Eiropas futbola svētki: Romā ies gaisā "Euro 2020" finālturnīrs

2021. gadā turnīrs ar nosaukumu "Euro 2020". 2012. gada decembrī finanšu krīzes un gaidāmās Eiropas čempionāta 60 gadu jubilejas dēļ UEFA nolēma "Euro 2020" padarīt par īpašu finālturnīru un rīkot to pa visu Eiropu. Kā izrādījās septiņarpus gadus vēlāk, šis bija sliktākais iespējamais brīdis, kad vienas vai divu rīkotājvalstu vietā aizvadīt ceļojošo finālturnīru. Pirmām kārtām, Covid-19 pandēmijas dēļ "Euro 2020" nemaz nenotika 2020. gadā, tādējādi 60 gadu jubilejas svinības kopš pirmā Eiropas titula izcīnīšanas izpalika un šovakar sāksies ar gada novēlošanos, otrkārt, pandēmijas ierobežojumu dēļ ne visas 11 izvēlētās pilsētas beigās arī rīkos turnīru, un, treškārt, simtprocentīga ietilpība ir atļauta vienīgi Budapeštā.

11 valstis, 11 pilsētas, 11 stadioni. No sākotnēji plānotajām finālturnīra rīkotājpilsētam 2017. gada decembrī, vēl pirms pandēmijas, tika svītrota Brisele, kuras spēles pārņēma fināla rīkotāja Londona, bet šā gada aprīlī pandēmijas dēļ turnīru zaudēja arī Dublina, pie kuras spēlēm tika Sanktpēterburga, un Bilbao – Spānija, atšķirībā no Īrijas un Belģijas, rīkotājtiesības nezaudēja un nodeva tās Seviljai. Visvairāk maču notiks leģendārajā Vemblijā, kas uzņems astoņas no 51 spēles un rīkos gan abus pusfinālus, gan arī finālu. Septiņas cīņas, sešas no tām grupu turnīrā, rīkos Sanktpēterburga, bet pārējie deviņi stadioni uzņems pa četriem. No vienpadsmit rīkotājvalstīm finālturnīrā nespēlēs divas – Azerbaidžāna un Rumānija, bet Eiropas čempionātu pirmoreiz uzņems sešas valstis – Azerbaidžāna, Dānija, Ungārija, Rumānija, Krievija un Skotija. Atgādinājums, ka tik plaša ģeogrāfija ir izņēmums – pēc trim gadiem Eiropas čempionāts atkal notiks tikai vienā valstī (Vācijā).

Skaties Euro 2020 tiešraides Go3, TV6 un 3+

24 izlases. Šis būs jau otrais Eiropas čempionāta finālturnīrs kopš komandu skaita palielināšanas līdz divdesmit četrām. Tas ir gandrīz divreiz lielāks skaits, nekā Eiropu nākamgad pārstāvēs Pasaules kausā Katarā (13), un mūsu paaudze jau sāk pierast, ka Eiropas izlasēm Pasaules kauss, kā tam droši vien arī būtu jābūt, ir ekskluzīvāks un grūtāk sasniedzams turnīrs nekā Eiropas čempionāts. Taču ne vienmēr tā ir bijis – ja Pasaules kausā vismaz deviņas Eiropas izlases spēlējušas jau kopš 1954. gada, tad Eiropas čempionātā pirmoreiz vairāk par astoņām valstsvienībām spēlēja tikai 1996. gadā Anglijā. 16 izlašu formāts kopumā bija piecos Eiropas čempionātos, pirms tam četros spēlēja astoņas izlases, bet turnīra pirmsākumos pieci Eiropas čempionāti (vai Eiropas Nāciju kausi, kā turnīru sauca sākumā) uzņēma četras komandas.

Kā izšķirs trešās vietas? 24 izlašu formāts paredz to, ka vienības ir sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām komandām un viena apļa turnīrā tiks noskaidrotas astoņas liekās. Astotdaļfinālam kvalificēsies katras apakšgrupas divas stiprākās valstsvienības, kā arī četras no sešām labākajām trešo vietu ieguvējām. Ja Pasaules kausā primārais papildkritērijs ir vārtu starpība, tad Eiropas čempionātā un atlases turnīros arvien vienāda punktu skaita gadījumā vispirms skatās savstarpējo spēļu rādītājus. Savukārt trešo vietu rangā gan pēc punktiem nākamais kritērijs ir vārtu starpība, bet tad seko vārtu skaits un uzvaru skaits. Ja vietas joprojām nav izšķirtas, tad skatās disciplināros punktus finālturnīrā, bet pēdējais kritērijs ir "Euro 2020" kvalifikācijas rangs.

