Prūsis: "Osi praktiski nekad neesmu sodījis, lai gan reizēm vajadzēja"
Foto: Romualds Vambuts
Latvijas bobsleja izlases vecākais treneris Sandis Prūsis intervijā Sportacentrs.com norāda, ka pēdējos gados bobslejistu attieksme pret darbu kļuvusi profesionālāka, lai gan agrāk šie paši puiši nekautrējušies vienkārši baudīt dzīvi.
Pēc Soču olimpiskajām spēlēm Oskars Melbārdis atzina, ka Sandis Prūsis ir "salauzis" vairākus puišus, kuri iepriekš nebūt neizcēlās ar priekšzīmīgu attieksmi pret savu darbu. Treneris nenoliedz, ka bobslejisti patiešām ir mainījušies gan kā cilvēki, gan kā sportisti.
"Redzu skatuvi arī no otras puses, no aizkulisēm. Viņi ir kļuvuši vecāki, prātīgāki, apbērnojušies. Tas viss uzliek pienākumus. Agrāk pie katras izdevības tika savārītas kaut kādas ziepes. Protams, ne jau apzināti. Taču allaž vienkāršas pasēdēšanas vai diskotēkas beidzās ar kaut kādiem sūdiem. Viņi vienkārši baudīja dzīvi, sak, mēs esam Latvijas izlasē, mums daudz kas ir nodrošināts, rezultātu tas būtiski neietekmēs," atceras Prūsis.
"Šādas attieksmes dēļ viņiem daudz nācies ciest, jo īpaši iepriekšējā olimpiskajā ciklā (pirms Vankūveras olimpiādes), kad par dažādiem režīma un disciplīnas pārākumiem vienmēr viņus sodīju," neslēpj treneris. "Bet, lai cik tas šobrīd liktos smieklīgi, Osi es praktiski nekad neesmu sodījis, lai gan reizēm vajadzēja. Nesodīju tāpēc, ka jau tad varēja manīt, cik ļoti viņš pats šādās reizēs pārdzīvo. Viņš pats sevi jau desmit reižu vairāk bija nosodījis, priekš kam man vēl viņu sodīt?"
"Tas nav nekāds noslēpums, bet visvairāk visādā veidā, izņemot fizisku iespaidošanu, sodījis esmu Daumantu Dreiškenu. Viņš ir numur viens. Taču viņš ne vienu pašu reizi nav čīkstējis," uzsver Prūsis. "Kas vispār mūsdienās pieaugušam cilvēkam ir sods? Lasīju, ka vienā futbola komandā sods bija tāds, ka visas komandas priekšā jānodzied dziesma. Manā izpratnē visefektīvākais sods ir finanses - sportista labklājība ietekmēšana. Protams, es apzinos, ja mēs kaut ko tādu izdarām, tad tas ietekmē viņu ģimenes. Tomēr arī viņiem ir jāsaprot, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties."
"Nekad neesmu bijis policists un naktī stāvējis pie durvīm, lai pārbaudītu, cikos un kādā kondīcijā kurš pārrodas. Mani interesē tikai darbs otrā rītā - lai viņš būtu ar svaigu galvu un gatavs strādāt. Vienreiz sodīju Daumantu, bet pārējie džeki par viņu iestājās: "Trener, nebija jau tik traki..." Ar domu, ka citas reizes jau ir bijis vēl trakāk. Bet es atbildēju: "Nu tad uzskati, ka tas ir arī par tām iepriekšējām reizēm, ja šoreiz nebija tik traki"," smejas Prūsis. "Neviens likums vai sods nav nekur uzrakstīts, tā ir mana improvizācija. Bet viņa zina to, ka sodi progresē. Tāpat kā kriminālkodeksā - par vienu un to pašu pārkāpumu, ja tas tiek izdarīts atkārtoti, sods ir bargāks."
P.S. Tuvākajās dienās Sportacentrs.com varēsiet lasīt pilnu interviju ar Latvijas bobsleja izlases vecāko treneri Sandi Prūsi.
Bet nekas, redzam ka viss kas ir bijis ir nācis šiem zēniem tikai par labu!
Katru vikendu TV ieslegsana uz bobsleja raidlaiku ir ka doties uz pirma kursa studensu balliti, nu nepaveikties ir neiespejami ja vien pats nepiemet muuli!
Pietiktu ar vienu teikumu, bet ne jau ar šādiem aprakstiem, kas nozīmē, ka veči bieži klaņķī brauc no posma uz posmu
un kas pats galvenais - Prusaks pats sev ar šo iegriezīs 100%, jo kādam sieva aizliegs bobus nākotnē. un ja neaizliegs, tad būs tā sadrātējusi smadzeni, ka nespēs patrenēties, jo zvanīsmk ik pārstundu un vakaros stundu ar tekstiem Tu mani nemīli Bērns Tev vispār pie kājas Tev galvenais ar večiem pa ziemas kūrortiem ballēties Alga jau ar nekāda utt utjpr
tur arī tas izejas ātrums paliek, ka nu jau vāci spraunāk sasēžas nekā mūsu mitriķi ar saviem kartupeļu maisiem plecos ; )