Viedoklis: Likumīgi, bet cik taisnīgi? Par ko tiesāja Ingrīdu Amantovu

Nevienu brīdi nenoliedzot, ka bijusī valsts amatpersona Ingrīda Amantova tiešām izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko bija pelnījusi sodu, šīs publikācijas autors uzskata, ka viņas gadījumā tas tomēr bijis pārāk bargs.

Amantovai inkriminēti pieci noziedzīgi nodarījumi

Saskaņā ar Rīgas rajona tiesas tiesneses Aijas Briedes paziņoto saīsināto spriedumu, Ingrīda Amantova, būdama Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktore, laika posmā no 2017. gada marta līdz 2020. gada martam izdarījusi piecus noziedzīgus nodarījumus – izkrāpusi valsts līdzekļus, tostarp arī lielā apmērā, viltojusi dokumentus, ko darījusi mantkārīgā nolūkā, kā arī atbalstījusi citu personu, lai tā varētu legalizēt noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Krimināllieta tika izskatīta rakstveida procesā, jo apsūdzētā Amantova savu vainu ir pilnībā atzinusi, turklāt jau pirms tiesas noslēgusi vienošanos par sodu ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokuroru Kasparu Andruškinu. Tādu pašu vienošanos noslēgusi arī Ingrīdas Amantovas līdzdalībniece Līga B., kurai inkriminēta divi noziedzīgi nodarījumi - krāpšanas, kas izdarīta lielā apmērā, atbalstīšana un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā.

Par katru noziedzīgo nodarījumu tika piespriests savs sods, bet daļēji tos saskaitot, kā galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības Ingrīdai Amantovai tika noteikta brīvības atņemšanu uz trim gadiem, naudas sodu 18 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 9000 eiro, kā arī atņemtas tiesības četrus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatu. Brīvības atņemšanas sods Amantovai tika noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz četriem gadiem. Apsūdzētajai Līgai B. tika noteikta brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un četriem mēnešiem, piemērojot šo sodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem.

Saskaņā ar prokurora Andruškina celto apsūdzību, abu personu noziedzīgo darbību rezultātā no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem kopumā tikuši izkrāpti 35 656 eiro, bet apsūdzētās jau pirmstiesas izmeklēšanas stadijā šo valstij radīto kaitējumu esot atlīdzinājušas. Kamēr tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, prokurors par šo krimināllietu plašāk izteikties negribēja, tomēr to gan viņš pateica, ka šāda vienošanās ar apsūdzētajām bija iespējama tikai tāpēc, ka viņas atsaucās uz piedāvājumu atlīdzināt kaitējumu, ko arī triju nedēļu laikā izdarīja. No K. Andruškina paustā varēja nojaust, ka pretējā gadījumā sodi varēja būt arī vēl bargāki, tostarp reāla brīvības atņemšana. Piedevām, kā norādīts spriedumā, valsts budžetā ieskaitīti ar par noziedzīgi iegūtu mantu atzītie naudas līdzekļi (603,52 eiro), kas tikuši izņemti vienai no apsūdzētajām.

Izrādās, ka visi amata pienākumi ir izpildīti

Viss būtu skaidrs kā ābecē, ja ne teikums, kas esot ierakstīts Latvijas Republikas prokuratūras sagatavotajā relīzē: «Prokurors, izvērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu, apstākli, ka realitātē darbi, kuros tika fiktīvi nodarbinātas personas, tika paveikti un līdz ar to bērnu interešu izglītība ar šīm pretlikumīgajām darbībām netika aizskarta, kā arī apstākli, ka abas apsūdzētās labprātīgi un solidāri ir pilnībā atlīdzinājušas materiālo kaitējumu, ar abām apsūdzētajām noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.» To izlasot, rodas visai loģisks jautājums – kā gan izpaudās iepriekšminētā krāpšana, ja realitātē darbi ir paveikti? Arī telefonsarunā prokurors Andruškins apstiprināja – darbs, par kuru no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta triju gadu laikā tika samaksāti 35 656 eiro, ticis paveikts, to darījusi Ingrīda Amantova.

Šajā brīdī var secināt, kāda tad īsti bijusi abu apsūdzēto sieviešu "noziedzīgo nodarījumu shēma". Savulaik izcilā kamaniņbraucēja Ingrīda Amantova ir arī kvalificēta un pieredzējusi kamaniņu sporta trenere, bet pēc tam, kad viņa kļuva par valsts amatpersonu – Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktore, no jauno sportistu trenēšanas viņai bija jāatsakās. Iespējams, ka to varēja izdarīt arī citādi, bet Amantova nolēmusi rīkoties tā, kā ticis darīts ne vienā valsts iestādē vien un, ļoti iespējams, kaut kur tiek praktizēts vēl joprojām. Viņa vienojusies ar Līgu B., ka pieņems viņu darbā par kamaniņu sporta treneri, bet šos pienākumus veiks pati. Ticis noformēts fiktīvs darba līgums, algu saņēma Līga, kura to atdeva reālā darba darītājai, viltus trenerei ticis tāds labums, ka par viņu maksāti nodokļi, tostarp arī sociālais nodoklis.

Izskatās, ka Murjāņu sporta ģimnāzijas vadītāja savu darbošanos ar jaunajiem kamaniņbraucējiem nemaz neslēpa, jo pat viņas valsts amatpersonas deklarācijā ierakstīts, ka viņa ir gan mācību iestādes direktore, gan trenere. Un kā gan no sabiedrības varētu noslēpt to, ka Ingrīda Amantova pati trenē Latvijas perspektīvākos kamaniņu sporta pārstāvjus, daudzi no kuriem šobrīd ir Latvijas izlasē un gūst starptautiskus panākumus? Tas noteikti nebija iedomājams. Iespējams, Amantovas "noziedzīgie nodarījumi" tā arī nenāktu gaismā, ja ne kāda "labvēļa" ziņojums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kura speciālisti šoreiz bija savu uzdevumu augstumos, par ko liecina tiesā nonākušais kriminālprocess ar divām apsūdzētajām sievietēm un jau uzskaitītajiem sodiem.

Īstas krāpnieces sodītas ne tik bargi

Vai Ingrīda Amantova un viņas līdzdalībniece Līga B. tika sodītas bargi? Jāatzīst, kā jā, sevišķi, ja viņu lietu salīdzina ar kādu ļoti līdzīgu kriminālprocesu, kurā spriedums tika pasludināts gadu iepriekš. Runa ir par krimināllietu, kurā par krāpšanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas turklāt izraisījusi smagas sekas, kā arī par dienesta viltojumu, kas izdarīts mantkārīgā nolūkā bija apsūdzēta Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) bijusī direktore Inga Čivča (iepriekšējais uzvārds – Šmate). Arī viņas noziedzīgās darbības turpinājušās apmēram trīs gadus (no 2013. gada jūnijā līdz 2016. gada februārim), bet, kā var secināt no notiesājošā sprieduma, SPKC toreizējā direktore tiešām mantkārīgu motīvu vadīta savā iestādē izveidoja amatus, kas bija paredzēti tā dēvētajām "mirušajām dvēselēm". Kurš gan pamanīs, vai iestādē stādā vēl viens sabiedrības veselības analītiķis vai Direktora biroja direktora palīgs?

Čivčai šo tiešām noziedzīgo shēmu realizēšanā bija par divas palīdzes, kuras, iespējams, pēdu jaukšanai, ik pa laikam tika pieņemtas darbā vienā vai otrā amatā, bet pēc tam atlaistas. Viena no viņām tajā laikā patiesībā dzīvoja un strādāja Turcijā, otra gan uzturējās Latvijā, bet esot bijusi nodarbināta bez līguma pavisam citā darba vietā. Par to, ka šo amata pienākumus neviens tiešām nepildīja, liecina kaut vai tas, ka abas fiktīvi noformētās personas drīkstējušas sev paturēt arī daļu atalgojuma, bet lielākās summas viņām bija pieteikts pārskaitīt uz direktores meitu bankas kontiem. Arī prokurors Māris Trušels, kurš šajā krimināllietā bija valsts apsūdzības uzturētājs, telefonsarunā apstiprināja, ka konkrēto veselības analītiķa vai direktora palīga amatu pienākumus neviens nepildīja, tie tikuši izmantoti tikai tādēļ, lai no valsts budžeta izkrāptu valsts līdzekļus.

Ingai Čivčai tika inkriminētas sešas noziedzīgu nodarījumu epizodes. Krimināllietu skatīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Ieva Sladzevska, kura pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, nosprieda sodīt I. Čivču ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem, nosakot šo sodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Ar šo pašu spriedumu Čivčai arī tika atņemtas tiesības četrus gadus ieņemt valsts pārvaldē ar lēmumu pieņemšanu saistītus amatus. Nekāds naudas sods, kā, piemēram, Amantovai, šai apsūdzētajai netika piemērots. Uz apsūdzēto sola sēdās arī abas Čivčas līdzdalībnieces – viena no viņām tika sodīta ar brīvības atņemšanu uz pieciem mēnešiem, atņemot tiesības divus gadus ieņemt amatu valsts pārvaldē, saistītu ar lēmumu pieņemšanu, bet otra ar brīvības atņemšanu uz vienpadsmit mēnešiem, atņemot tiesības divus gadus ieņemt amatu valsts pārvaldē saistītu ar lēmumu. Brīvības atņemšanas sodi abām apsūdzētajām tika noteikti nosacīti - ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

Kādus zaudējumus, turklāt reālus, valstij ar saviem noziedzīgajiem nodarījumiem nodarīja Čivča un viņas līdzdalībnieces? Kā liecina spriedumā pieejamā informācija – 28 989,52 eiro. Trīs apsūdzētās pirms sprieduma valstij bija atlīdzinājušas tikai daļu no tā, jeb pēc nodokļiem algās izmaksāto summu – 16 480,57 eiro. Nodokļu kopsummu jeb 12 508,95 eiro no viņām nepiedzina arī tiesa, uzskatot, ka SPKC pret Čivču un viņas līdzdalībniecēm varot vērsties civiltiesiski. Nav informācijas, vai SPKC to izdarīja. Jāatgādina, ka Amantovai un Līgai B. tika pieprasīts atmaksāt arī visus nodokļus, tostarp darba devēja sociālā nodokļa daļu.

Pēdējā ieraksta dēļ esam zaudējuši lielisku treneri…

Šīs publikācijas autors nav personīgi pazīstams ar Ingrīdu Amantovu, bet atceras viņu kopš tiem laikiem, kad mūsu slavenā kamaniņbraucēja piedalījās divās ziemas olimpiskajās spēlēs – 1980. gadā Leikplesidā viņa izcīnīja bronzas medaļu, bet uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena toreiz kāpa vēl viena Latvijas pārstāve – Vera Zozuļa. 1984. gadā Sarajevā Amantova ierindojās uzreiz aiz goda pjedestāla, kas arī ir pietiekami augsts sasniegums. 1983. gadā Ingrīda Amantova izcīnīja 2. vietu Pasaules kausa kopvērtējumā, trīs reizes kļuvusi par PSRS čempioni. 1998. gadā Amantova apbalvota ar Latvijas Olimpiskās komitejas goda zīmi. Pēc sportistes karjeras beigām Ingrīda Amantova aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, bijusi ievēlēta Ropažu novada pašvaldības domē. Šobrīd pēdējais ieraksts mūsu slavenās sportistes biogrāfijā vēsta: "2021. gadā notiesāta par krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu."

Tad, kad nākamajā dienā pēc tiesas, kas atzina Ingrīdu Amantovu par vainīgu, plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par spriedumu (lasīt ŠEIT), liela daļa komentētāju nekavējās izteikt viedokli, ka viņa noteikti ir pelnījusi reālu brīvības atņemšanu un arī mantas konfiskāciju, bet kāds pat pauda, ka apsūdzētajai vajadzētu nocirst roku, šo eksekūciju translējot televīzijas tiešraidē. Tādi nu šobrīd ir mūsu sabiedrība – nespējam izlasīt vairāk par virsrakstu, toties viedoklis jau gatavs…

Es gan gribētu novēlēt Ingrīdai Amantovai izturību. Saprotu, ka ne jau nosacītā brīvības atņemšana ir tas lielākais sods viņai. Arī ne materiālie izdevumi, atmaksājot valstij algu, kas patiesībā bija ar darbu nopelnīta, un maksājot sodu, kuru dēļ viņai esot nācies uzņemties kredītsaistības. Esmu pārliecināts, ka pats nežēlīgākais sods, ko saņēma mūsu jebkurā gadījumā godājamā olimpiete, ir tas, ka viņa, kā persona, kas tagad būs notiesāta par smagu noziegumu izdarīšanu, vairs nedrīkstēs darīt savu sirdsdarbu – trenēt jaunos kamaniņbraucējus. Vai sabiedrība no tā kaut ko iegūs? Domājiet paši…

Pārpublicēts no laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze"