriņu, kuram šī sezona nebija no veiksmīgākajām. Ja pirms gada "Warriors" slikto Biedriņa sezonu norakstīja uz savainojumiem, šogad tāds attaisnojums netiek uzskatīts par pieņemamu. Pēc sezonas beigām "Warriors" ģenerālmenedžeris Lerijs Railijs tikās ar medijiem, atskatoties uz gadu un pieskaroties arī Biedriņa tēmai. Lūk, kas "Warriors" ģenerālmenedžerim bija sakāms: „Tuvākajā laikā viņš šeit atgriezīsies, kad pārrunāsim visu. Izveidosim plānu, kas panāktu to, ka viņš atgrieztos tādā līmenī kā pirms diviem vai trīs gadiem. Ja varēsim to panākt, tas būs mums ļoti noderīgi. Ja tas nesanāks, tad tas būs neizdevīgi abām pusēm. Mēs visi to to zinām. Iepriekšējā sezonā viņam bija vairākas traumas, kur varam atzīt – jā, tas bija smags gads. Savukārt šī sezona nebija tik daudz traumām bagāta, lai arī beigās bija potītes sastiepums. Vai domāju, ka viņš vēl spēj paveikt to, ko pirms tam? Jā, bet tas būs jāpierāda. Tas būs tā pat kā sākumā, kad sevi bija jāpierāda. Viņš ir atgriezties atkal pie sevis pierādīšanas.” Vieglākais veids no "Warriors" puses būtu Biedriņa aizmainīšana, bet ņemot vērā viņa lielo līgumu un pēdējās divas sezonas, kas bijušas viduvējas, tas nav tik vienkārši izdarāms. To apzinās arī "Warriors" klubs, kas tāpēc nav atmetis cerības attiecībā uz Biedriņu.

Tad kā panākt to, lai Andris Biedriņš atkal būtu tas pats spēlētājs, kas spēli noslēdza ar „double-double”? Veidi ir vairāki, bet skaidrs ir viens – būs jāpieliek pūles, lai to sasniegtu.

"Warriors" ģenerālmenedžeris skaidri pateicis: Biedriņš atgriezies pie tā, ka atkal jāpierāda sevi. Tas nozīmētu atgriešanos piecu gadu pagātnē, kad Biedriņš bija noslēdzis savas pirmās divas sezonas NBA. Toreizējais galvenais treneris Maiks Montgomerijs viņam īpaši daudz neuzticējās un pirmās divas sezonas pagāja, mēģinot sevi pierādīt. Tad 2006. gada vasarā "Warriors" kā galveno treneri iecēla Donu Nelsonu, dodot startu Biedriņa augšupejai NBA. Jau pirmajā sezonā pie Nelsona ieguldītais darbs atmaksājās un ar Biedriņu kā pamatcentru "Warriors" iekļuva "play-off". Tad sekoja vēl divas sezonas, kurās individuālie rādītāji uzlabojās, līdz nokļūstam pie divām tukšajām sezonām un šodienas realitātes.

Viens no iespējamajiem veidiem kā atgūt savu labāko formu būtu spēlēšana šovasar Latvijas izlases sastāvā, kas pēc daudzu ekspertu domām būtu prātīgākais lēmums. Šoreiz izskatās, ka tā būtu abpusēji izdevīga sadarbība, jo izlasei Eiropas čempionātā ļoti noderētu NBA centrs groza apakšā, kamēr Biedriņš tur atgūtu pārliecību. Atsevišķas spēles (lai arī ne pārāk daudz) no pagājušās sezonas liecina, ka Biedriņš tomēr nav iekļuvis NBA nejaušības pēc – kad centrs pie bumbas tika ērtās pozīcijās, viņš spēja noslēgt situācijas daudz maz veiksmīgi. Iepriekšējos gadus Biedriņam bija meistarīgāki un pieredzējušāki partneri kā Barons Deiviss un Stīvens Džeksons, kas prata pabarot savu centru, tādējādi dodot viņam vēl lielāku enerģiju aizsardzībā. Ņemot vērā to, cik daudz dod pārliecība, Latvijas izlase šovasar būtu īstā vieta, kur to smelties. Pirmā opcija uzbrukumā, komandas biedru uzticība, labvēlīgi apstākļi izmēģināt ko jaunu – tās ir tikai dažas no iespējām ar izlasi. Protams, ir arī lietas, kas liek apdomāt sīkāk spēlēšanu izlasē – pirmkārt, tās būtu lielās slodzes, kas būs vēl pirms NBA sezonas, otrkārt, nav skaidrības par situāciju ar NBA lokautu.

