Kur uz Eiropas sporta kartes atrodas rokasbumba?

Klubu handbola Meka - Vācija
Latvijas izlase šovakar priekšsacīkšu pēdējā spēlē tiksies ar 2016. gada Eiropas čempioni un Riodežaneiro olimpisko spēļu bronzas medaļnieci Vāciju, kuras augstākā līga arvien tiek uzskatīta par handbola etalonu. Tā ir nosacīti turīgākā un visvairāk apmeklētā rokasbumbas līga pasaulē, un Vācijas titulētākais klubs "Kiel" ir vislabāk apmeklētais handbola klubs pasaulē. Vācijas klubu statusu lieliski apliecina arī tas, ka vairāk nekā ceturtā daļa šā gada finālturnīra spēlētāju šosezon spēlē tieši Vācijā (ne tikai 1. Bundeslīgā). Vācijas klubus kopumā pārstāv 102 spēlētāji, par 61 apsteidzot Francijas līgu pārstāvjus, vai 87 spēlētāji, ja rēķina tikai leģionārus, jo arī Vācijas valstsvienība ir komplektēta praktiski tikai no pašmāju klubu pārstāvjiem – vienīgais ārzemnieks ir Polijas granda "Vive Kielce" vārtsargs Andrēass Volfs.

Spēku samēri Eiropas handbolā gan mainās. No 2004. līdz 2015. gadam Čempionu līgā dominēja Vācijas un Spānijas klubi, izcīnot visus 11 titulus, aizņemot 21 no 22 vietām finālā (2015. gada finālā iekļuva arī Ungārijas "Veszprém", kas zaudēja Barselonai) un 35 no 44 vietām "Final 4". Turpretī nākamo četru sezonu laikā Vācija sasniegusi tikai vienu ceturto vietu un nedz Vācijas, nedz Spānijas komandas nav spēlējušas finālā. Divreiz kausu izcīnījis Krištopāna un Artūra Kuģa pašreizējais klubs Skopjes "Vardar", bet pa reizei uzvaras garšu izjuta arī "Vive Kielce" un Francijas "Montpellier". Ja 1. Bundeslīga tiek uzskatīta par stiprāko pasaulē, kādēļ tai tik bēdīgi klājas Čempionu līgā? Iemesls ir vienkāršs – lai arī vidējais budžetu līmenis ir augstāks, vācu klubu finanses šajā desmitgadē ir stāvējušas uz vietas un virknē valstu pa vienam vai diviem klubiem ir pietuvojušies, panākuši vai jau pārspējuši vācu grandu rocību.

Krištopāns spēlēs bagātākajā handbola klubā pasaulē
Vācijas bagātākais klubs joprojām ir "Kiel", kas pirms tam sešas reizes pēc kārtas triumfēja 1. Bundeslīgā un zeltu ieguva desmit reizes no vienpadsmit, taču tagad jau četrus gadus ir palicis bez titula. "Kiel" vadība savu budžetu, atšķirībā no vairākiem citiem vācu klubiem, neatklāj, bet tas tiek lēsts 9,5 miljonu eiro apmērā[1]. Aptuveni šādā līmenī Ķīles budžets ir jau ilgāku laiku. Skopjes "Vardar" 2017. gadā Čempionu līgas kausu sasniedza ar aptuveni astoņu miljonu eiro budžetu[2], 2018. gada Eiropas čempione "Montpellier" šosezon varēs rēķināties ar 8,2 miljoniem eiro[3], bet jau pieminētā "Veszprém", kas piecu sezonu laikā trīsreiz zaudējusi finālā un Ungārijā 28 sezonu laikā triumfējusi iespaidīgas 24 reizes, 2018. finansiālajā gadā esot sarūpējusi pat 13,3 miljonus lielu budžetu[4].

