Facebook
GoogleMartinam Siguldas trases rekords, brāļiem Dukuriem dubultuzvara
@UlvisBrozhe
Otro uzvaru Pasaules kausa posmā skeletonā pēc kārtas izcīnījis Martins Dukurs, bet otro vietu šoreiz spēja nosargāt viņa vecākais brālis Tomass, summā par 0,19 sekundēm atpaliekot no brāļa un par 0,75 sekundēm apsteidzot britu Markusu Vaiatu.
Otrais brauciens
Brāļi Dukuri pirmajās divās pozīcijās bija arī pēc sezonas pirmā brauciena, taču toreiz Tomass tuvākos sāncenšus apsteidza tikai par dažām simtdaļām un beigās nedabūja pat bronzu. Šoreiz 39 gadus vecais sportists nepieļāva savas vecās kļūdas un negāja arī vācieša Kristofera Grotēra pēdās, kurš pirmajā braucienā bija trešais, bet otrajā zaudēja četras pozīcijas.
Tomass veica pārliecinošu otro braucienu, kas ne tikai ļāva par trim ceturtdaļām sekundes apsteigt Vaiatu, kurš pacēlās no sestās pozīcijas un pēc pirmā brauciena atpalika par gandrīz pussekundi, bet arī cerēt uz konkurenci ar brāli. Martins uz starta rēķina savu pārsvaru no 0,09 sekundēm palielināja līdz 0,21 un 0,29 sekundēm, trases lejasdaļā Tomasam izdevās drusku pietuvoties, bet ne pietiekami – Martins izcīnīja otro uzvaru pēc kārtas, labojot savu pirmā brauciena trases rekordu un brāli apsteidzot par 0,19 sekundēm.
Nākamie posmi 11. un 18. decembrī notiks Īglsas trasē Austrijā.
Divu braucienu summa
| V | Sportists | Valsts | 1. brauciens | 2. brauciens | Summā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Martins Dukurs | Latvija | 49.46 | 49.45 | 1:38.91 |
| 2. | Tomass Dukurs | Latvija | 49.55 | 49.55 | +0.19 |
| 3. | Markuss Vaiats | Lielbritānija | 50.03. | 49.82 | +0.94 |
| 4. | Ņikita Tregubovs | Krievija | 49.98 | 49.94 | +1.01 |
| 5. | Aleksandrs Gasners | Vācija | 50.03 | 49.95 | +1.07 |
| 6. | Fēlikss Kaizingers | Vācija | 50.22 | 49.83 | +1.14 |
Pirmais brauciens
Jau sieviešu braucienos pierādījās, ka Siguldas trases ledus šodien ir ļoti ātrs. Par to varēja pārliecināties arī vīri. Pirmais uz starta devās pasaules čempions Kristofers Grotērs, labojot trases rekordu. Tiesa, viņš to savā īpašumā diži ilgi nesaglabāja. Piektais startēja Tomass Dukurs, kurš vācieti pārspēja par 0,24 sekundēm. Ja pirms nedēļas trases beigās bija tehniskas ķibeles, tad šoreiz idevās krietni gludāks brauciens. Tomasu pārspēt izdevās tikai Martinam, kurš trasē devās desmitais. Viņš vecāko brāli apsteidza par 0,09 sekundēm, kaut gan aizvadīja šķietami netīrāku braucienu. Tādējādi brāļiem Dukuriem pēc pirmā brauciena pieder pirmās divas vietas.
“Braucu 20 gadus, nekad trase nav bijusi tik ātrā, nav tuvu bijis. Negaidīju, ka būs tik grūti - visu laiku sanāca ķeršana, sānslīdes, kaut kur arī paveicās. Otrajā braucienā viss sāksies no jauna - ar vienu kļūdu var pazaudēt pussekundi,” intervijā LTV7 teica Tomass Dukurs. Priecīgs par trases ātrumu bija arī Martins: “Treniņā gāja labi. Ja nobrauktu kā treniņā, tagad būtu vēl labāks rezultāts. Bet nu - dod tik virsū! Neesmu atnācis te airus žāvēt.”
Pirmais brauciens
| V | Sportists | Valsts | Laiks |
|---|---|---|---|
| 1. | M. Dukurs | Latvija | 49.46 |
| 2. | T. Dukurs | Latvija | +0.09 |
| 3. | K. Grotērs | Vācija | +0.33 |
| 4. | A. Tretjakovs | Krievija | +0.34 |
| 5. | Ņ. Tregubovs | Krievija | +0.52 |
| 6. | M. Vaiets | Lielbritānija | +0.57 |
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nu diez vai to var saukt par "aprakstīšanu",ieliek plikus top 6 rezultātus un tas arī pa lielam viss.
