2009. gads: melnbaltais basketbols

Atkal "Daugavā", atkal "Ventspils"...

Latvijas Basketbola līgā (LBL) iepriekšējā sezona tika sākta ar iespaidīgiem uzvārdiem ASK kluba rindās, un 2008. gada septembrī tieši "armijniekus" gribējās saukt par vietējā čempionāta pārliecinošu favorīti, neatstājot nevienam citam pat iespēju pacīnīties par titulu. Protams, zinot "Barona" komplektēšanās tradīcijas, nebija izslēgts, ka iepriekšējie čempioni vēl dos attiecīgu atbildes triecienu. Tomēr ātri vien pierādījās tas, ko zina ikviens – laukumā spēlē nevis uzvārdi, bet spēlētāji. Proti, "Ventspils" no t.s. "underdogs" kļuva par nopietnu konkurentu kā vieniem, tā otriem (un arī trešajiem) rīdziniekiem. Upurējot rezultātus Baltijas līgā, ventspilnieki veiksmīgi turpināja cīņu par lielāko godu pašu mājās – čempiontitulu. Pēc ASK kapitulācijas gada sākumā un "Baronu" sastāva kārtējām izmaiņām (tai skaitā treneru korpusā) kurzemnieki kļuva par favorītiem numur viens vietējā līgā. Finālā gan, neskatoties uz sezonas laikā pārliecinoši apspēlēto "Baronu", izvērtās patiešām fināla vārdam cienīga cīņa starp abām komandām, kas beigu beigās arī kļuva par saldu odziņu visai sezonai – čempionu kausa ieguvējs tika noskaidrots papildlaika pēdējās minūtēs, kad "Ventspils" astoto reizi kāpa Latvijas basketbola tronī, atgriežoties tur pēc divu gadu pārtraukuma. Starp citu, protestējot pret Arēnas Rīga glābšanas riņķa mešanu galvenajam konkurentam ASK, "Barons" atteicās no sporta būves izmantošanas un atgriezās Daugavas Sporta namā, kur reizi jau finālā bija kapitulējuši "Ventspilij". Šoreiz gan nenācās skaidroties ar Jāni Misu par sporta nama parketa bojāšanu, jo čempionu šampanietis lija uz "Ventspils" halles dēļiem...

Lielākos ciemos mazākas sekmes

Kamēr pašu dīķī esam haizivis, 2009. gads pierādīja, ka plašākos ezeros un jūrās joprojām nekas vairāk par mailītēm no mums nesanāk, vismaz klubu līmenī pavisam noteikti. Ne ASK, ne "Barons" Eiropā neparādīja neko kaut nelielas ievērības cienīgu, "Ventspils" spēlēja līmeni zemākā turnīrā kā iepriekš un arī nespēja izkļūt no apakšgrupas, 2009. gadā vienīgo uzvaru izcīnot pret sava bijušā trenera Okorna vadīto "Czarni" komandu. Baltijā vienīgie līdz finālčetriniekam vārda tiešā nozīmē aizcīnījās ar pēdējiem šortiem un krekliem spēlējošie ASK. Uz sezonas beigām, kad komandā lielāka loma pienācās vietējiem spēlētājiem, komandas sniegums pat kļuva simpātiskāks nekā līdz tam, taču ar to vien nepietika, lai no Tartu, kur risinājās "Final Four" pārbrauktu ar medaļām kaklā. Nākamie Latvijas čempionāta finālisti "Ventspils" un "Barons" netika pat sešiniekā, līdz ar to sezona Baltijā šiem klubiem bija cauri jau pēc 18 regulārās sezonas mačiem (abām bilance 7/11). Vienīgi "valmierieši" ar Ainaru Bagatski pie stūres paveica to, ko no viņiem gaidīja – pēdējie nepalika un kopumā tika pie piecām uzvarām, kas uz pārējo klubu budžetiem jāvērtē kā labs panākums.