Tomēr vēl vairāk naudas nekā ungāriem, vāciešiem, spāņiem un visiem pārējiem ir Francijas PSG, kas superkluba statusu ar Kataras miljoniem ieguva ne tikai futbolā, bet arī rokasbumbā. Parīzieši gan laboja handbola transfēru rekordu, par diviem miljoniem eiro no "Barcelona" nopērkot Francijas izlases saspēles vadītāju Nikolu Karabatiču (starp citu, Ķīlei viņš savulaik izmaksāja 1,2 miljonus), gan arī dāņu kreiso ārējo Mikelu Hansenu padarot par vislabāk apmaksāto spēlētāju pasaulē[5]. Franču laikraksts L'Equipe vēstīja, ka viņa alga sezonā esot 960 tūkstoši eiro, bet ar prēmijām sasniedzot arī septiņciparu skaitli. Šajā sezonā PSG paredzamais budžets ir 17,5 miljoni eiro[3], bet algu budžets - 10,1 miljons eiro. Uz PSG rēķina Francijas čempionāts nu jau ir kļuvis par bagātāko pasaulē, taču nosacīti - vidusslānis joprojām nedaudz turīgāks ir Vācijā.

Tabulā norādīti Francijas klubu provizoriskie budžeti 2019./20. g. sezonā.[3]

Nerentablā Barselona
1. Bundeslīgas vadība vācu presē pozīciju pasliktināšanos starptautiskajā arēnā skaidroja ar atšķirīgajiem finansiālajiem modeļiem – citur klubi izteiktāk finansējumu smeļas mākslīgā veidā, tiekot pie piešpricēm no bagātiem īpašniekiem, jumtorganizācijām vai pašvaldībām. Ja PSG ir naftas naudas piemērs, tad handbola Čempionu līgas titulētākais klubs "Barcelona" ir spilgts piemērs jumtorganizācijai jeb tam, kā no futbola kluba barojas visi pārējie struktūras dalībnieki. Atbilstoši Katalonijas superkluba 2017/18. finansiālā gada atskaitei, futbola pirmās komandas ienākumi bija 579,9 miljoni eiro un peļņa pēc nodokļu nomaksas – 133,3 miljoni eiro[6]. Toties citu sporta veidu komandas ienākumos kopā sakrāja tikai 13,3 miljonus eiro jeb vairāk nekā trīs reizes mazāk par šo komandu algu budžetiem, radot 45,7 miljonus lielus zaudējumus.

Iepriekšējā sezonā aina būs vēl sliktāka. "Barcelona" paredz, ka pārējo sekciju ienākumi kritīsies par pusmiljonu eiro, toties algas kāps par 8,3 miljoniem un zaudējumi palielināsies par 6,8 miljoniem eiro. Katalonijas grands aizvadīja skaļu vasaru, saceļot pamatīgu vētru Eiropas basketbola tirgū – iegūta virkne spēlētāju ar NBA uzbrucēju Nikolu Mirotiču priekšgalā -, savukārt handbolā Barselonas klubs ieguva vienu no rokasbumbas pieprasītākajām precēm – horvātu saspēles vadītāju Luku Cindriču. Pirms tam pat tika baumots, ka PSG grasās Kjelces klubam galdā likt četrus miljonus eiro [7] un divkāršot pašu pasaules rekordu, tomēr rekords visdrīzāk ir palicis neskarts (klīda gan arī runas, ka Barselona samaksāja 2+1 miljonu). Barselonas handbola kluba kopējais budžets tiek lēsts 8,8 miljonu eiro apmērā.

Futbols, futbols un vēlreiz futbols…
Vācija ar 83,0 miljoniem iedzīvotāju ir otrajā vietā Eiropā[8], un tās sporta līgas apmeklētības ziņā ir vadošās Eiropā. Vācijai ir visvairāk apmeklētā futbola līga, par pusotru tūkstoti apsteidzot Anglijas Premjerlīgu, visvairāk apmeklētā otrā līga futbolā, par nepilniem diviem tūkstošiem apsteidzot Anglijas Čempionātu, apmeklētākā handbola līga un trešā apmeklētākā ledus hokeja līga. Tomēr pašā Vācijā, protams, absolūti dominē futbols, kas aizņem visu goda pjedestālu – vidēji 41785,2 tūkstoši Bundeslīgā, 20323,4 tūkstoši 2. Bundeslīgā un 8685,2 tūkstoši 3. līgā. Kamēr Ķīle ir vienīgais handbola klubs pasaulē, kā vidējā apmeklētība vietējā čempionātā pārsniedz desmit tūkstošus, Vācijas futbolā tādu ir pat 41! Ieskaitot Reģionālās jeb 4. stiprākās līgas klubu Esenes "Rot-Weiss" (10660,9) – desmit tūkstošus pārsniedz arī visi 18 Bundeslīgas klubi, 15 no 18 otrās Bundeslīgas klubiem, kā arī septiņi no divdesmit 3. līgas klubiem. Štutgarte (51876,6) un Hamburga (47490,1) no 2. Bundeslīgas atrodas Vācijas desmitniekā.

Bundeslīga

2. Bundeslīga

3. līga

Visvairāk apmeklētās līgas gods Vācijā starp mirstīgajiem pieder ledus hokejam, kā augstākajā līgā katru spēli apmeklē vidēji 6411,2 skatītāju, bet tālāk ar 4861,5 skatītājiem seko tieši handbols, kas basketbolistus apsteidz par gandrīz 700 līdzjutējiem (4170,5). Ledus hokeja otrā līga šosezon pulcē nepilnus trīs tūkstošus (2864,4), bet no sporta veidu augstākajām līgām vēl jāizceļ vīriešu volejbols. Tās līgas vidējā apmeklētība ir tikai 1453,9 (dāmu volejbols iepaliek tikai nedaudz – 1404,4), taču pārliecinošs numur viens ir Berlīnes klubs, kā spēles apmeklē vairāk nekā četri tūkstoši interesentu un kas pēc pirmajām kārtām ir līderis arī CEV Čempionu līgā. Handbola 2. Bundeslīgā latviešu spēlētāju Ģirta Lilienfelda un Austra Tuminska pārstāvētos klubus "Coburg" un "Aue" vidēji apmeklē 2391,6 un 1516,3 skatītāji, bet līgas vidējais rādītājs ir 1850,0.

Šīs līgas futbola iespaidīgajam 41 klubam spēj pieplusot tikai četrus desmittūkstošniekus – Ķelnes "Haie" (13599,1), kas Vācijas kopējā rangā atrodas 35. vietā, Berlīnes "Eisbären" (12716,2) un Mannheimas "Adler" (11433,4) hokejā un arī "Kiel" (10284,5) handbolā. Basketbolā piecu ciparu robežu pagaidām nav sasniegusi arī Berlīnes "Alba" (8624,8). Futbola dominance labi jūtama arī citos aspektos – tā, piemēram, "Telekom" pat 3. līgas raidtiesības iegādājās par 16 miljoniem eiro sezonā[9] (Bundeslīgas un 2. Bundeslīgas raidtiesību līgums ir vērts 1,16 miljardus eiro sezonā[10]), kamēr hokeja, handbola un basketbola līgām nākas samierināties ar krietni mazāku naudu (handbolā summa netiek izpausta, bet medijos figurē 3-4 miljoni sezonā[11]). Handbola klubu finansiālo rocību neveicina arī ģeogrāfija – augstākajā līgā ir pārstāvēta tikai viena no četrām miljonu pilsētām (Berlīne, Hamburga, Minhene, Ķelne[12]), bet netrūkst mazpilsētiņu.

Augstākā līga hokejā

1. Bundeslīga handbolā

Bundeslīga basketbolā

Bundeslīga volejbolā

Lai ari jūnijā Ķelnes arēna bija pilna uz visām četrām "Final 4" spēlēm, 19250 skatītāju Čempionu līgā handbolā, saprotams, ir izņēmums, nevis ikdiena. Iepriekšējā sezonā Čempionu līgas A un B apakšgrupu vidējā apmeklētība bija 4095,5 skatītāju (kopā ar izslēgšanas spēlēm un "Final 4" tā pieauga līdz 4623,3 skatītājiem), taču šosezon pat Ķīles atgriešanās nav spējusi rādītāju paaugstināt un vidējā apmeklētība pēc pirmajām desmit kārtām ir nokritusi līdz 3913,4 skatītājiem. Lai arī Ķīles spēles Čempionu līgā apmeklē par diviem tūkstošiem mazāk nekā 1. Bundeslīgā, tā tik un tā ir pārliecinoša līdere (8135,2), bet otrajā vietā ar 5120,0 skatītājiem ir Krištopāna un Kuģa "Vardar". Iepriekšējā sezonā "Vardar" ar 5111,1 līdzjutēju bija trešajā vietā, atpaliekot no "Nantes" (5617,3) un "Zagreb" (5515,6). Salīdzinājumam: Čempionu līgā hokejā, kas joprojām nav guvusi lielu popularitāti, vidējā apmeklētība šosezon ir 3438,1 skatītājs, bet Čempionu līgā volejbolā izdodas piesaistīt tikai 2068,9 skatītājus.

