Luīze Šepte: "Tagad viss tikai sāksies"

Ventspils meitene aizvada ļoti labu sezonu “Betsafe” Sieviešu Baltijas basketbola līgā. RSU turnīrā cīnās bez zaudējumiem, savukārt Šepte ir 10 vērtīgāko spēlētāju vidū. Kompānijā ar tādām spēlētājām kā Gintare Petronīte, Annika Kostera, Taira Bass, Gunta Baško un Laura Juškaite.

Šepte ieņem 14. vietu cīņā par atlēkušajām bumbām (vidēji 7.2 spēlē), septiņpadsmito vietu pārķertajās bumbās (1.83), ceturto vietu rezultatīvajās piespēlēs (4.58) un pirmo vietu bloķētajos metienos (2.08). Tieši nepiekāpīgā cīņa aizsardzībā un gatavība strādāt ļāva uzbrucējai nopelnīt izsaukumu uz valstsvienību.

RSU turpina cīņu par automātisku ceļazīmi uz Baltijas līgas “Četru finālu”, bet Šepte uz panākumiem skatās piezemēti. “Daudzas spēles vēl ir priekšā. Kā saka treneris (Matīss Rožlapa), notikušais ir pagātne. Jāturpina strādāt un trenēties, komandai jāpaliek kā vienam veselumam. Tagad viss tikai sāksies.”

“South Florida” bijusī labākā spēlētāja aizsardzībā šosezon pilda jaunus pienākumus. “Man patīk būt kapteinei. Treneris pirms sezonas uzrunāja un aicināja kļūt par kapteini. Būdama ģimenes cilvēks, jutos pagodināta. Komandā vairāk esmu nevis mamma, bet cilvēks, kurš saved mūs kopā un runājas ar jaunākām meitenēm. Cenšos viņas uzmundrināt, arī caur jokiem.”

“Rīgas Stradiņa Universitātes stiprākās puses – komandas spēle aizsardzībā. Labi kustinām bumbu, katrā spēlē var būt cits līderis. Katrai ir sava loma,” turpina Luīze. “Kapteines darbā neformāli palīdz Anita Miķelsone un Māra (Mote). Esam kopā spēlējušas jau no maza vecuma.”

Rīgas studentes šosezon debitēja Eiropas Sieviešu basketbola līgā. Pirmās spēles Varšavā un Rīgā sagādāja zaudējumu sēriju pret spēcīgām Polijas, Čehijas, Lietuvas un Ukrainas vienībām. RSU spēja atgūties un pabeigt regulāro sezonu ar trīs uzvarām pēc kārtas, summā nopelnot piekto vietu.

Turpinājumā gaidāmas cīņas Baltijas un Latvijas līgās – par lielāko izaicinājumu Šepte nosauc derbiju pret Rīgas TTT. “Spēle Eiropas Sieviešu basketbola līgā izvērtās ļoti saspringta. Īpaši beigās, kad TTT samazināja starpību un visu uzkurināja vēl vairāk. Emocijas nerimās. Pēc spēles bija “nopūtiens”, taču nevarējām ilgi priecāties, jo vajadzēja gatavoties spēlei pret Daugavpili.”

Klubā un valstsvienībā Luīzei ir dažādas lomas. “Izlasē jāpiekrīt piešķirtajai lomai – cenšos un mēģinu atbalstīt no soliņa, ar savu balsi. Kādreiz nebiju tik runīga un skaļa. Ejot gadiem, redzu, kādu pienesumu varu dot un tas noder, spēlējot RSU. Mēģinu dot visu. Sākšu no aizsardzības, kas ir mana stiprā puse. Mums ir meitenes, kuras var aiziet uzbrukumā. Arī pati varu.”

Basketbols ir biļete uz pasauli. Pagājušā gada augustā Luī valstsvienības sastāvā devās Tālo Austrumu turnejā uz Japānu un Koreju. Mainoties vietām ar Māru Moti, viņa katru otro dienu sūtīja balss ziņas par Uzlēcošās Saules zemē piedzīvoto.

Valstsvienība uz Japānu devās pa “Aukstā kara” maršrutu – pāri Ziemeļpolam un Aļaskai, lai turpinājumā mērotu tālo ceļu uz dienvidiem līdz 36. ziemeļu paralēlei. Apkārtceļš tika mērots pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – ceļa izvēle savulaik notika pēc “Korea Air Lines” lidmašīnas “Boeing 747” notriekšanas 1983. gada 1. septembrī.

“Lidojām pāri Ziemeļpolam, īsti to nezinot. Mums iedeva diplomus par pola šķērsošanu – mājās stāv uz galda. Viens no piemēriem, cik daudz var dot basketbols. Aizbraukt uz Tālajiem Austrumiem, uzspēlēt basketbolu pret labām spēlētājām. Lidojām tukšā lidmašīnā, jo Japānā tolaik nevarēja iebraukt individuālie ceļotāji. Varējām izplesties.”

Groza bumba un medicīna ir ģimenes vizītkartes. “Visa ģimene ir basketbolisti. Brālis Kristofers spēlē “Turībā”. Māsa Šarlote spēlē Latvijas otrajā divīzijā, pārstāvot Ventspils sporta skolu “Spars”. Pirmajā sezonas pusē viņām gāja ļoti labi – mums bija nezaudēto spēļu sērija un viņām tāpat.”

“Žēl, ka māsas sezonu pārtrauca savainojums. Šarlotei tagad klājas emocionāli grūti. Mēģinu viņu iedvesmot – nekas nav beidzies, 15 gados iespējams visu turpināt. Paldies ģimenei un vecākiem (Agnesei un Mārcim), kuri brauc atbalstīt uz Rīgu un Eiropas čempionātiem.”

Māsām Teilānēm – Zanei, Anitai un Ilzei – radies jauns sekotāju trio. “Jaunākajai māsai ir deviņi gadi – viņa lieliski pārzina noteikumus. Kādā spēlē skolā viņa gāja pāri laukumam un apstājās 45 grādu leņķī, gaidot kāda “ieraušanos”, lai pabeigtu izspēli. Tas liecina, ka viņa ir redzējusi, kā mēs spēlējam citā līmenī.”

Luī ir medicīnas studente Latvijas Universitātē. “Studijas šogad notiek klātienē. Janvārī bija brīvlaiks un šodien (saruna notika pirmdien, 6. februārī) sākās otrais semestris. Teiktu, ka mums ir ļoti labs grafiks. Klātienes nodarbības notiek rītos, līdz divpadsmitiem. Seko laiks slimnīcā un tikšanās ar pacientiem. RSU treniņi ir septiņos vakarā, tādēļ varu visu paspēt.”

Meitenes dienas ir piepildītas starp Rīgu un Ventspili. Starp LU akadēmisko centru un “Rimi” Olimpisko centru – Pārdaugavu un Skansti. “Prakse ir Stradiņa slimnīcā – tuvu mājām un Latvijas Universitātes kampusam Torņakalnā. Uz Stokholmu tikšu (smejas).

Izmantotie resursi:
Vēstule no Japānas: latviešu uzraksti un līnijdejas vakariņās
Vēstule no Sendai: atmosfēra kā NBA spēlē
Vēstule no Tokijas: sirsnīgie japāņi un pirmais taifūns
Vēstule no Tokijas: atcelta treniņspēle un mākslīgā sala
Vēstule no Čondžu: korejiešu fani seko latviešu tradīcijām
Vēstule no Korejas: bēgums Dzeltenajā jūrā un tonēti logi automašīnām