Eiropu iekaro jaunieši

Kļuvusi par Latvijas čempioni "Cēsu" kluba sastāvā, bet, palikusi ārpus Latvijas dāmu izlases, Elīna Babkina izlikās Eiropas U-20 čempionātā jaunietēm, esot viena no vērtīgākajām turnīra spēlētājām. Tomēr trenerim Aināram Čukstem atkal mājās vest bronzas komandu palīdzēja citas spēlētājas – Līgas Šurkusas trejacis pēdējā mača sekundē. Jaunkungiem savukārt pagalam nepaveicās ar grupu (trīs basketbola lielvalstis – Krievija, Spānija un Slovēnija), no kuras gan tikt ārā izdevās tikt, bet tālāk spēka vairs nepietika un atlika samierināties ar 10. pozīciju. Tiesa, pie labiem līgumiem tika vairāki komandas spēlētāji gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs un tika runāts par par Bertāna un Strēlnieka iespējamo pārcelšanos uz kādu no Spānijas klubiem. U-18 dāmas ar pieaugušo izlases gaisu apostījušo Sabīni Niedolu tika astotniekā (7. vieta), bet puišu konkurencē nācās palikt uzreiz aiz vertikāli pagrieztās bezgalības zīmes. U-16 meitenes atkal nespēja no krējuma sakult sviestu un izkulties no B divīzijas, nedaudz pabojājot kopējo skatu uz jauniešu startiem, tomēr puiši pielika labu punktu. Varēja arī izsaukuma zīmi, ko solīja uzvaras pār Serbiju un nākamo čempionu Spānijas sagraušanu, kas apliecina musu jauniešu potenciālu, taču paši vien sev bedri izraka, pašā neīstākajā laikā zaudējot šķietami jāuzvaramajiem vāciešiem. Līdz ar to 9. vieta.

LBS jaunpasludinātā basketbolistu vērtību maiņa vieš cerības, ka rezultāti varētu augt, ka šobrīdējie jauniešu izlašu spēlētāji nepieļaus savu priekšgājēju kļūdas un izdarīs pareizās izvēles gan savā karjerā, gan personiskajās dzīvēs. Izskatās, ka Savienība sapratusi - jaunatnes basketbolam jābūt prioritātei, iespējams, to palīdzēja saprast galvenā organizācijas sponsora novēršanās no pieaugušo atbalstīšanas, bet jebkurā gadījumā līdz šim spertie soļi savas attieksmes parādīšanā ir ļoti pareizi - atsāktas Jaunatnes līgas spēļu translācijas, dopinga pārbaudēs lielāka uzmanība pievērsta jauniešiem, nesekmīgo nelaišana uz izlasēm arī nav tikai vārdi, bet patiešām prakse (vismaz, kamēr klāt nav Eiropas čempionāti).

Dāmām neveiksme, vīriem – likumsakarība?

Dāmas

Kā jau nepāra gadam basketbolā pienākas, arī šajā norisinājās Eiropas čempionāti pieaugušo izlasēm, un, kā jau ierasts, tajos startēja Latvijas dāmu un kungu izlases. Pirmās sāka dāmas un tepat mājās – turnīrs pirmo reizi norisinājās Latvijā (Valmierā, Liepājā un Rīgā) un visaugstākajā līmenī. Latvieši kārtējo reizi pierādīja, ka nozīmīga mēroga pasākumus (svētkus) prot sarīkot – diemžēl atsauksmes par turnīra organizatorisko darbu beigās bija labākas nekā pats galvenais – latviešu zelteņu sasniegtais rezultāts. Protams, 7. vieta Eiropā nedrīkst būt un nav peļams rezultāts, tomēr pēc iepriekšējā čempionāta, kad no Itālijas tika atvesta ceturtā vieta, daudzi vēlējās redzēt mūsu daiļavu triumfa gājienu pašu mājās. Turnīrs vēju pilsētā tika sākts labi, taču turpinājumam mūsu noslogotajām līderēm spēka nepietika. Ļoti sāpīga neveiksme pret Slovākiju, arī Itāliju un Krieviju liedza iespēju cīnīties par ceļazīmi uz pasaules čempionātu... Ainars Zvirgzdiņš piecēlās un aizgāja, bet LBS centieni sameklēt jaunu krēslā sēdētāju nav vainagojušies panākumiem. Tiesa, čempionātam noteikti bija arī pozitīvas iezīmes – mūsu līderes pierādīja, ka ir vērā ņemams spēks Eiropā, ko pierāda vēlākie līgumi ar ļoti laba līmeņa klubiem; uzmirdzēja jauna zvaigznīte pie Latvijas basketbola debesīm - Sabīnes Niedolas spēli ievēroja pat tie, kas dāmu groza bumbai seko virspusēji, nemaz nerunājot par ASV koledžām un skautiem; Anete Jēkabsone-Žogota teicami debitēja Sieviešu Nacionālajā Basketbola Asociācijā (WNBA) un pēc ilgām pārdomām pielikusi punktu (bet, cerams, tikai komatu) izlases gaitām, lai nākamvasar atgrieztos visu iespēju zemē; visbeidzot – sievu basketbola kaislības Latvijā uzsita tik augstu vilni, ka mazāka halle kā Arēna Rīga nebūtu spējusi uzņemt visus spēles vērotgribētājus. Lai arī bez Anetes un bez galvenā trenera, 2009. gada nogalē arī nākamais dāmu basketbolā (izlašu līmenī) rēgojās gaišos toņos, jo, šķiet, latvietis ir iemīlējis sieviešu groza bumbu.