Čempionu līga handbolā

Futbolam seko nevis basketbols un hokejs, bet gan regbijs un spīdvejs
Arī Eiropā kopumā futbols, protams, ir ārpus konkurences, bet aiz futbola apmeklētības un budžetu ziņā nākamā lielākā līga ir Francijas "Top 14"regbijā. Tās vidējā apmeklētība šajā sezonā ir 13959,0 skatītāji, bet līgas apmeklētības līderos ir "Bordeaux- Bègles" (24341,4) un "Stade toulousain" (21918,5), kuras pārsit arī savu pilsētu klubus futbola augstākajā līgā (attiecīgi 23889 un 14186). Pavisam nedaudz apmeklētībā francūžiem zaudē angļi, kuru līga pulcējusi vidēji 13935,0 fanu. Atstarpe gan būtu lielāka, ja svītrotu "Harlequins" spēli pret Lesteras "Tigers", kuru vēroja 75500 skatītāju. Bez šā mača līgas vidējais rādītājs kristos līdz 12625,1, bet "Harlequins" vidējā apmeklētība no 28873,8 skatītājiem samazinātos līdz 13331,7, pirmo vietu atdodot Bristoles "Bears" (19787,3). Francijā pagaidām apmeklētākā spēle ir savākusi 38503 skatītāju. Arī Eiropas Čempionu kausā regbijā vidējā apmeklētība ir virs 13 tūkstošiem - 13035,5 vai 13433,7, ja neskaita Trevīzo "Benetton".

Arī budžetu ziņā regbistiem nav pamata skumt, jo Francijas un Anglijas vadošo klubu rocība ir turpat līdzās Eiropas basketbola un hokeja grandiem. Francijā lielākais provizoriskais budžets šajā sezonā ir Parīzes "Stade Français", kas līgā pēc 13 kārtam atrodas tikai priekšpēdējā vietā. Parīziešu budžets esot 40,2 miljoni eiro[13]. Šāda summa Francijas futbola augstākajā līgā uz papīra ļautu balansēt starp desmitnieku un izkrišanas zonu. 30 miljonu robežu pārsniedz arī Tulūza (37,2), Klermona (33,7), Liona (33,6), Monpeljē (31,8) un Tulona (30,7). Mazākais budžets līgā ir "Agen" (12,5). Tikmēr Anglijā 2017./18. g. 50 miljonu eiro latiņu pārsniedza "Wasps". Ienākumos klubs gan iekasēja tikai 38,66, sezonu noslēdzot ar vairāk nekā 11 miljonu zaudējumiem[14]. Tā ir diezgan ierasta dzīve čempionātos ārpus futbola (vai, precīzāk, ārpus futbola lielajām līgām), un Anglijas regbija līgas klubi kopumā zaudēja vairāk nekā 50 miljonus eiro, peļņu gūstot tikai vienam.

Eiropas vislabāk apmeklētā regbija līga (Francija)

