Skujiņa olimpiskā sasnieguma atskaņas un lielā nauda riteņbraukšanā

Portāla Sportacentrs.com rokas, kājas, ausis, acis un prāts Parīzē bija Rolands Eliņš. Viņš savā OS rezumē Toma Skujiņa izcīnīto piekto vietu grupas braucienā novērtējis ar atzīmi “pārspēja objektīvās prognozes”. Šim vērtējumam par visiem simts procentiem piekrīt latviešu šosejas riteņbraukšanas viens no zinošākajiem cilvēkiem Kārlis Ozols, kurš pēdējos gados visai strauji ielauzies šosejas riteņbraukšanas mediju tirgū un veido dažādu saturu par konkrēto sporta veidu angļu valodā, ar savām analītiskajām publikācijām dažādos medijos sasniedzot ievērojamu auditoriju. “Tour de France” laikā divi viņa raksti sasniegušu pat 100 000 lasījumu skaitu.

“Pagājušajā gadā pasaules čempionātā Toms bija astotais, kas bija zināms signāls, ka Parīzē kaut kas var sanākt. Jāpiekrīt, ka Parīzē viņš sasniedza maksimumu. Manuprāt, šis Toma sasniegums Latvijas izlases kreklā atpaliek vien no Romāna Vainšteina izcīnītā pasaules čempiona titula 2000. gadā. Daiņa Ozola iegūto bronzas godalgu Barselonā (1992. gada olimpiskās spēles) es vērtētu zemāk, jo tās bija spēles, kurās piedalījās tikai amatieri. Ja esam precīzi, tad Barselonā startēja spēcīgākie U23 vecuma braucēji, kā arī labākie amatieri. Toreiz nestartēja profesionālo komandu pārstāvji. Skujiņš Parīzē izcīnīja piekto vietu mežonīgā konkurencē,” uzsver riteņbraukšanas zinātājs. “Konkurence šajā sporta veidā ir mežonīga, un arī 300. labākais riteņbraucējs mūsdenās spēj nopelnīt lielu naudu,” piebilst Ozols.

272.1 kilometru garo distanci latvietis veica sešās stundās 20 minūtēs un 50 sekundēs, no olimpiskā čempiona Remko Evenepūla atpaliekot par 76 sekundēm. Vaicāts, vai Toms reāli varēja cīnīties arī par medaļu, Ozols klāsta, ka iespējas bijušas. “Grupu, kurā bija arī Skujiņš, sekotāji noķēra 40 sekundes līdz finišam. Ja tas nebūtu noticis, tad latvietis ar diviem citiem čaļiem būtu cīnījies par bronzu. Tajā cīņā viņš, visticamāk, būtu favorīts. Ir arī citi nosacījumi, pie kuriem Toms varēja būt medaļās,” uzsver Ozols, taču visi šie scenāriji šoreiz paliek stāstā no sērijas “kā būtu, ja būtu”.

Olimpisko spēļu prestižs riteņbraukšanā vērtējams augstu, taču to nevajagot pārvērtēt. Šosejā augstāk tiek vērtētas gan lielās tūres, gan pasaules čempionāts, taču Skujiņa sasniegtais Parīzē tikai vēlreiz apliecina viņa stabilitāti. Izcīnītā 5. vieta ir vēl viens plusiņš Toma sportista CV. “Viņam patīk smagas un garas trases, tādas, kurās nav augstu kalnu, bet ir pauguri. Parīzes trase viņam bija ideāla. Tomam trasē palīdzēja deviņi cilvēki, kas uz viņu vienu bija, manuprāt, lielākais skaits. Citu valstu sportistiem bija vairāk palīgu, taču arī sportistu pārstāvniecība lielāka, Toms bija vienīgais latvietis. Šie deviņi cilvēki veltīja uzmanību Tomam vienam,” uzsvar Ozols.

Latvijas Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss atklāj, ka Toms pirms starta izdarījis labu mājas darbu, olimpiskajam startam pieejot ļoti nopietni. Pirms sacensībām viņš smalki iepazinies ar trasi un uz riteņa rāmja viņam bijusi uzlīmēta lapiņa, uz kuras bijuši atzīmēti svarīgākie līkumi un vietas trasē.

Jau vēstīts, ka Latvijas riteņbraukšanas komandas pārstāvji pēc grupas braciena finiša saņēmuši kopumā 700 Šveices franku (ap 747 eiro) lielu naudas sodu par barošanas punkta neievērošanu, taču tas darīts ar nodomu, rēķinoties, ka šāds sods varētu tiks piespriests. Ozols skaidro, ka oficiālie ēšanas punkti trasē bija izvietoti ne līdz galam pārdomātās vietās, vietās, kur sportisti sasniedz lielu ātrumu, kā arī vietās, kur bijusi augsta iespējamība uzbrukumiem. Līdzīgi rīkojušās arī citu valstu komandas, uzsver eksperts. Par šāda veida pārkāpumu tika sodītas arī Luksemburgas, Šveices, Dānijas, Argentīnas un Lielbritānijas komandas. Faktu, ka Skujiņa komanda rēķinājusies ar šādu sodu, apstiprina arī LRF vadītājs Markss.

Jūnijā latvietis pagarināja līgumu ar Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (UCI) Pasaules tūres “Lidl - Trek” komandu. Komandu, kas iepriekš bija pazīstama arī ar "Trek - Segafredo" vārdu, latvietis pārstāv jau kopš 2018.gada, bet jaunā vienošanās noslēgta līdz 2026.gadam. “Tā ir komanda, kurā viņš iejuties ļoti labi. Personīgo uzskatu dēļ viņš neparakstīs līgumu ar komandu, kurai ir atbalstītāji no valstīm, kurās netiek ievērotas cilvēktiesības. Zinu, ka viņam varētu būt bijuši daudz naudīgākie piedāvājumi, taču minētie morāles principi Tomam ir ļoti būtiski, un tos viņš nepārkāps,” pārliecināts ir Ozols. Viņš precīzi nezin Skujiņa esošā līguma summu, taču min, ka tā varētu būt ap 500 tūkstošiem EUR sezonā. Daudzi ne tik spēcīgi sportisti turīgākās komandās saņem virs miljona eiro gadā.

Faktu, ka šosejas riteņbraukšanā šobrīd var nopelnīt tiešām lielu naudu, apstiprina Tokijas olimpisko spēļu čempiona triatlonā pāriešana uz riteņbraukšanu. Viņš pievienosies Pasaules tūres komandai “Jayco Alula” 30 gadu vecumā, apzinoties, ka nebūs starp vadošajiem pasaulē, taču pelnīs lielāku naudu, nekā tas iespējams triatlonā.

Noderīgas saites:

Olimpisko spēļu jaunumi
Latvijas sportistu starti un rezultāti
SPORTLAND lielā prognožu spēle
K SENUKAI Esi meistars - trāpi skaitli!