Kungi

Atšķirībā no dāmām kungi savus līdzjutējus patiesi pievīla un pa lielam, bet par visu pēc kārtas. Pēc aizvadītās sezonas un jau tās laikā pamazām sāka virmot kaislības (pozitīvas) ap vīru izlasi. Sak, mums beidzot pie stūres ir kapteinis (Kemzura), kurš spēs šo kuģi ar Latvijas vārdu uz sāniem ievest plašākās jūrās. Finanšu krīzes iespaidā gan Kemzuram nebija tik daudz laika iepazīt vietējos spēlētājus, cik tā bija lietuvieša priekštecim no vēl tālākām ārzemēm, un tas lika paļauties uz pieredzējušas triecienvienības izveidi, bez lieliem eksperimentiem. Diemžēl, tagad atskatoties uz notikušo, iespējams, vēl kāds jaunais spēlētājs kopējo skatu būtu padarījis patīkamāku. LBS mārketinga nodaļa strādāja teicami, bet galveno lomu izpildītāji – basketbolisti – diemžēl nespēja atdoties vienotam kopīgam mērķim, un savas personiskās intereses un vājības arī šoreiz stādīja augstāk par "kopējo lietu". Dažbrīd šķita, ka visa lielā "Tagad vai Nekad" ažiotāža sacelta nevis ap profesionāliem, rūdītiem sportistiem, bet izlutinātām balerīnām... Tas atspoguļojās laukumā. Zaudējumi pirmajos divos mačos tomēr deva iespēju vēl kvalificēties nākamajai kārtai, atlika vien uzvarēt bez savas spožākās zvaigznes spēlējošo Vāciju (komandā spēlēja pat Vācijas 2. un 3. līgas spēlētāji) ar noteiktu punktu starpību. Kādu tieši – šobrīd vairs nav svarīgi, jo tālāk netikām nevis kādas amatpersonas neizdarības dēļ, bet gan paši savas (plus seši (68:62) nevis astoņi vai deviņi, par ko bija strīdi). Diemžēl pašu nejaukais raksturs pēc tūkstošu uz Gdaņsku aizbraukušo līdzjutēju pievilšanas neļāva klusītiņām atgriezties mājās un nolīst pazemē, kamēr apkārtējo emocijas norimstas. Tā vietā publiskās izdarības ne tai piemērotākajā un skaistākajā veidā turpinājās un turpinās joprojām... Vēl jau arī bijušā menedžera Edgara Buļa atskaites nonākšana publiskā telpā izdarīja savu. Dažs emocijas mācēja noturēt sevī, dažs – ne... Kā labāk? Skaidrais saprāts saka priekšā, ka nodarboties ar publisku nomelnošanu nav nekas glaimojošs ne tikai tam, kuru nomelno, bet arī tam, kurš to dara. Diemžēl tautas atsauksmes, kaut vai tajos pašos interneta komentāros, rāda pretēju tendenci...

Kā ir un kā būs?