30-40 miljonu eiro robežās lēšami arī lielākie budžeti basketbola un hokeja līgās (Kontinentālā hokeja līga, atšķirībā no Vienotās līgas[15], gan publicē algu budžetu, nevis pilnos ienākumus vai izdevumus[16], tādēļ kopējā budžeta noteikšana nav tik precīza), taču apmeklētības ziņā starp regbiju un basketbolu Eiropā vēl iespraucas anomālija Polijas spīdveja izskatā. Polijas Ekstraklasi spīdvejā iepriekšējā sezonā apmeklēja vidēji 10814,5 skatītāji, kas ir par gandrīz diviem tūkstošiem vairāk nekā futbola Ekstraklases sezonas pirmo pusi. Nedaudz vairāk kā divus tūkstošus no spīdveja Ekstraklases atpaliek Eirolīga basketbolā (8670,4), kuras līderis apmeklētībā par spīti vājai sezonai laukumā ir Kauņas "Žalgiris" (14638,8). Ja L'Equipe Eirolīgas budžetu aplēses ir precīzas, tad handbola bagātākais klubs PSG Eirolīgā būtu uzreiz aiz desmitnieka, taču tā budžets ir lielāks nekā Francijas bagātākajam basketbola klubam ASVEL (11,4 miljoni)[17], ko pārstāv Rihards Lomažs. Vācijas bagātākais handbola klubs "Kiel" Vācijas hokeja līgā būtu tikai viducī (pusei klubu ir vismaz desmit miljoni, bet ar aptuveni 16 miljoniem līderos ir Mannheimas "Adler" un Minhenes "Red Bull"[18]), bet basketbolā nedaudz atpaliktu no Berlīnes "Alba" (provizoriski ap 11 miljoniem) un krietni - no Minhenes "Bayern" (23).[19] Citai anomālijai Anglijas un Velsas kriketa līgai iepriekšējā gadā apmeklētība bija drusku virs 7000.

Eiropas vislabāk apmeklētā spīdveja līga (Polija)

Eiropas vislabāk apmeklētā basketbola līga (Eirolīga)

Eiropas basketbola spēcīgāko vietējo čempionātu – Spānijas ACB – ikdienā apmeklē 6581,8 skatītāji, un tā apmeklētības līderi nav vis grandi, bet gan "Zaragoza" (9442,6) un "Burgos" (9394,1). Spānijas basketbols gan atpaliek no divām hokeja līgām – Šveices Nacionālās līgas (7051,7) un Krievijas atklātā čempionāta jeb Kontinentālās hokeja līgas (6585,5), kas ACB apsteidz iespaidīgā SKA un CSKA dueļa dēļ, ko Sanktpēterburgā futbola stadionā apmeklēja 61810 skatītāji. Bez šīs spēles KHL apmeklētība kristos līdz 6486,7, bet SKA apmeklētība – no 14088,8 līdz 11919,7 skatītājiem. SKA jebkurā gadījumā ir līgas populārākā komanda (seko Minskas "Dinamo" ar 11108,4 skatītājiem), toties Šveicē un visā Eiropā dominē "Bern" (16271,4), kas soļo pretī tam, lai Eiropas hokejā par apmeklētāko klubu kļūtu deviņpadsmito sezonu pēc kārtas. Šveices līga arī spējusi noslēgt pat ļoti solīdu translāciju līgumu par 35 miljoniem eiro sezonā[20], kas ir aptuveni tikpat, par cik tika pārdotas arī Šveices futbola līgas raidtiesības. Rīgas "Dinamo" ar 6188,2 skatītājiem 24 komandu konkurencē KHL atrodas 15. vietā.

Eiropas vislabāk apmeklētā hokeja līga (Šveice)

Austrijā, Norvēģijā un Zviedrijā notiekošo Eiropas čempionātu handbolā pirmajā grupu turnīrā pagaidām ir apmeklējuši vidēji 7325,2 skatītāji. Trīs spēlēs izdevies sasniegt arī desmit tūkstošu latiņu – Islandes uzvara Gēteborgā pār pasaules čempioni Dāniju (10593) un Zviedrijas mājas spēles Malmē (11644, 11896). Iepriekšējos Eiropas čempionātus Horvātijā un Polijā apmeklēja vidēji 5600,2 un 8350,3 skatītāji, bet pirms gada pasaules čempionātā Dānijā un Vācijā apmeklētība bija 9440,4 skatītāju. Līdzīga vidējā apmeklētība bijusi ari iepriekšējos četros pasaules čempionātos hokejā (no 6522,1 Krievijā līdz 10724,9 Vācijā un Francijā), toties Eiropas čempionātos basketbolā apmeklētība ierasti bijusi krietni mazāka nestabilās apmeklētības dēļ ("Eurobasket 2015" Lilles stadiona dēļ tā gan pārsniedza vidēji deviņus tūkstošus). Šogad handbolam ir visas iespējas sasniegt jaunus augstumus, jo izšķirošās spēles Stokholmā notiks 35 tūkstošu ietilpīgā arēnā.

Izmantotie resursi: