Opozīcija dod smagu triecienu: pārmaiņu vēji un cīņa par varu handbola saimē

Pēdējās nedēļās lielas izmaiņas piedzīvojusi Latvijas Handbola federācija. Vispirms 23. jūlijā pēc abpusējas vienošanās darba attiecības tika pārtrauktas ar LHF ģenerālsekretāru Gunti Ciematnieku. Viņa vietu līdz pārvēlēšanu kongresam 2021. gada martā, visticamāk, ieņems LHF viceprezidents un "Celtnieks" īpašnieks Normunds Blome. Blomes kandidatūru 6. augustā Biedru kopsapulcē virzīs pašreizējais LHF prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Piecas dienas vēlāk, 28. jūlijā, tika paziņots par to, ka federāciju pamet arī izlašu direktors Renārs Līcis. Portāls Sportacentrs.com sazinājās ar Līci, kurš bija gatavs plašāk komentēt savu lēmumu pamest Latvijas Handbola federāciju pirms vēlēšanām, kas norisināsies pēc astoņiem mēnešiem.

"Par galveno iemeslu varu minēt notikumu kopumu, kas handbola sabiedrībā notikuši pēdējo trīs gadu laikā. Līdzīgi kā citās sporta spēļu federācijās, ir cilvēki, kas vēlas, lai process sporta veida attīstībā notiktu citādāk. Uzskatu, ka viedokļu atšķirības un tiekšanās pēc varas nav sliktas īpašības, bet cīņai un darbībai jābūt konstruktīvai. Pēdējā laikā ir bijušas ļoti daudz interpretāciju par to, kā federācijai vajadzētu strādāt, kas izpaudās mērķtiecīgā procesu ietekmēšanā no ārpuses - iejaukšanās sacensību organizēšanā, izlašu lietās, finanšu jautājumos u.c. Nosacīti opozīcijas spiediens nebija tikai pēdējā laikā, tas bija diezgan ilgi. Tas, ka kritizē, nav nemaz slikti, bet komunikācijai par viedokļu dažādību tomēr būtu jābūt cilvēciskai un, galvenais, profesionālai. Diemžēl šie elementi izpalika. Manā skatījumā visas šīs aktivitātes bija neētiskas un neprofesionālas, tāpēc uzskatīju, ka palikt šajā amatā un strādāt ar šiem cilvēkiem man nav pieņemami," savu viedokli pauž Līcis.

"Šobrīd man ir patiess prieks, ka izdevās kvalificēties Eiropas čempionātam, kas Latvijā pie mazajiem handbola izmēriem, resursiem un finansēm ir ļoti nozīmīgs sasniegums. Vēl ir darbi, kas pēdējo divu gadu garumā ir rezultējušies ar Baltijas Handbola asociācijas (BHA) atjaunošanu. Šogad Baltijas līgas turnīrs tiks spēlēts pēc jaunas sistēmas, turnīrā piedaloties četrām labākajām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas komandām. Visu Baltijas valstu federāciju kopdarbs divu gadu garumā ir bijis intensīvs gan strādājot klātienē izbraukuma sesijās, gan neklātienē, un jaunais produkts ir radīts. Tagad lielākais izaicinājums būs šo produktu attīstīt. Jācer, ka federācija šo kursu saglabās un jau tuvākajā laikā redzēsim, ka šim produktam ir stabila vieta Baltijas reģionā. Pēdējos gados ir veiksmīgi rīkoti Rīgas domes izlašu turnīri, piesaistot daudzas spēcīgas nacionālās izlases. Apliecinot spēju sarīkot kvalitatīvas sacensības, esam ieguvuši tiesības Rīgā rīkot Eiropas čempionātu junioriem B divīzijā, kam bija jānotiek jau šovasar, bet pandēmijas dēļ sacensības tika pārceltas uz janvāri," pēdējos gados paveikto atzīmē bijušais LHF izlašu direktors.

"Diemžēl šis darbs netiek vērtēts pozitīvi, tāpēc šim sasaukumam federācijā uzticības kredīts beidzās. Vēl ir jāpasaka paldies par darbu visiem izlašu treneriem, spēlētājiem, kā arī bijušajiem kolēģiem - ģenerālsekretāram (Guntim Ciematniekam), jaunatnes sacensību organizatoram (Rihardam Lejam) un preses sekretāram (Krišam Upeniekam), kuri arī izvēlējušies šo pašu ceļu - neturpināt darbu federācijā. Šis fakts nav jāuztver par traģēdiju, bet man personīgi ir sāpīgi, ka padarītajam ir tik zems novērtējums," sašutumu par nenovērtēto darbu pauž Līcis.

"Līdzīgi kā politikā, kur ir cilvēki ar atšķirīgiem viedokļiem, arī handbolā, kur virtuve ir maziņa un cits citu pazīstam, bieži dalās viedokļi. Jautājums ir tikai, vai mēs spējam ieklausīties cits citā un pieņemt labākos risinājumus. Teiktu, ka tieši pēdējā gadā visu laiku bija tāda kā griešanās pa apli ar daudz intrigām un spekulācijām, kur strādāt, lai gūtu rezultātu, ir vairāk nekā apgrūtinoši. Personīgi vērtējot izaicinājumus, ar kuriem saskāros astoņu gadu darbā federācijā, kā galveno varu minēt apvienoto amatu, būdams vienlaicīgi atbildīgs gan par sacensību organizēšanu, gan par nacionālajām izlasēm. Jāsaka godīgi, ka šis darbs prasīja pārāk lielu atbildību un laika resursu, tāpēc šo varu pārmest sev kā galveno mīnusu, kas ilgtermiņā radīja problēmas un ietekmēja arī izlašu lietas. Nu jau pēdējo gadu federācijā ir darbinieks, kurš atbild tikai par vietējo čempionātu organizēšanu, un manā kompetencē bija izlašu jautājumi. Uzskatu, ka handbola federācijas biedri ir vislielākais uzticības garants, bet zinot to, ka viens no svarīgākajiem federācijas uzdevumiem ir plānot gan finanses, gan sacensības, gan visus ar izlasi saistītos pasākumus, tomēr to ir grūti izdarīt, ja zini, ka rītdien būs priekšā cilvēki, kuri šo darbu nevērtē pozitīvi. Pēdējos gadus darbs federācijā, maigi izsakoties, ir bijis diezgan komplicēts," iekšējos ķīviņus komentē Līcis.

"Viena no lietām, ar ko regulāri saskāros, bija neuzticība sacensību organizēšanā. Piemēram, par to, kāds Latvijā ir sacensību organizēšanas modelis. Daudziem no malas likās, ka to var darīt citādāk, piemēram, finansiālais ieguldījums Latvijas čempionāta rīkošanā. Piesaistījām ģenerālsponsoru vietējai līgai, kas, manuprāt, ir liels bonuss, bet šobrīd no biedriem tas netiek novērtēts. Kā tas būs nākotnē, nevaru prognozēt. Bija cilvēki, kuriem bija definīcija - mēs šo pasākumu gribam lētāk. Manā atbildības sfērā bija nevis tikai šo čempionātu noorganizēt lētāku, bet, galvenais, padarīt to labāku. Kad ir labāk, to nevar vienmēr izdarīt lētāk. Finansiālais aspekts vairākos jautājumos par nacionālo izlasi - cilvēkiem, kuri pieprasīja izmaiņas federācijā, tas bija viens no galvenajiem argumentiem. Vēl skaļi izskanēja arguments par komunikāciju. Ja federācijas cilvēki neatbild 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā, tad arī tas tika izteikts, kā viens no neapmierinošiem faktoriem. Protams, katram ir jāvērtē - tas ir labi vai slikti. Tagad jāciena biedru lēmums. Ja ir cilvēki, kas spēs un darīs labāk, tad tiešām ir pienācis laiks kaut ko mainīt arī federācijā."

Rīgas domes kausā pirms Eiropas čempionāta piedalījās tikai jauniešu komandas, lai gan iepriekšējos gados spēlēja lielās izlases. Bargi par izlases lēmumu aizvadīt divas pārbaudes spēles Norvēģijā pret Norvēģijas B izlasi kritizēja sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, sakot, ka nezina nevienu izlasi, kura pirms lielā turnīra nav aizvadījusi pārbaudes spēles, tādējādi norādot, ka spēles pret Norvēģijas B izlasi uzskata vairāk par treniņspēlēm nevis pilnvērtīgu sagatavošanos pirms nozīmīgā turnīra.

"Spēle ar Nīderlandi parādīja, ka komanda turnīram nav gatava, bet tā nav spēlētāju vaina. Eiropas čempionātam nevar sagatavoties, neaizvadot nevienu turnīru un pārbaudes spēli. Vakardienas mačs to pierādīja par 100%. Latvijas izlase pirms vēsturiskās debijas aizvadīja divus treniņmačus pret Norvēģijas otro izlasi, kamēr Nīderlande pārbaudīja spēkus piecās pārbaudes spēlēs," pēc zaudējuma ar 24:32 Eiropas čempionātā pret Nīderlandi teica Kreipāns. Kreipāns šo uzsvēra arī pirms turnīra rīkotajā preses konferencē Rīgā, brīdinot par iespējamajām sekām. Beigās šie pārmetumi izrādījās pamatoti un pat pravietiski.