Arvien vairāk spēlētāju, pierauduši pie lielām algām pašu mājās, bija gatavi mesties uz tālām zemēm, lai saņemtu līdzīgu atalgojumu, jo šeit tādi cipari vairs nefigurēja. Dažam nācās aplauzties un beigu beigās pievienoties kādam vietējam klubam, dažs joprojām meklē laimes lāci ārpus Latvijas un nespēlē. Gatavojoties šai sezonai, vēl pirms izlases starta, starp Latvijas basketbola klubiem pieklājīga skaidrība par rudeni bija tikai divām vienībām – "Ventspilij" un Rīgas VEF. Abas turpināja doties iepriekšējās sezonās uzsāktajā virzienā, veidojot komandu no jaunajiem talantiem, Ventspilī vairāk no vietējiem, VEFā – tika lūkoti ārvalstu apveltītie spēlētāji. Kurzemes basketbola galvaspilsētā pat tika izdarīti grandiozi griezieni – no ilggadējām darba vietām nācās šķirties Veselovam, Vairogam... Ar amerikāņu meklēšanu gan Ventspilī, gan Rīgā viss kārtībā – "Ventspils" rindas papildināja potenciāli ļoti augsta līmeņa spēlētājs labākajos pieredzes gados (Ārons Petvejs), bet VEFam pievienojās Alekss Renfro, kurš, palēnām ieskrienoties, uz gada beigām jau demonstrēja teicamu sniegumu. Vai tiešām Valteram beidzot būs izdevies atrast nākamo Holdenu? Dalība četros turnīros un solījumi nākamsezon vairs nestartēt ne LBL, ne BBL, bet tikai jaunajā VTB līgā atkal padara VEF projektu interesantu. Pie tam, kamēr valstī krīze, VEF vadoņi pirmssezonas preses konferencē steidza paziņot par kluba budžeta pieaugumu, pie tam nopietnos ciparos (tika minēti pat 20%).

Aizbildinoties ar neskaidrību par startiem jaunajā sezonā, "Barons" turpināja tradīcijas un sastāvu komplektēja, cik vien gausi tas ir iespējams. Vienam gaidot otra skaidrību, "Barons" palika bešā – Baltijas līga vienam no pēdējo gadu Latvijas spēcīgākajiem klubiem jaunajā sezonā gājusi secen. Sastāva komplektācija līdz ar to attiecīga, bet, jāteic, Latvijas līmenī ļoti pieklājīga, ko apliecina arī pozīcijas LBL turnīra tabulā. Vien kluba vadoņu ietiepība laupīja Latvijai kādu nopietnāku pārstāvi arī Izaicinājuma kausā Baltijas mērogā. Arī ASK netika pie vietas elitē, kas beidzās ar loģisku reanimācijas nodaļas kapitulāciju, jo bez elites sponsoru interese kluba atjaunošanā kļuva bezjēdzīga. Toties pirmo reizi stiprāko sabiedrībā startēs vēl viens Kurzemes klubs – "Liepājas Lauvas". Sākotnējo komandas komplektācijas plānu gan tas zināmā mērā lika pamainīt, un pagaidām izskatās, ka šī nebūs veiksmīgākā liepājnieku sezona, tomēr tas arī diezgan saprotams, jo pretiniekos vairs nav otrā ešalona leišu un igauņu komandas, bet jau daža laba pavisam nopietna līmeņa blice. Katrā ziņā "Barona" nestartēšana ārpus Latvijas pat ieviesusi zināmu intrigu un, ja pirms sezonas tika prognozēta ļoti melnbalta LBL sezona, tad šobrīd jau tā sāk krāsoties interesantākos toņos. Skumjais rudens basketbolā atņēma lielu daļu līdzjutēju, un arēnas groza bumbas meistarmačos ir gaužām tukšas. Iespējams, pēc pēdējiem notikumiem pat nepamatoti un jācer, ka jaunais Rīgas superduelis – "Barons" – VEF 19. februāra vakarā Daugavas Sporta namā atkal gausākajiem līdzjutējiem liks meklēt stāvvietas, nevis ērti izgulties pustukšajās tribīnēs.