PČ biatlonā kopsavilkums: Rastorgujeva un Bendikas negaidīti ātrais solis trasē
Čehijas pilsētā Nove Mesto Morāvijā aizvadīts gandrīz divas nedēļas ilgais pasaules čempionāts biatlonā, no kura Latvijas biatlonists Andrejs Rastorgujevs pirmoreiz atveda sudraba medaļu un par jauniem Latvijas PČ rekordiem parūpējās arī Baiba Bendika. Šīs sacensības vērtējamas kā vienas no labākajām Latvijas biatlona vēsturē, un statistika rāda, ka to izdevies paveikt ar slēpošanas ātrumu, kas gan Rastorgujevam, gan Bendikai tieši gada svarīgākajās sacensībās bija krietni labāks nekā līdzšinējā sezonas gaitā.
Čehijā aizvadītajā pasaules čempionātā Andrejs Rastorgujevs izcīnīja Latvijas pirmo sudraba medaļu un trešo medaļu vispār, pievienojot savu PČ vicečempiona titulu divām Ilmāra Briča bronzas medaļām. Taču pat bez sudraba sacensību pēdējā dienā šis būtu uzskatāms par vienu no labākajiem pasaules čempionātiem Latvijas biatlona vēsturē.
Tika aizvadītas 12 sacensības (četras vīriešiem, četras dāmām un četras stafetes), un Latvijas izlase individuālajās sacensībās bija pārstāvētā "Top20" sešās no astoņām, turklāt četras reizes tika sasniegta arī vieta labāko desmitniekā - Rastorgujeva sudrabs masu startā, 4. vieta klasikā, Baibas Bendikas 5. vieta sprintā un abu kopā izcīnītā 8. vieta jauktajā stafetē, kas arī ir jauns Latvijas biatlona rekords šajā disciplīnā. Četri "Top10" - tas ir tikai nedaudz mazāk, cik iepriekšējos 15 gados kopā (sešas reizes, turklāt trīs no tām bija Rastorgujevam 2023. gada čempionātā).
Kopumā savā karjerā Rastorgujevs PČ desmitniekā līdz nupat aizvadītajām sacensībām bija iekļuvis piecas reizes, tikpat, cik Jēkabs Nākums. Šajā čempionātā Rastorgujevs šajā rādītājā pārspējis arī Oļegu Maļuhinu, kamēr rekordists joprojām ir Bricis, kurš labāko desmitniekā PČ bijis tieši desmit reizes. Savukārt Bendika, kas 2024. gada PČ sasniedza visu laiku labāko Latvijas sieviešu rezultātu, savā karjerā kopumā tagad PČ "Top10" sasniegusi četras reizes.
Rastorgujevs aizvadīja ļoti stabilu čempionātu un iekļuva labāko divdesmitniekā visās disciplīnās, kurās piedalījās (2., 4., 8., 12., 16. un 19. vieta). Sudraba medaļa ir nopietns arguments, lai to sauktu par vislabāko sniegumu vienā atsevišķā pasaules čempionātā Latvijas biatlonista izpildījumā, taču nopietni pretargumenti ir arī citam Latvijas biatlonistam, turklāt ne divas PČ bronzas ieguvušajam Bricim, bet gan Oļegam Maļuhinam. Viņš 1999. gada PČ pat četras reizes bija 7. un augstākā vietā (4., 5., 5., 7. un 28. vieta), bet 2000. gada PČ Maļuhins vispār nevienā disciplīnā nebija zemāk par 15. vietu (6., 7., 7. 15. un 15. vieta).
