Tunte: "Latvijas sporta federācijām ir grūtības atrast darbiniekus, pat prezidentus"

"Personīgi vērtēju sporta finansējuma sistēmas izmaiņas pozitīvi," sacīja Arnis Tunte. "Redzu, ka IZM šogad nebija iespēju palielināt kopējo budžetu sportam, līdz ar to tika meklēti citi veidi, kā palīdzēt sporta federācijām, un šis bija viens no veidiem, kurš, kā izskatās pēc visām runām, pārrunām un diskusijām, varētu būt pozitīvs pašam sportam. Protams, galīgais vērtējums taps skaidrs tikai tad, kad šīs izmaiņas stāsies spēkā dzīvē, bet apsveicami, ka tiek meklēti veidi, kā uzlabot situāciju, jo sporta federācijām finansējuma problēmas ir un būs problēma."

Latvijas valsts sporta budžetā 2024. gadā gan ir apmēram 5 miljonu eiro pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu, taču raidījumā "(Bez)maksas sports", kas skatītājus sasniegs šovakar TV4 kanālā, IZM pārstāvis Vladimirs Šteinbergs paskaidroja, ka šis pieaugums ir galvenokārt sporta pedagogu atalgojuma palielināšanai, kamēr profesionālā sporta budžeta daļa paliek apmēram iepriekšējā līmenī.

"Jā, LVF uzskata, ka šādas izmaiņas bija nepieciešamas, tāpat kā vēl citas izmaiņas nākotnē, lai atvieglotu darbu federācijai," turpināja LVF ģenerālsekretārs. "Šobrīd varbūt Latvijas lielākās federācijas ir vieta, uz ko cilvēki raujas strādāt, taču tādās nosacīti vidusmēra sporta federācijās ir grūtības atrast darbiniekus, un ne tikai darbiniekus, bet arī prezidentus un ģenerālsekretārus. Tā ir reāla problēma. Jo realitāte ir tāda, ka, ja tu ej uz šādu amatu, tad zini, ka puse līdzekļu tiks nodrošināta no valsts, bet otru pusi, lai varētu kvalitatīvi izpildīt likumā noteiktos pienākumus, tev būs jāmeklē pašam pie sponsoriem vai privātiem atbalstītājiem. Tas arī ir iemesls, kādēļ Latvijas sporta funkcionārs vairs nav tik salda pozīcija, uz ko daudzi tiektos."

Jāpiezīmē, ka šobrīd arī pašai LVF nav oficiāli ievēlēta prezidenta, jo Jānis Buks iepriekšējā gadā tika ievēlēts par LOK prezidentu un LVF amatu atstāja. Viņa pienākumus šobrīd pilda Egīls Lapsalis, LVF prezidenta vietnieks.

Par savu atbalstu jaunajai sistēmai Tunte norādīja, ka IZM veikto izmaiņu galvenais pieteiktais mērķis ir palielināt finansējumu, kas tiešā veidā nonāk pie sportista: "Mūsu kā volejbola federācijas mērķis jau ir tieši panākt, ka volejbolam kā sporta veidam un pašiem sportistiem ir lielāks atbalsts, līdz ar to būtu nepareizi, ja volejbols, kas ir starp prioritārajiem sporta veidiem, tagad iebilstu pret to. Mans pienākums ir cīnīties par volejbolu, un to arī cenšos darīt."

Vēl iepriekšējā gadā notikušajā intervijā Tunte atzina, ka visas detaļas par finansējuma shēmas izmaiņām un ko tieši tās nesīs viņa vadītajai federācijai, vēl nav skaidras: "Skaidrs ir tas, kur mēs neiegūsim finansējumu, salīdzinot ari iepriekšējo gadu - tas ir LOK bāzes finansējums, arī no Komandu sporta spēļu asociācijas, arī zināms, ka no Sporta federāciju padomes nav finansējuma. Zinām, no kurienes nebūs, bet par to, no kurienes būs - jā, tas ir nedaudz kā kaķis maisā. Uzticamies tam, kas mums tiek teikts, cenšamies arī paši aprēķināt, kas tad tur sanāks, un saprotam, ka to dara visas sporta federācijas."

IZM ieviestajās izmaiņās prioritāro sporta veidu skaits samazināts no 20 līdz 15. Uz jautājumu, vai uzskata šo skaitu par adekvātu vai tomēr joprojām par lielu, Tunte atbildēja, ka šobrīd Latvijā vajadzētu būt 10-15 prioritārajiem sporta veidiem: "Taču noteikti nevar būt tā, ka spēles noteikumi tiek mainīti pēdējā brīdī. Ja šis prioritāro sporta veidu skaits tiek mainīts, tad tas ir jādara noteiktā termiņā. Piemēram, ja ir plāns mainīt uz 10 vai 5 sporta veidiem, tad šim lēmumam jāstājas spēkā pēc vismaz 5 gadiem, nevis sporta federācijām jādzīvo no gada uz gada ar sajūtu, ka tūlīt varam tikt izmesti ārā no šī saraksta. Noteikti, ka šim skaitam jābūt noteiktam ilgtermiņā, un tāpat noteikti jābūt skaidriem spēles noteikumiem, lai šajā sarakstā 17. vietā esošā federācija zinātu, kas tai jāpaveic, lai pakāptos uz 13. vietu."

"Piemēram, tagad ir skaidrs, ka liels uzsvars IZM kritērijos ir uz jauniešu sportu," turpināja LVF ģenerālsekretārs. "Mēs apzināmies, ka šajā ziņā neesam "Top4" sporta veids Latvijā, tad nu jau kaļam plānus un strādājam pie tā, lai to uzlabotu un palielinātu masveidību jauniešu vidū. Spēles noteikumi ir skaidri, tad nu tas jau ir mūsu ziņā strādāt pie to izpildīšanas un savas pozīcijas uzlabošanas."

APTAUJA!

Prioritāro sporta veidu skaits Latvijā samazināts no 20 līdz 15. Kāds ir tavs viedoklis, cik sporta veidus Latvijā vajadzētu atzīmēt kā prioritārus?

— Sportacentrs.com (@Sportacentrs) November 27, 2023