2009. gads slidošanā: Silovs raksta vēsturi

Par spīti vīrusam

Gada svarīgākie notikumi šorttrekā risinājās Ziemeļamerikā – turpat, kur jau februārī notiks nākamā gada svarīgākie mači. Pasaules kausa posmos Kanādā un ASV tika izspēlētas olimpiskās ceļazīmēs, un šajā cīņā piedalīties vēlējās arī latvieši. Komandu bija papildinājis Amerikā dzīvojošais latvietis Ansis Robs, bet lielākās cerības tomēr tika liktas uz Haraldu Silovu, Jēkabu Saulīti un arī Evitu Krievāni.

Pirmās sacensības, kurās tika krāti olimpiādes kvalifikācijas punkti, notika Monreālā, un Silovs tās iesāka veiksmīgi. Uzvarot savos skrējienos gan 1500 m, gan 1000 m distancēs ļāva domāt, ka iespējams iekļūt arī finālā, taču iznāca citādāk... Haraldu pievarēja kāds vīruss, tāpēc par slidošanu ar pilnu atdevi vairs nebija ne runas. Lai vēl saglabātu izredzes tikt uz olimpiādi, Silovs tomēr nepameta mačus (Jānis Piuss saslimšanas dēļ bija spiests atgriezties Latvijā), taču augstas vietas, protams, sasniegt neizdevās – pēc trim Pasaules kausa posmiem 1500 m 12. vieta, 1000 m 30. vieta, 500 m 31.vieta. Olimpiādei kvalificējas 32 labākie.

Nākamais un izšķirošais posms risinājās jau pēc nedēļas ASV, tāpēc svarīgākais jautājums bija, vai Silovs līdz tam atgūs veselību. Ar Beļģijas fizioterapeites pūlēm sportistu izdevās dabūt uz kājām, savukārt Silovam izdevās sarūpēt ceļazīmi uz Vankūveru visās trīs distancēs. Diemžēl pārējiem Latvijas slidotājiem sagādāt Latvijai vēl kādu biļeti uz Vankūveru (teorētiski Silova sarūpēto ceļazīmi var izmantot jebkurš Latvijas šorttrekists) neizdevās. Tuvu 500 metros tam bija Krievāne, taču ASV viņai nepadevās tas labākais starts. Savukārt Saulītis pirms došanās uz Ziemeļameriku traumas dēļ bija spiests atpūsties no slidošanas, kas arī bija ļoti jūtams skrējienos – ātrums sportistam bija, taču izturības pietrūka.

Ticamākais, ka olimpiskajā spēlēs startēs tikai Silovs, taču nav izslēgts, ka 500 metros olimpiādē varētu debitēt arī Saulītis. Par to vēl tiks lems – pieteikumi jāiesniedz līdz 18. janvārim.

Olimpiādē arī garajā celiņā

Kvalificējies olimpiādei šorttrekā Silovs vis nenodevās atpūtai, bet gan kala plānus par kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm arī ātrslidošanā. Lai arī vizuāli šīs abas slidošanas ir ļoti līdzīga, katrā, protams, ir sava specifika, tāpēc izrādās, ka līdz šim neviens vēl nav olimpiādē izgājis uz ledus gan īsajā, gan garajā celiņā.

Silovs neslēpa, ka iespēja kļūt par pirmo sporta vēsturē, kas to paveicis, bija pamatīga motivācija. Veiksmīgi startējot Pasaules kausa posmos, Haralds kvalificējās braucienam uz Vankūveru 5000 metru distancē, taču nav izslēgts, ka viņš varēs iziet uz starta arī 1500 un 1000 metros.

Jāpiebilst, ka Silovam vairākas reizes arī izdevās labot valsts rekordus, bet 5000 metros arī nopelnīt tiesībās nākamajā posmā startēt spēcīgāko atlētu grupā. Pēdējā spēku pārbaude pirms olimpiādes Haraldam būs Eiropas čempionāts, kas risināsies janvāra sākumā.

No čempiona par vicečempionu

Eiropas čempionāts 2009. gadā risinājās uz olimpiskā ledus Turīnā, bet Latvijas pārstāvjiem tas izrādījās mazāk veiksmīgs nekā Ventspilī. Vēl pirms gada Latvijā Silovs kļuva par Eiropas absolūto čempionu, bet Itālijā startēja ar domu aizstāvēt izcīnīto. Tā bijis vienmēr, ka saglabāt ir grūtāk, nekā tikt pie kaut kā pirmo reizi.

Haralds gan sāka tiešām labi – zelts 1500 metros. Turklāt finālskrējienā latvietim par mata tiesu izdevās apsteigt mājinieku mīlu un vienu no galvenajiem maču favorītiem Nikola Radigari. 500 metru distancē jau sākās problēmas. Sportists vispirms palika pie pusfināla sliekšņa, taču kāda sāncenša diskvalifikācijas dēļ Silovam tomēr sanāca iekļūt astotniekā. Šo iespēju Haralds garām nelaida, pārliecinoši kvalificējoties finālam, taču tajā sportists palika ne viena aiz Radigari, bet arī ungāra Viktora Knoha un vēl viena itāļa Jurija Komfortolas.

Pēc divām disciplīnām Silovs bija otrajā vietā, tā kā viss vēl bija iespējams, diemžēl 1000 metros Latvijas līderiem klājās vēl bēdīgāk. Ceturtdaļfinālā Haraldam priekšā kritienu piedzīvoja divi konkurenti, nogāžot arī latvieti, tāpēc viņam neizdevās tikt pat līdz pusfinālam, par medaļu dalīšanu nemaz nerunājot... Otro vietu kopvērtējumā gan izdevās saglabāt, taču absolūtā čempiona tituls šoreiz tika Rodigari. Vai tas būtu iemesls milzīgi skumt? Diez vai.

No pārējiem latviešiem visveiksmīgākais bija juniors Jēkabs Saulītis, kopvērtējumā ierindojoties 16. vietā. Jānis Piuss ieņēma 37. vietu, bet dāmu konkurencē Evita Krievāne šoreiz bija 24. vietā. Pasaules čempionātā, kas šoreiz notika Austrijā, veiksmīgākais atkal bija Silovs – 11. vieta 1500 metros.

Aug jaunā maiņa

Lai gan Saulītim neizdevās tikt ne tuvu olimpiskajām spēlēm, kopumā tuvāko rezervju sniegumā šogad pilnīgi noteikti bija vērojams progress. Jēkabam izdevās labot Latvijas junioru rekordus visās trīs distancēs, turklāt 1000 metros tas sanāca pat divas reizes. Jau pēc nesekmīgajiem startiem Ziemeļamerikā juniors kārtīgi noplosījās "Danubia" kausa izcīņā, kas ir Eiropas jaunatnes kausa Austrumu reģiona kvalifikācijas mači. Treneris Māris Birzulis spriež, ja Saulītis būtu tik labā formā pēdējos divos Pasaules kausa posmos, nav izslēgts, ka arī viņam izdotos pieteikties olimpiādei. Katrā ziņā, tuvāk tai viņš būtu pilnīgi noteikti.

Šajā pašā "Danubia" kausā veiksmīgi startē arī citi jaunieši – Marta Paškevica, Anželika Zavadecka, Roberto Puķītis. Birzulis atklāt, ka pirmo reizi Latvijai Eiropas čempionātā, kas risināsies janvāra beigās, būs arī stafetes komanda – Piuss, Saulītis, Puķītis, Robs. Ja viss notiks, kā tam būtu jānotiek, tad jau drīzumā jauniešu mačos stafetē varētu startēt arī meitenes.

"Rezultāti nostabilizējušies un kļuvuši konkurētspējīgi. Tā īsumā var raksturot jauniešu sasniegto šajā gadā," rezumē Birzulis.

Izmantotie resursi
shorttracklive.info
shorttrackonline.info
ventasbalss.lv