Kāda ir Latvijas klubu sporta attīstības trajektorija? Atbild nozares eksperti
Raidījuma "(Bez)maksas sports" decembra sērijas ietvaros Sportacentrs.com uzrunāja nozares ekspertus, lai noskaidrotu viņu domas par Latvijas klubu sporta attīstības trajektoriju. Viedokli par konkrētā klubu sporta attīstību pauda hokeja kluba "Rīgas Hokeja skola" galvenais treneris Oļegs Sorokins, volejbola kluba RSU/MSĢ galvenā trenere Inguna Minusa, kā arī Sportacentrs.com basketbola apskatnieks Kristiāns Dilāns.
Aptaujātajiem ekspertiem par viņu konkrētā sporta vietējās līgas attīstību bija atšķirīgs redzējums. Oļegs Sorokins par OHL attīstības virzienu bija visai skeptisks.
"Teikšu tā – labi, ka ir. Tā par daudz ko pie mums var teikt. Labi, ka viss tomēr turas un ir tāds atbalstītājs kā “Optibet”, kas konsekventi atbalsta līgu," sacīja Sorokins, piebilstot, ka Latvijā interese par klubu hokeju iet roku rokā ar finansējumu jeb tā trūkumu.
Viņš arī norādīja, ka, iespējams, Latvijas klubu hokeja saime līdz galam netic savam produktam. Tāpat treneris kā vēl vienu problēmu ieskicēja sporta fanu vēlmi apmeklēt tikai augstākā līmeņa hokeju.
Savukārt Minusa uzskata, ka Latvijas volejbola klubu situāciju var vērtēt divējādi.
“Ja skatāmies no klubu skaita viedokļa, mēs regresējam. Samazinās klubi, kuri spēj nodrošināt dalību Baltijas līgā. Ja runājam par līmeni, tas aug. Varbūt vīriešu konkurencē tas progress nav tik izteikts, jo tas jau iepriekš līmenis bija augsts. Puišu treneri, gan jaunatnes, gan Baltijas līgas klubos, strādā ar sirdi un dvēseli.
Par dāmām... Skaidrs, ka līmenis aug, jo mēs ieviešam izmaiņas sieviešu volejbolā kā tādā. Piemēram, esam uzaicinājuši itāļu treneri, kas dod stimulu augt. Viņš Latvijas dāmu volejbolā cenšas ieviest filozofiju un tendences, kas sastopamas Eiropā,” sacīja Minusa.
Savukārt Dilāns bija optimistiskākais no trim uzrunātajiem savu nozaru pārstāvjiem. Viņš uzskata, ka Latvijas klubu basketbola līmenis aug.
“Ja paskatāmies uz dažiem iepriekšējiem gadiem, manuprāt, komandu vidējais līmenis ir kļuvis spēcīgāks. Vairākām komandām šosezon ir rekordlieli budžeti, līdz ar to kopējais līmenis ceļas. Tas redzams arī, ja apskatām piesaistītos leģionārus,” norādīja Dilāns.
Basketbola apskatnieks gan piebilda, ka šobrīd Latvijas-Igaunijas basketbola līgas (LIBL) kopējo līmeni negatīvāk ietekmē tieši mūsu ziemeļu kaimiņi.
“Šobrīd to visu uz leju pavelk [igauņi]. Ja pirms pāris sezonām Igaunijas klubi bija maksātspējīgāki nekā Latvijas komandas, tad tagad situācija ir mainījusies – igauņiem ir mazāk naudas. Gribētu teikt, ka tendence kopumā ir augšupejoša,” sacīja Dilāns.
Latvijā vairāki futbola klubi veiksmi atraduši ar viena liela sponsora vai mecenāta piesaisti. Dilāns atgādina, ka Latvijas basketbolā klubiem sponsoru dažādības netrūkst.
“Nav kluba, kas būtu atkarīgs no viena cilvēka. Ja paskatāmies, piemēram, uz “VEF Rīga”, “Rīgas Zeļļiem” vai Valmieru, viņiem ir milzīgs skaits privāto sponsoru – 30 vai vairāk. Protams, ne visi sponsori sniedz monetāru labumu. Ja būtu jānosauc komanda, kura visvairāk atkarīga no viena cilvēka, tad minētu “Latvijas Universitāti”. Tur komandas vadība var pieņemt konkrētus lēmumu. Ir dzirdētas arī runas, ka viņu dalība nākamajā sezonā varētu būt apdraudēta. Pārējās komandas nav atkarīgas no viena cilvēka,” skaidroja basketbola apskatnieks.
Trenere Minusa teic, ka Latvijas volejbola klubiem arī neesot viena izteikta atbalstītāja vai sponsora.
“Šo piemēru no futbola neesam paņēmuši. Arī basketbolā, piemēram, brāļi Bertāni, tā sakot, atgriež atpakaļ. Volejbolā tāda mecenāta, kurš iepriekš bija volejbolists un tagad iegulda no personīgajiem līdzekļiem, nav. Varbūt ir entuziasti, kuri atbalsta mazākā līmenī, bet ar to nepietiek. Ir jābūt lielākiem grandiem,” par Latvijas volejbola klubu atbalstu izteicās Minusa.
Savukārt Sorokins piekrīt apgalvojumam, ka Latvijas sportā bieži vien sastopams mecenātisms, bez kura būtu problēmas: “Cepure nost to cilvēku, kuri palīdz, priekšā.”
Visu trīs apspriesto sporta veidu klubi ikdienā startē arī sava veida Baltijas līgās. Basketbolā tā ir Latvijas-Igaunijas līga, bet volejbolā šis turnīrs arī tiek dēvēts par Baltijas līgu. Arī “Optibet” hokeja līgā startē komandas no visām Baltijas valstīm.
Aptaujātie eksperti bija vienisprātis, ka bez kaimiņvalstu iesaistes, konkrēto sporta veidu vietējām līgām rastos problēmas, it sevišķi, hokejā un volejbolā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.
[+] [-]
Ja Buļa kungs kaut kādu iemeslu dēļ izstātos no projekta, nu tad tur attā!