Nāciju līga. Pirmoreiz vēsturē ceļazīmes tika dalītas ne tikai kvalifikācijā vai kvalifikācijas pārspēlēs, bet arī ar Nāciju līgas palīdzību. Proti, tiešās ceļazīmes neieguvušās izlases pārspēlēs iekļuva nevis pēc kvalifikācijas, bet gan Nāciju līgas ranga. Šādi tika izspēlēta sestdaļa ceļazīmju, un pa vienai ceļazīmei formāli tika dotas katrai Nāciju līgas divīzijai – arī vājākajai D līgai, kurā spēlēja Latvija. D līgas ceļazīmi ieguva Ziemeļmaķedonija, finālā ar 1:0 pārspējot Gruziju. Pārējās trīs Nāciju līgas ceļazīmes ieguva Ungārija (galotnē no 0:1 izrāva 2:1 pār Islandi), Slovākija (2:1 pagarinājumā pār Ziemeļīriju) un Skotija (1:1, uzvara pendelēs pār Serbiju). Lai arī Nāciju līgas iesaiste Eiropas čempionāta atlases procesā ir plānota arī turpmāk, pastarīšiem tik parocīgs formāts vairs nav uz palikšanu un vājākajai divīzijai ceļazīmi vairs (vismaz pagaidām) nedāvinās.

Debitantes. Atšķirībā no 2018. gada Pasaules kausa, ko tikai televizorā vēroja Itālija un Nīderlande, vai "Euro 2016" – arī to nīderlandieši skatījās no mājām -, šoreiz nav neviena nosacītā granda, kas palicis aiz borta. Toties būs divas debitantes – gan Somijai, gan Ziemeļmaķedonijai šis būs pirmais Eiropas vai pasaules finālturnīrs vēsturē. Otro reizi Eiropas čempionātā piedalīsies Velsa un Slovākija, kuras debitēja pirms pieciem gadiem, bet trešo reizi pēc kārtas Eiropas finālturnīrā piedalīsies Ukraina, kura debitēja tikai pašmāju turnīrā 2012. gadā – tātad pat astoņus gadus vēlāk par mums.

Favorītes. Bukmeikeri izteiktus favorītus šajā turnīrā neredz, samērā līdzvērtīgi vērtējot septiņu grandu izredzes – vislabākās cerības tiek dotas 2018. gada pasaules čempionei Francijai, kas pirms pieciem gadiem mājās finālā rūgti zaudēja Portugālei (0:1 pagarinājumā), bet tikai nedaudz zemāk tiek vērtētas Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Portugāles un Itālijas cerības.

Atgriešanās. Latvijas nesenās pretinieces Vācijas izlases galvenais treneris Joahims Lēvs pavisam nesen atkāpās no saviem principiem un uz savu pēdējo finālturnīru uzaicināja atpakaļ divus no trim futbolistiem, kurus paaudžu maiņas nolūkos pirms diviem gadiem bija izstūmis no komandas, - atpakaļ ierindā ir Tomass Millers un Matss Hummelss, taču zvanu tā arī nesagaidīja Žeroms Boatengs. Skaļākā atgriešanās gan ir pasaules čempiones Francijas nometnē, kur vēl pamatīgāku krupi norīt nācās Didjē Dešānam – viņš pirmoreiz kopš 2015. gada novembra izsauca vienu no Francijas labākajiem futbolistiem Karimu Benzemā, kurš tolaik netika saukts izlases biedra Matjē Valbuenā šantažēšanas dēļ.

Savainojumi. Atgriešanās bija plānota arī Zviedrijas rindās, tomēr Zlatanam Ibrahīmovičam, kurš atgriezās pēc gandrīz piecu gadu pauzes, sezonas izskaņā plānus izjauca savainojums. Traumu dēļ finālturnīrs ies secen, iespējams, diviem labākajiem centra aizsargiem pasaulē – Virdžilam van Deikam un Serhio Ramosam. Nīderlande turnīra priekšvakarā palika arī bez pamatvārtsarga Jaspera Sillesena, kurš netika paņemts Covid-19 infekcijas dēļ. Problēmas ar saslimšanu ir vēl virknei spēlētāju ar spāņu balsta pussargu Serhio Busketsu priekšgalā.

Krievija un Ukraina. Kā diemžēl jau ir pierasts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gadā, UEFA sacensībās Krievijas un Ukrainas komandas iespēju robežās tiek šķirtas. Tā arī "Euro 2020" finālturnīrā tās nedrīkstēja būt vienā apakšgrupā, taču izslēgšanas spēlēs šādu ierobežojumu gan vairs nav – krievi un ukraiņi teorētiski varētu satikties ne agrāk par ceturtdaļfinālu. Abas valstis nācās piesaukt arī pirms finālturnīra, jo Krievijas Federācijai un Futbola savienībai nepatika, ka Ukraina uz formas tērpiem attēlojusi valsts starptautiski atzītās robežas ar Krievijas sagrābto Krimu. UEFA pārkāpumu nesaskatīja, taču daļēji apmierināja Krievijas prasību, liekot no krekliem noņemt uzdrukāto saukli "Varoņiem slava!". Kādēļ "Euro 2020" spēlēs Krievija, nevis Krievijas Olimpiskā komiteja, kā, piemēram, hokeja čempionātā Rīgā? Tādēļ, ka šīs sankcijas tika piespriestas pasaules čempionātiem un olimpiskajām spēlēm, nevis Eiropas čempionātiem.

Atklāšanas spēle. Turnīra pirmajā dienā notiks tikai viena spēle, un tajā tiksies divas ļoti labā formā esošas komandas. Roberto Mančīni vadītā Itālija nav zaudējusi jau 27 spēlēs pēc kārtas, šajā periodā izcīnot 22 uzvaras, neielaižot 785 minūtes pēc kārtas un svinot astoņas sausās uzvaras pēc kārtas, bet Turcijas vadītājs Šenols Ginešs uz finālturnīru atvedis jaunāko komandu turnīrā un komandu, kas 27 spēļu laikā zaudējusi tikai trīsreiz un kas, daudzuprāt, tiek uzskatīta par potenciāli lielāko pārsteigumu. Būtiskākais iztrūkums būs Itālijas rindās, jo vidējā līnijā arvien nebūs ceļgalu ārstējošā Marko Verrati. Spēli tiesās nīderlandietis Denijs Makelī, bet finālturnīrā pirmoreiz būs tiesnesis-dienvidamerikānis (argentīnietis Fernando Rapallīni) un tiesnese-sieviete (francūziete Stefanī Frapāra, kura gan būs palīdzes, nevis galvenās tiesneses statusā un šovakar pildīs ceturtās tiesneses funkcijas).

Ietilpība. Atklāšanas spēli uzņems Romas Olimpiskais stadions, kurā pagaidām atļauts atvērt ceturtdaļu vietu jeb aptuveni 17,7 tūkstošus no 70,6 tūkstošiem. Jāuzsver, ka finālturnīra laikā atvērto vietu īpatsvars var mainīties un virkne pilsētu vēl cer paplašināt atļauto ietilpību. Piemēram, Londona sagaida, ka pusfinālā un finālā drīkstētu atvērt krietni vairāk par pašreizējiem 22,5 tūkstošiem vietu.

Pirmās kārtas kalendārs

Euro 2020 komentētāji

Favorītes uz titulu (11.lv)

Eiropas čempionāta fināli

Titulētākās izlases

Saistītie raksti

"Euro 2020" A grupa: vai itālieši apliecinās favorītu statusu?
"Euro 2020" B grupa: Beļģijas pieredze un Somijas debija
"Euro 2020" C grupa: Nīderlandes atgriešanās un Ziemeļmaķedonijas debija
"Euro 2020" D grupa: angļu uzbrukums, Modriča faktors un skotu atgriešanās
"Euro 2020" E grupa: Spānija bez "Real", Zviedrija bez Zlatana un poļu vizināšanās
"Euro 2020" F grupa: ungāri pasaules un Eiropas čempionu kompānijā
Redakcijas prognozes par "Euro 2020" favorītiem un skaļākajiem skandāliem
Spēļu komentētāju saraksts un apraksts

Redakcijas prognozes par apakšgrupu sadalījumu

⚽ TV6 tiešraidē būs visas #EURO2020 cīņas, izņemot agrās (plkst. 16.00), kā arī viena no divām vienlaicīgajām spēlēm katras grupas pēdējā kārtā
⚠️ Lai tiešraidē redzētu pārējos mačus, jāabonē Go3 (6,99 EUR/mēn.) vai Tet paka TV3 Film+Sport (9,99 EUR/mēn.), kur ir 3sport 3 kanāls https://t.co/FxpdO8mGx5

— Miķelis Osis (@MikelisO) June 10, 2021

Piedalies Sportacentrs.com un Carlsberg prognožu spēlē ŠEIT.