Viedoklis: Olimpiskās spēles Siguldā? Tikai par zviedru un IOC naudu
Foto: Romāns Kokšarovs, f64
Ja Latvijas Olimpiskā komiteja un Siguldas trases vadība panāks, lai bāzes attīstībai nepieciešamos līdzekļus nodrošina Zviedrija un Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC), nav iebildumu kandidēt 2026. gada ziemas spēļu rīkošanai.
Zviedrijas Olimpiskā komiteja (SOK) ziemas spēles vēlas rīkot jau sen, taču iepriekšējie septiņi (!) mēģinājumi bijuši neveiksmīgi. IOC neatbalstīja Gēteborgu (1984), Fālunu (1988, 1992) un Estešundu (1994, 1998, 2002), bet Stokholma atsauca pieteikumu 2022. gada spēļu rīkošanai.
“Trīs kroņu” karalistē savulaik notika 1912. gada vasaras spēles un Melburnas spēļu sacensības jāšanas sportā (1956), taču kopš tā laika pie planētas lielākā foruma uzņemšanas nav izdevies tikt. Stokholma nesekmīgi pretendēja uz 2004. gada vasaras spēļu rīkošanu, toreiz zaudējot Atēnām.
Arī tagad zviedriem jāpārvar dažādi šķēršļi. Pirmais un lielākais – pret spēļu rīkošanu galvaspilsētā 2017. gada aprīlī iebilda Sociāldemokrātu partija. SOK sāka meklēt apvedceļus, izskatot iespēju rīkot Stokholmas spēles...ārpus galvaspilsētas. Iekšpolitiskā cīņa nav galā – janvārī paredzēta sarunu nākamā kārta.
Laika nav palicis daudz – oficiāls pieteikums Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai jāiesniedz līdz 2018. gada oktobrim. Ja tas izdosies, gaida deviņu mēnešu cīņa ar konkurentiem, visticamāk, Sionu (Šveice), Saporo (Japāna, rīkojusi spēles 1972. gadā), Soltleiksitiju (ASV, rīkojusi spēles 2002. gadā) un Kalgari (Kanāda, rīkojusi spēles 1988. gadā). Lēmums gaidāms 2019. gada jūlijā.
Aziātu izredzes pagaidām izskatās pieticīgas, kā nekā, šajā pasaules daļā notiks 2018. un 2022. gada spēles. Ziemeļamerikāņi globālo forumu rīkojuši jau agrāk, kamēr Siona un Stokholma pie tā vēl nav tikušas. Šveicē, kā jau ierasts, par piedalīšanos tiks lemts tautas nobalsošanā.
Tagad par praktisko pusi – izmaksām. Jespera Akingera (Jesper Ackinger) 2017. gada 27. janvārī publiskotais pētījums liecina, ka spēļu rīkošana izmaksās 1,38 miljardus eiro (13,6 miljardi zviedru kronu). Tobrīd zviedri lēsa, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas prasītā pieteikuma maksa (application fee) varētu būt 711 miljoni eiro (7 miljardi kronu).
Decembra vidū IOC delegācija apmeklēja Stokholmu iepazīšanās braucienā. Lozannas amatpersonas apstiprināja spēļu rīkošanas “griestus” 13 miljardu kronu apmērā un paziņoja, ka pieteikuma iesniegšanas laiks pārcelts no marta uz oktobri. Ne tik laba ziņa – pieteikuma maksas apmērs būs 902 miljoni eiro (8,88 miljardi kronu).
Praktiskie un racionāli domājošie zviedri sāka meklēt ceļus, kā ietaupīt. Viena no dārgākajām pozīcijām – bobsleja, kamaniņu un skeletona trases uzbūvēšana. Trases izveidošana Hammarbibakenā – tikai dažus kilometrus dienvidos no Stokholmas centra (Hammarbybacken) – izmaksātu 86,4 miljonus eiro (850 miljonus zviedru kronu).
Dārgi. Ļoti dārgi. Īpaši tāpēc, ka pašai Zviedrijai jebkurā gadījumā nebūtu vairāk par dažiem desmitiem bobslejistu, kamaniņnieku un skeletonistu. Tāpat kā Latvijai, Krievijai, Kanādai vai ASV. Turklāt pašreizējais Hammarbibakenas pakalns ir par zemu – lai ierīkotu trasi, tas jāpaaugstina par 20 metriem.
Zviedri turpina meklēt risinājumus. Viens no tiem – piedāvājums Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) kļūt par spēļu līdzrīkotāju. Savā ziņā unikāli. Latvija divas reizes kandidēja Olimpiskā kongresa rīkošanai (1942. gadā tas nebija iespējams Otrā Pasaules kara dēļ, 2009. gadā nācās zaudēt vēlēšanu cīņā), bet uz spēļu rīkošanu vēl nav pretendējusi. Izņēmums – 1980. gada Maskavas spēļu sacensības burāšanā, kuras beigās ieguva Tallinas apkaime Pirita.