"Katrs rezultātu redz un vērtē citādāk. Būdams federācijā un redzot iekšieni, potenciālu, cik mums ir profesionālu un amatieru handbolistu, kāds resurss ir atvēlēts gatavošanās procesam, treneriem, apkalpojošajam personālam, visus šos faktorus saliekot kopā, pēc šī čempionāta varēja izdarīt dažādus secinājumus, ka lietas A, B un C bija jādara citādāk. Kopumā, ja runājam par sagatavošanās plānošanu un realizēšanu, nevaru teikt, ka mums bija lielas problēmas vai bedres, kuras paši izrakām un iekritām. Vēl bija brauciens uz Luksemburgu [2019. gada oktobra beigās], kur varējām veiksmīgāk aizvadīt sagatavošanās ciklu. Beigās daudzi aspekti nospēlēja pret mums. Kā mēs to izmantojām, tas ir pavisam cits jautājums. Nometnes Valmierā un Rīgā pirms izbraukšanas uz Norvēģiju bija veiksmīgi izvēlētas - nebija ne par garu, ne par īsu. Mērķējām vairāk uz fizisko sagatavotību, lai spēlētāji būtu maksimāli fiziski veseli un lai nebūtu risku dabūt dažādas traumas. Protams, varējām palikt Rīgā un spēlēt pārbaudes spēles, bet Norvēģijā bijām uz vietas, kur notika čempionāts. Bija iespēja aizvadīt labu treniņprocesu un aizvadīt divas pārbaudes spēles pret Norvēģijas B izlasi. Pēc čempionāta katrs - spēlētāji, treneri un federācijas vadība - veica analīzi. Daudzas lietas, ko nevarējām paredzēt, diemžēl dzīvē notika," neveiksmīgo sagatavošanos Eiropas čempionāta finālturnīram komentē Līcis.

"Cilvēki, kas nāk un vēlas darboties handbolā, tas ir labi. Tomēr, ja nāk cilvēki, kas grib mainīt virzienu un federācijas kursu, tad jābūt skaidrai vīzijai - ilgtermiņa un īstermiņa plāniem. Nākamā lieta, ka jābūt komandai, kas to darīs. Federācijā ir diezgan daudz pozīciju, kur vajag kompetentus cilvēkus. Ja nāks jauni cilvēki, ceru, ka viņi šīs lietas kongresā arī prezentēs."

"Protams, mēs nezinām, kā šis attīstīsies globāli, bet pirmais lielais izaicinājums ir Baltijas līgas turnīrs, kas sāksies septembra sākumā. Tur vistiešākajā mērā ir iesaistītas Baltijas valstu handbola federācijas. Nacionālās izlases sakarā tas ir Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikls. Pirmās spēles jau ir novembra sākumā izbraukumā pret Norvēģiju un mājās pret Baltkrieviju. Nedēļai, kad notiek šīs spēles, jāsāk divus trīs mēnešus iepriekš gatavoties."

"Nāks jauni cilvēki, jo vietas nekad nepaliks tukšas. Ceru, ka viss tiks profesionāli darīts, bet man vēl nav līdz galam pārliecības par to. Janvārī ir lielākā mūsu četru gadu atbildība - mājās sarīkot Eiropas čempionātu junioriem B divīzijā, kur ieradīsies desmit valstis. Cilvēku resursu piesaistes un finanšu ziņā tas ir ļoti apjomīgs pasākums, kuram sākām gatavoties pagājušajā gada vasarā. Aicinājām inspekciju no Eiropas Handbola federācijas, lai izrādītu sporta zāli, izrunātu loģistikas un viesnīcu jautājumus. Ļoti daudz darāma darba. Kā jaunā federācijas komanda spēs realizēt šīs lietas, to mēs jau drīzumā redzēsim," lielāko izaicinājumu nākamajiem darītājiem norāda Līcis.

"Handbola sabiedrība ir maza. Biedru skaits, ja nemaldos, ir 25, kas nav daudz. Biedri iepriekšējā kongresā, kas notika jūlijā, lēma. Ja divu trīs nedēļu laikā cilvēki mainīs domas pa labi un pa kreisi, tas ne par ko labu neliecinās. Federācijas vadībai tika izteikta neuzticība. Tas viss tagad ir kritiski jāizvērtē."

Pavisam nesen Latvijas Olimpiskās komitejas kongresā Līcis tika ievēlēts par individuālo biedru kā handbola federācijas pārstāvis. Viņš atklāja, ka plāno turpināt līdzdarboties LOK ikgadējos kongresos. "Savu sporta veida orientāciju nedomāju mainīt. Turpināšu pedagoģisko darbu, strādājot LSPA sporta spēļu katedrā. Šis darbs dod profesionālo gandarījumu, jo pieredzi, ko esmu guvis darbojoties handbolā, varu veiksmīgi nodot saviem studentiem. Paralēli turpināšu darboties handbola tiesāšanā, jo tā ir arī liela goda lieta pārstāvēt savu valsti un savu federāciju lielākajos pasaules sporta forumos", karjeras turpinājumu un darbības virzienu nosauc Līcis.