Eiduka: "7. vieta nav slikta, bet zinu, ka biju spējīga tikt trijniekā"

Patrīcija Eiduka 10km distanci veica savā ierastajā taktikā. Ingus Eiduka audzēkne, kas trenējas arī pie Justīnas Kovaļčikas un Aleksandra Vereteļņija, iesāka ātri, esot trešajā vietā pēc pirmā apļa jeb 3,3km un paceļoties uz otro pozīciju pēc otrā apļa jeb 6,6km. Tā kā ceturtajā vietā esošā francūziete no latvietes atpalika 13 sekundes, tad šķita, ka beidzot pasaules čempionātos distanču slēpošanā vajadzētu būt pirmajai Latvijas medaļai, kurai pati Patrīcija bija tik tuvu (sekundes attālumā) pērn junioru konkurencē 15km brīvajā stilā ar masu startu. Taču noslēdzošajā aplī viņa zaudēja ap pusminūti vadošajām un noslīdēja uz 7.vietu. Un ne kritiens kādā no grūtās trases daļām, bet spēku izsīkums bija tas, kas neļāva noturēties trijniekā.

Patrīcijas tēvs Ingus Eiduks jau no Somijas ziņoja, ka tā nav bijusi Patrīcijas diena un ka neko labāk viņas meita todien nevarēja izdarīt. Viņš atzina, ka ļoti pārdzīvojis par Patrīcijas stāvokli pēc finiša, kad viņa saļimusi un Kovaļčikas vīrs viņu aiznesis bezsamaņā uz istabiņu. Pirmajā brīdī bija sajūtas un domas, ka, ja šādi jāmokās, tad labāk ir likt punktu. Taču pēc dažām stundām, kad situācija uzlabojusies, domas par slēpošanas beigšanu bija mitējušās.

Arī pēc garā un nogurdinošā ceļa mājas atgriezusies Patrīcija Eiduka apliecina, ka tajā dienā nav jutusies labi, un tā vienkārši nav bijusi viņas diena. “Pēc klasikas sprinta vakarā jutos nedaudz vairāk sagurusi nekā parasti, taču nebija nekas traks. Ejot gulēt, cerēju, ka pa nakti izgulēšos un no rīta būs labi, taču, pamostoties jau bijusi dīvaina sajūta. Mēģināju rīta pusē iesildīties un paskriet mierīgu krosiņu, bet viss nāca ar piepūli. Jau tad sapratu, ka sacensībās klāsies grūti,” tās dienas pirmsstarta stāvokli ieskicē Patrīcija. “Centos sākt ātri kā parasti. Iesākumā biju starp līderēm, bet pie normālas pašsajūtas sākums būtu sanācis vēl ātrāks. Jau vidusdaļā jutu, ka ir grūti, bet, tā kā man teica laikus un zināju, ka eju pa trijnieku, tad mēģināju caur mokām rast spēkus un sevi kaut kā dzīt uz priekšu, jo arī pie šādām grūtībām ir jāmēģina turpināt cīnīties, jo medaļa ir tik tuvu. Pēdējā 3,3km apļa sākumā tempu zaudēju vēl pakāpeniski, taču pēdējā kilometrā sākās “lielais lūziens”. Es pat neatceros, kā tiku pēdējā garajā kāpumā augšā. Tobrīd bija tāds stāvoklis, ka nedomāju, vai cīnos par medaļu, vai nē. Vienīgais bija kaut kā tikt līdz finišam,” ļoti smago 10km distances beigu daļu atceras pasaules kausā divreiz desmitniekā tikusī slēpotāja no Vecbebriem, kas pie samaņas nākusi tikai istabiņā. Patrīcija arī atzīst, ka tik slikti vēl nekad nebija jutusies, un arī pašai vienubrīd ienākušas galvā domas, vai ir vērts tā mocīties. Dažas stundas vēlāk jau sapratusi, ka ir gatava iet cauri grūtībām, jo tās norūda. Viņu arī atbalstījusi Kovaļčika, kurai bijusi līdzīga situācija 2006.gada Olimpiskajās spēlēs Turīnā, kad pēc viena starta saļimusi, bet dažas dienas vēlāk izcīnījusi savu pirmo Olimpisko medaļu.

“Ja būtu iesākusi lēnāk, tas neko nemainītu. Sprintā bija atdevusi vairāk spēka nekā parasti, jo bija jābrauc trīs braucieni, kas ir par vienu vairāk nekā pasaules kausa posmos, kur ir bijusi kvalifikācija un ceturtdaļfināls, ” skaidro Eiduka, kura pirmo reizi šādā līmenī iekļuva pusfinālā (pirms trim gadiem pasaules junioru čempionātā viņa arī bija pusfinālā, bet neviens cits no Latvijas sprintos nav ticis trīsdesmitniekā – aut.piez.).

Mūsu slēpotāju ietekmējis tas, ka pārcēla dienu vēlāk sprintu, un nesanāca brīvdiena starpā. Jā, visām dalībniecēm apstākļi bija vienādi, taču arī ar vienu brīvdienu visām būtu bijuši vienādi, bet tad tas būtu nācis par labu latvietei, kurai nesanāca tik labi atjaunoties kā citām līdzvērtīgajām konkurentēm. Turklāt arī šosezon pasaules kausā trijniekā tikusī latviešu izcelsmes amerikāniete Heilija Svirbule, kura bija viena no pretendentēm uz uzvaru un kura ierindojās tieši aiz Eidukas, arī esot teikusi, ka tajā dienā nav jutusies labi. Tas pats arī attiecībā uz šosezon daudzas reizes PK posmos trīsdesmitniekā iekļuvušo krievieti Hristīnu Macokinu, kura palika tālajā 18.vietā.

Tas, ka visu sezonu aiz mūsu panākumus guvušās slēpotājas esošajai komandas biedrenei Izabellai Marcišai esot izdevies uzvarēt, Patrīcija skaidro, ka viņa ātrāk atjaunojas un sezonas otrajā pusē ir palikusi stiprāka. Daudzus Latvijas labākos rezultātus slēpošanā sasniegusī Patrīcija Eiduka, kura ir ļoti apzinīga un pirms lielajām sacensībām piesardzīgi izsakās par sasniedzamajiem rezultātiem, lai neradītu papildu sev stresu, ļoti labi apzinās, uz ko bija spējīga un ka bija reālas iespējas izcīnīt medaļu, turklāt jau otro čempionātu pēc kārtas. Taču nebija lemts arī šoreiz, bet, iespējams, nākotnē, jo vēl nākamos divus gadus viņa var startēt U23 grupā. Jau nākamajā rītā, kad bija jābrauc mājās, neskatoties uz mocībām iepriekšējā dienā, viņa jutusies daudz labāk nekā sacensību rītā.

Patrīcija šogad pirmo reizi pabeidza grūto “Tour de ski”, turklāt ar 10.vietu pēdējā etapā pret stāvo kalnu, taču arī tagad pēc U23 čempionāta iznākuma viņa neko savādāk nebūtu darījusi. Patrīcija ar tēvu tādu plānu ir nospraudusi un mēģina vērtēt, kādu ietekmi šādas vēl iepriekš nepiedzīvotas slodzes atstāj, jo Patrīcija vairs nav juniore, un slēpošanā nepavadīs desmit gadus, tāpēc jau tagad ir jāvirzās pieredzējušo pasaules kausa dalībnieču virzienā.