"Top10" vietas pasaules čempionātos
V. | Sportists | Top10 (stafetēs) |
---|---|---|
1. | Ilmārs Bricis | 10 (3) |
2. | Andrejs Rastorgujevs | 9 (2) |
3. | Oļegs Maļuhins | 8 (3) |
4. | Jēkabs Nākums | 5 (3) |
5. | Baiba Bendika | 4 (2) |
6. | Gundars Upenieks | 3 (3) |
Pirms pasaules čempionāta tika atzīmēts, ka, lai arī Latvijas biatlona izlases līderi regulāri bijuši elites tuvumā un ieguvuši augstas vietas sezonas kopvērtējumos, līdz medaļām sanācis aizsniegties reti. Ar divām bronzām Latvija PČ visu laiku medaļu kopvērtējumā pirms sacensībām Čehijā bija 25. vietā, un Rastorgujeva sudrabs šajā rangā ļāvis pakāpties vienu vietu augstāk, tiekot garām Rumānijai, kas savu vienīgo PČ sudrabu ieguva tālajā 1974. gadā.
Kā sarunā ar Sportacentrs.com pirmdien norādīja Latvijas Biatlona federācijas ģenerālsekretārs Juris Pīpkalējs, izlases sagatavošanās posms bija plānots tieši ar mērķi veiksmīgi nostartēt pasaules čempionātā. Tas nav nekas unikāls, un puslīdz droši var pieļaut, ka arī vairums konkurentu gatavojās sezonai ar līdzīgu mērķi, taču Latvijas izlases līderiem šoreiz izdevās vārdus patiešām pārvērst darbos, un tas redzams ne tikai iegūtajās vietās vien.
"Pat norvēģi izcēla Latvijas izlases slēpju servisu," sacīja LBF ģenerālsekretārs, un nav grūti saprast, kādēļ tad norvēģiem radusies šāda skaudība, jo Latvijas izlases līderi Čehijā aizvadītajā pasaules čempionātā bija starp ātrākajiem slēpotājiem, krietni pārspējot to, kas bija iepriekš izdevies Pasaules kausa posmos.
Rastorgujevam bija 6. ātrākais "tīrā" slēpojuma laiks klasikā un masu startā, viņš bija 13. ātrākais iedzīšanā un 19. ātrākais sprintā. Skaidrs, ka biatlonā, kurā ir dažādas trases un apstākļi, slēpošanas laikus nevar salīdzināt un galvenais atskaites punkts ir ieņemtā vieta, kas teorētiski nav pats objektīvākais rādītājs (ja visiem konkurentiem ir melnā diena, tad arī ar viduvēju slēpojumu vari būt pirmais, un otrādi).
Taču kontekstam varam paskatīties uz Rastorgujeva vietām "tīrā" slēpojuma laika ziņā iepriekšējos PK posmos tieši pirms PČ - 26. vieta Itālijas klasikā, 13. vieta Itālijas masu startā, 25. vieta Rūpoldingas iedzīšanā un 24. vieta sprintā, kamēr Oberhofā viņš bija 29. ātrākais sprintā un 29. ātrākais arī iedzīšanā.
Tas pats novērojams arī Bendikas izpildījumā, turklāt viņa aizvada īpaši sarežģītu sezonu, pirmo māmiņas lomā. Pirms PČ aizvadītajos posmos viņa bija 36. ātrākā Rūpoldingas iedzīšanā un 33. ātrākā sprintā, kamēr Oberhofā šajās disciplīnās viņa abās bija 30. ātrākā. Bendika tieši pirms PČ uzņēma ātrumu Itālijas klasikā, kur viņai bija 11. ātrākais slēpojums, bet pasaules čempionātā viņa bija jau starp līderēm, un Bendikas slēpojuma laiki bija izcili stabili - viņa bija 4. ātrākā klasikā, 7. ātrākā sprintā un iedzīšanā, kā arī 9. ātrākā masu startā, visās disciplīnās esot starp "Top10" ātrākajām slēpotājām.
IBU šeit piedāvā tā saukto "Slēpošanas koeficientu", kurā tiek aprēķināts sportistu slēpojuma laiks, salīdzinot ar visu sportistu vidējo rezultātu. 2023./24. gada sezonas rangā (tajā ierēķināti gan PK, gan tikko aizvadītā PČ laiki) Bendika ir 18. vietā, kas ir liels kāpums no iepriekšējās sezonas, kad viņa bija 31. ātrākā slēpotāja. Savukārt Rastorgujevs 2023./24. sezonas mērogā ir 30. vietā, kas ir nedaudz zemāk nekā iepriekšējā sezonā (21. vieta).
Biatlons gan sastāv no diviem sporta elementiem, un šaušanā Bendikai šosezon bijušas vairākas neveiksmīgas sacensības. Sezonas kopvērtējumā viņai tikai 69% trāpītu mērķu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Pasaules kausā. Arī pasaules čempionātā viss nesanāca ideāli - no 124 šāvieniem tika trāpīti 90 jeb 72.5%, kas ir krietni zem biatlona elites vidējā rādītaja. Taču Bendikai izdevās veiksmīgi sašaut vismaz vienā disciplīnā (sprintā), kur tikai viena kļūda un piektā vieta, turklāt kā lai nenožēlo, ka šī vienīgā kļūda bija pēdējā šāvienā.
Savukārt Rastorgujevs arī šaušanā bija lielisks un trāpīja 90.2% savu šāvienu (92 no 102). Viņa karjerā labāks rādītājs atrodams tikai 2019. gada PČ, kas arī bijis izņēmums, un pārējos pasaules čempionātos Rastorgujevam vidējā precizitāte bijusi zem 80%. Taču sekmes šaušanā sezonas galvenās sacensībās šoreiz atbilst kopējām tendencēm, jo Rastorgujevs bijis iespaidīgi precīzs jau visas sezonas garumā - viņš šosezon trāpījis 357 no 403 šāvieniem (89%), kas ir viņa karjeras pārliecinoši labākais rādītājs.
Šosezon Latvijas biatlonā patīkamas pārmaiņas ienesa arī jaunie biatlonisti, jo pie PK ieskaites punktiem sezonas pirmajā pusē tika arī Renārs Birkentāls un Sanita Buliņa. Pasaules čempionātā viņiem šos panākumus individuālajās sacensībās atkārtot neizdevās, taču visu Latvijas izlases biatlonistu pūles jāatzīmē stafešu sacensībās. Vīriešu izlases - Birkentāls, Edgars Mise, Aleksandrs Patrijuks un Rastorgujevs - 16. vieta ir Latvijas augstākā pasaules čempionātos kopš 2011. gada (rekords ir 1999. gada izlase, kad tika iegūta 5. vieta). Bet sieviešu izlasei 15. vieta ar Sanitu un Sandru Buliņu, Anniju Sabuli un Bendiku sastāvā ir visu laiku labākais rezultāts pasaules čempionātos (iepriekš PČ ne reizes nebija izdevies būt augstāk par 20. vietu), turklāt arī Pasaules kausa posmos augstāk izdevies būt tikai retu reizi.
Rastorgujeva precizitāte pasaules čempionātos
Gads | Disciplīnas | Šaušana | Šaušanas % |
---|---|---|---|
2024. | 6 | 92/102 | 90.2% |
2023. | 6 | 87/109 | 79.8% |
2020. | 4 | 50/64 | 78.1% |
2019. | 6 | 84/92 | 91.3% |
2017. | 5 | 59/78 | 75.6% |
2016. | 4 | 54/70 | 77.1% |
2015. | 3 | 37/50 | 74% |
2013. | 3 | 32/43 | 74.3% |
2012. | 3 | 34/46 | 73.9% |
2011. | 3 | 33/42 | 78.6% |
Izmantotie resursi:
https://www.biathlonresults.com/#/s...
+4 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
Barjeras tika nojauktas un uz Pč forma tika sasniegta!
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Spridzini tik tālāk!
Sāk jau apnikt tā diskābeļa zelēšana katrā rakstā,kā tādas vecas košļenes košļāšana!Tak izspļaujam un aizmirstam!
Tā pat ar to EPO laiku rezultātu salīdzināšanu ar šodienas rezultātiem!Lielākajai daļai,pat nojausmas nav par tiem laikiem,bet spriež,kā baigie korifeji.
No 2014.gada tās lietas ir faktiski beigušās.Ne jau pa velti pēkšņi Besebergam ir tādi atmiņas zudumi!Pie šodienas situācijas krievi visus pasūtīs uz poda un nevienam neko nepierādīs,bet no viņu rokas barojās daudzi.