[+] [-]
Diemžēl rene, kā tāda neiederas sporta attīstības ideoloģija - ja vajag kādu medaļu ik pa laikam - tas būs, ja vajag labu izglītību ārzemju un vietējās augstskolās bērniem kuri to nevar atļauties - tas diemžēl ar renes palīdzību nenotiks
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
2019. gadā -314425
2018. gadā -314425
2017. gadā -314425
2016. gadā -314425
2015. gadā -320425
2014. gadā -320425
Tās ir dotācijas. Papildu tam ikgadējo zaudējumu segšana, kā jau valsts kapitālsabiedrībai - ap 150k gadā.
+ nepilni 3M eiro pēdējos 10 gados par visādām pārbūvēm.
Pēdējos 10 gados papildu finansējums mīnusu segšanai (valsts kapitālsabiedrības statuss ir Siguldas renei)
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Mans piedāvājums - valsts atbalsta, nodrošina bērnu līdz 18g, pēc tam cīnies kā māki vecit. Protams Olimpiskās komandas dalībniekiem atbalsts, taču jāpārskata summas. Trase kurā gadā aiziet miljons lai onkuli varētu pabraukāties ir maigi sakot nožēlojami
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Rīgas ''Dinamo'' nevar ņemt par piemēru kaut vai tāpēc, ka Rusņas naudas injekcijas ir apšaubāmas, ka tās ir saistītas ar vēlmi uzlabot mūsu hokeja līmeni. Tiko krievi vairs nesaskatīs šīs savas intereses tā nekavējoties šim krievu projektam pienāks beigas.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
https://www.delfi.lv/novados/siguld...
https://www.delfi.lv/sports/news/wi...
[+] [-]
[+] [-]
viņiem taču valsts un pašvaldība nosedz lielāko budžetu..pērk dārgus morīšus par valsts naudu
[+] [-]
Sporta vadībai ieteiktu izskatīt divus variantus sporta attīstības sistēmā - Slovēnija un Islande. Noteikti 2-5 prioritātes, kur bērni iet bezmaksas ir attiecīga infrastruktūra in automātiski veidotos arī panākumi, paliekam pie šī un pārdzīvojam kā futbolisti zaudē punduriem, basketbolisti netiek uz lielajiem turnīriem, vieglatlēti neko nevar.
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Ir saprotama vēlme būt labiem pret visiem, bet aizvien skaidrāk iezīmējas, ka ne pie kā laba tas nenovedīs.
Vislabākais piemērs tam visam bija Rio 2016. gada Olimpiskās spēles, kurās LV sports palika pie sasistas siles.
[+] [-]
-1 [+] [-]
30 miljoni!!!!!!!!!!!!!!! Ta ir nirgasanas par valsti.
+1 [+] [-]
Tomēr ir pamats domāt, ka viņi ar saviem 8,5 miljoniem iedzīvotājiem ir daudz interesantāki globāliem sporta investoriem, nekā tas ir ar mums.
P.S. Un Austrija visai pasaulei vairāk asociējas ar ziemas sporta veidiem, un nevis vasaras. Izņēmums varētu būt futbols.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Viss nav tik vienkārši kā šķiet, un balts vai melns.
Pavaicā jebkuram Siguldas iedzīvotājam ko viņš domā par to, ka valsts iegulda 30 miljonus Siguldas trasē, un 80% siguldiešu būt ar abām rokām par to. Siguldas trase nav tikai sporta objekts, bet gan vesela infrastruktūra uz ko balstās viss Siguldas bizness. Viesnīcas, ēdināšana, transports utt. Tāpat arī valsts šos ieguldītos līdzekļus ilgtermiņā atgūs caur nodokļiem.
+1 [+] [-]
Tas ko es gribu pateikt, ja kādā jomā ir sasniegumi, manuprāt tie ir jāatbalsta, jo tas ceļ gan valsts tēlu, gan dīvānā pirdēju noskaņojumu, gan vēlmi bērnos vispār nodarboties ar sportu. Mākslīgi kaut ko stutēt, kas itkā ir labs veselībai, lai gan ļoti daudzos sporta veidos ejot uz rezultātiem, jau bērnu vecumos ir ļoti daudz traumas un daudz tādas kas atstāj sekas uz visu mūžu, ir nepamatoti. Protams, visam apakšā nauda, kas ir liels faktors. Turklāt līdzīgi kā nauda seko skolēnam, tāpat tā seko arī panākumiem. Ja Dukuri nebūtu labākie pasaulē, neviens te neceptos, bet stāstītu, ka lohi, neprot braukt utt, tagad cepās, ka pārāk daudz naudas izsūc. Piemērs, futbols ar visu savu netīro virtuvi, cik daudz naudas atmazgā, nenodrošina godīgus principus un godīgu spēli - totalizatori, aplokšņu algas, lamām pilnas spēles utt. Nu kaut attīsta harmoniski bērnu, nodrošina super attīstību un hvz ko vēl, bet tā aura ir tāda, ka to nenovēlētu savam bērnam, kaut vai bērna psiholoģijai ir labāk darboties čempionu saimē, nevis lūzeru biedrībā, kur vēl ar melnajām lietām darbojas...
-1 [+] [-]