Nacionālais stadions Rīgā - vai akūti nepieciešams izklaides nozarei?

Nacionālais futbola stadions ir raidījuma ″(Bez)maksas sports″ aprīļa mēneša temats. To Sportacentrs.com žurnālisti Jānis Celmiņš un Rolands Eliņš pie sarunu galda šķetinās kopā ar nacionālā stadiona darba grupas vadītāju Edgaru Pukinski, sporta infrastruktūras speciālistu Guntaru Indriksonu un uzņēmuma SEP komercdirektoru Oļegu Umanski.

Raidījuma jaunā sērija video formātā pie skatītājiem nonāks 29. aprīļa vakarā un to būs iespējams vērot televīzijas kanālā TV4, kā arī TV4 ″YouTube″ kontā un portālā Sportacentrs.com. Savukārt raidījuma audio versija būs pieejama visās populārākajās audio straumēšanas vietnēs.

Šajā rakstā piedāvājam ″L Tips Agency″ pārstāvja Ginta Putniņa viedokli par nacionālā stadiona lietderīgumu kultūras nozarē.

Kultūras nozare būtu ieguvēja, bet stadionam jābūt ar noteiktu ietilpību

″L Tips Agency″ pērn Kauņā organizēja slavenā britu mūziķa Eda Šīrana koncertu. Kauņas ″Dariaus ir Girēno″ stadionā ietilpība sporta spēlēs pārsniedz 15 tūkstošus, bet koncertos – aptuveni 50 tūkstošus. Putniņš teic, ka Latvijas stadionam nepieciešama vēl lielāka ietilpība, lai to optimāli izmantotu arī kultūras nozare.

″Igaunijas Dziesmu svētku estrādes ietilpība ir 65 tūkstoši. Tā, protams, nav stadions, bet tur var rīkot koncertus. Mūsu pašu Mežaparka estrādes ietilpība ir 50 tūkstoši. Ja stadions būtu ar mazāku kapacitāti, bet, piemēram, trešdaļa vietu būtu sēdvietas, tas arī nāktu par labu. Galvenais jautājums par stadiona kapacitāti,″ sacīja Putniņš.

Eksperts arī norādīja, ka Latvijas ekonomiskā situācija ir vājāka nekā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Tas, viņaprāt ir vēl viens aspekts, kas jāsaprot, kad norit diskusijas par stadiona nepieciešamību.

″Melotu, ja teiktu, ka šāda stadiona izveide nebūtu svētīga, bet reizē nemelotu, apgalvojot, ka šāda stadiona uzturēšana mūsu ekonomiskajos un pirktspējas apstākļos būtu sarežģīta. Ja salīdzinām situāciju ar mūsu kaimiņiem, Igauniju un Lietuvu, kur pirktspēja koncertu apmeklēšanas jautājumā ir krietni lielāka, tad jāsaka, ka mums būs grūtāk.″

Viņš uzskata, ka Rīgas lokācija Baltijas valstu vidū paver plašas iespējas, bet to realizēšanai nepieciešams jau pieminētās pirktspējas pieaugums.

Putniņš uzsver, ka stadiona projektētājiem nepieciešams konsultēties arī ar kultūras nozares pārstāvjiem, lai netiktu pieļautas kļūdas, kas potenciāli varētu sadārdzināt koncertu organizēšanu. Viņš gan norādīja, ka par kolēģiem nozarē nevar spriest, bet pats pagaidām neesot uzrunāts.

″Šeit ir ļoti nopietna izšķiršanās. Vai stadiona projektētāji ir gatavi riskēt un to veidot ar ilgtermiņa perspektīvu jeb ieceri, ka tas pēc gadiem 15-20 būs vadošais Baltijā? Tas, protams, notiktu ar cerību, ka mūsu ekonomiskā situācija uzlabosies. Otrs variants ir, ka uzbūves stadionu, kura ietilpība ″neaizvelk″ līdz Kauņas stadiona kapacitātei. Tādā gadījumā stadions Rīgā nekļūtu par galveno Baltijā. Jāatceras arī, ka tas ir ļoti nopietns finansiāls jautājums,″ sacīja eksperts.

Koncertu rīkošana stadionos un lielie pasākumi

Ārvalstīs pasaulē pazīstami mākslinieki arvien biežāk uzstājas tieši stadionos, jo tādējādi ievērojami tiek palielināts apmeklētības potenciāls. Putniņš uzskata, ka Latvijā ir divi mākslinieki/grupas, kuri spētu piepildīt stadionu. Runa ir par Donu un ″Prāta vētru″. Viņš gan piebilst, ka pie labvēlīgākiem ekonomiskajiem apstākļiem šis skaits varētu augt.

Viņš arī norāda, ka plašāk pazīstamiem māksliniekiem līdzi dodas arī liela tehniskā un apkalpes personāla grupa, kas ievērojami palielina konkrētā koncerta izmaksas.

″Tie ir vairāki simti cilvēku, nemaz nerunājot par vietējiem pakalpojumiem, piemēram, ēdināšanu, apsardzi, skatuves darbiniekiem utt. Piemēram, Āzijā, kas uzskatāms par salīdzinoši jaunu tirgu, valstis pat ir gatavas finansiāli atbalstīt koncertu rīkošanu, jo ir izrēķinājušas, ka tas ir finansiāli izdevīgi. Atbrauc liels skaits cilvēku, kuri atstāj daudz naudas. Pie mums tas nav līdz galam novērtēts,″ sacīja Putniņš.

Viņš piebilda, ka Igaunijā šāda atbalsta sistēma strādā: ″Ja man jāizvēlas starp koncerta rīkošanu Lietuvā, kur ir lielāks tirgus, Igaunijā, kur ir valsts atbalsts un arī lielāks tirgus, jo koncertus apmeklē somi vai arī Latviju, kur nav valsts atbalsta, tad... Secinājumus izdariet paši.″

Putniņš uzskata, ka Latvijai vajadzētu sekot Lietuvas piemēram. Mūsu dienvidu kaimiņvalstī Kauņas stadions kopā ar Kauņas arēnu pārvaldē nomā nodots vienas konkrētas organizācijas rokās.

″Tas būtu pareizākais ceļš arī pie mums – nodot nomā konkrētai organizācijai ar, iespējams, labākiem nosacījumiem vai pat dotācijām. Šī organizācija tad ar savu ″kabatu″ arī būtu atbildīga par pasākumu norises biežumu. Ar plaša mēroga koncertiem lielus ienākumus var gūt arī stadiona īpašnieki. Šeit vēl viens svarīgs temats ir stadiona segums,″ norādīja Putniņš.

Sarunas nobeigumā Putniņš vēlreiz atgriezās pie stadiona kapacitātes jautājuma.

″Atgriežamies pie tā, kāda būs šī stadiona ietilpība. Ja tā būs mazāka nekā Kauņas stadionā, tad lieli koncerti aizies pie mūsu dienvidu kaimiņiem,″ sacīja Putniņš.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4. #SIF_MAF2024.