SOK cer, ka Latvija pati segs spēļu sarīkošanai nepieciešamos izdevumus – “kāpēc lai mēs neietaupītu?” Izdevumi iekļaus Siguldas trases pielāgošanu bobsleja četrinieku sacensībām, infrastruktūras modernizāciju un IOC prasību izpildi.
Sarunas vēl priekšā – zviedru delegācijas pirmā viesošanās paredzēta janvāra vidū. Gribētos, lai Latvijas pārstāvji būtu tikpat pragmatiski un racionāli domājoši kā zviedri. Spēļu uzņemšana Siguldā jebkurā gadījumā būtu lētāka nekā Stokholmā, taču izmaksas Latvijas mērogiem tāpat būtu grandiozas, izšķērdīgas.
Izšķērdīgas, jo 2018. gadā Latvijas galvaspilsētā joprojām nav ne mūsdienīgas vieglatlētikas manēžas, ne nacionālā stadiona, ne specializētas basketbola halles. Respektīvi, trūkst infrastruktūras sporta veidos, ar kuriem nodarbojas nesalīdzināmi vairāk Latvijas iedzīvotāju. Iztērēt daudzus miljonus eiro no valsts budžeta – privātie investori līdzekļus nekad neatpelnīs – būtu nepieņemami.
Cita lieta, ja SOK un IOC apmaksātu 90% izdevumu. Arī šajā gadījumā Siguldas trases uzturēšana būs un paliks dārgs prieks. Manuprāt, dažas medaļas to neatsver.
Izmantotie resursi:
https://www.expressen.se/sport/vint...
Svenska OS-planen: Tävlingar i Lettland -...
https://www.sydsvenskan.se/2017-12-...
https://www.svt.se/sport/artikel/sok-bekraftar/?intcmp=svt.se:sport:sportkoll:29-december-sportkoll-pa-en-minut:blalank-brodtext:34&intcmp=svt.se:sport:sportkoll:29-december-sportkoll-pa-en-minut:blalank-brodtext:34
stockholmdirekt.se!PMdoxFsCKrEKkmx8ZcrIRA/
Noej kādu dienu tur garām un apskaties.
Pat par Dienvidu tiltu kredītu Rīga maksā no 2010 un maksās līdz 2027. gadam, un tur jau vairāk kā 3. daļa ir izmaksāta un tās ir pavisam citas naudas kā to reni pārbūvēt...
P.S. No raksta autora arī biju gaidījis izsvērtāku un pārdomātāku viedokli. Rodas nelāgs iespaids...
Runa jau par to, kas tas "kaut kas" ir. Manuprāt, sūnu ciems ir, ja pie mazākās iespējas skries un darīs jebko par jebkādu naudu, jo tjipa baigais notikums un mums par katru cenu vajag būt pamanītiem.
Nesūnu ciems vēsu galvu izvērtēs, vai tas ir izdevīgi un ja lieli finansiāli zaudējumi, tad lai iet dillēs, jo nav jau tik mega tas notikums.
Izdevumi? Protams, ka būs! Bet kur tik Latvijā nešķiež miljonus bez kādas jēgas- pa labi un kreisi. Bet te noderīgai lietai, jo Siguldas trase turklāt ir jāpārbūvē, lai varētu notikt normāli bobslejistu mači.
Un tieši bobslejisti un skeletonisti Latvijā pēdējā desmitgadē guvuši vislielākos panākumus pasaulē. Arī Siguldai kā ziemas sporta centram
tāds pasākums dotu attīstību un iegūstot visām prasībām atbilstošu trasi arī turpmāk Latvijā notiktu vairāk starptautiski mači.
Iespējams gan, ja Latvija atteiksies no šādas iespējas, norvēģi varētu tomēr piekrist, jo viņiem jau trase ir. Viņu atturībai ir savi iemesli, viņi negrib būt zviedriem jaunākais brālis, jo paši ir spējīgi sarīkot pilnvērtīgas olimpiskās spēles.
Labi, atteiksies nošis iespējas! Vai tādēļ tautai tiks vairāk! Nē, biezie kļus vēl biezāki, kaut kur jau tie budžeta miljoni ir jāliek!
Pie normāliem valsts vadītājiem pietiktu gan pansionātiem, bērnu namiem un citām sociālām vajadzībām un atliktu līdzekļi arī sporta bāzēm. Latvijā nav neviens normāls futbola stadions, Rīgā nav basketbola halles un tā bez gala. . .
Bet sporta bāzēm ir jābūt, lai bērniem, ikvienam tās ir pieejamas.
Tagad daudzi jūsmo par mūsu abām tenisistēm, bet cik ir tenisa bāzes, cik maksā laukuma īre? Par stundu jāmaksā līdz 10 eiro, un kas ir stunda, pat kārtīgi iesvīst nevar!
Par to briesmīgo Latvijas nabadzību nepiekritīšu. Līdzekļi gan tiek tērēti neracionāli, bieži arī negodīgi!