Bez spēlēšanas izlasē atgūties iespējams būtu arī ar individuālu darbu, taču tas nozīmētu gaidīšanu līdz kluba treniņnometnes sākumam, lai to visu izmēģinātu likt lietā. Varbūt būtu pat labāks variants, kad ar pacietīgu darbu visas starpsezonas laikā tiktu piestrādāts pie savas spēles uzbrukumā, kur ir daudz darāmā. Tomēr šogad labāka opcija šķiet spēlēšana basketbolu – ne tikai ar to saskaroties individuālos treniņos, bet spēlēs, kas būtu Latvijas izlases līmenī.

Pirmās divas vasaras izlasē (izņēmums bija Latvijas basketbolam negatīvais 2009. gads) Biedriņam atnesa ļoti labas sezonas NBA, tāpēc jādomā, ka izlase ir vieta, kas piedāvā iespēju labi sagatavoties. Pēc 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra Biedriņš pāri okeānam devās uz viļņa. Ar izlasi iekļūts Eiropas čempionātā, kamēr pats vidēji spēlē guva 22,3 punktus (trešais labākais rādītājs, priekšā bija tikai Luols Dengs un Tonijs Pārkers) un "Warriors" treniņnometnē Biedriņš ieradās ar sprādzienu. Labo sniegumu izlasē bija pamanījis arī Dons Nelsons, kas to novērtēja un ieplānoja vēl lielāku lomu Biedriņam savā komandā – kopā ar Stīvenu Džeksonu viņš pildīja 2008./2009. gada sezonas "Warriors" kapteiņa pienākumus. „Man vajadzēja būt tās komandas līderim, kā arī daudz spēlēju uzbrukumā un izmēģināju jaunas lietas. Tā ieguvu pārliecību uzbrukumā un domāju, ka tas palīdzēs,” tā 2008. gada septembra beigās izteicās Biedriņš. Tam visam sekoja pagaidām individuāli labākā sezona karjerā – 62 spēlēs vidēji 11,9 punkti un 11,2 atlēkušās bumbas. Vēl gadu iepriekš Biedriņš pēc savas debijas izlasē arī pozitīvi izteicās par pieredzi, pārstāvot Latviju. „Esmu uzturējis sportisko formu, gan arī esmu ieguvis jaunu pieredzi un lielāku pārliecību par saviem spēkiem. Te es spēlēju mazliet savādāk, nekā biju to darījis klubā, un tas noteikti nācis par labu. Eiropas čempionāts diemžēl mums iznāca īss, tāpēc īpaši nogurt nepaspēju,” tā 2007. gada septembra beigās Biedriņš.

Ko secināt no tā visa? Biedriņam jāatgūst pārliecība un prieks no spēlēšanas, kas deva pozitīvu efektu tālākajās gaitās. 25 gadu vecumā var pilnīgi bez problēmām ne tikai atgūt iepriekšējo līmeni, bet arī attīstīties vēl vairāk un priecēt fanus ar lielisku spēli. Nepieciešams tikai pozitīvais sprādziens, dodoties lielajās spēlēs. Šovasar tādu iespēju piedāvā Latvijas izlasi, bet redzēsim ko izvēlēsies Andris. Pēc pēdējās informācijas tuvākajā laikā Biedriņš atgriezīsies Amerikā, kur plāno pilnībā atgūties no potītes savainojuma un pēc tam varētu būt lielāka skaidrība par iespējamo spēlēšanu izlasē.