Biatlona lielās cīņas klāt

Mūsējie

Ja runājam par ļoti augstām vietām, teiksim, TOP15, tad acīmredzot vienīgās mūsu cerības saistāmas ar Madaru Līdumu un Ilmāru Brici. Līduma šo sezonu iesāka lieliski, pirmajā posmā Esterzundā trīs distancēs ieņemot cienījamo 23., 27. un 21. vietu. Diemžēl turpinājums nesekoja – lielākoties pievīla neprecīzā šaušana, bet dažbrīd neraksturīgi arī palēnais solis. Savukārt Bricis visas sezonas garumā ne brīdi nepietuvojās saviem kādreizējiem ātrumiem, taču nelielu optimismu vieš fakts, ka arī pagājušajā sezonā bija līdzīgi (Pasaules kausā (PK) nesekmējās), taču tieši pasaules čempionātā Ilmārs bija lieliskā formā un izcīnīja ļoti labas vietas (18. sprintā, 13. iedzīšanā, 15. individuālajā distancē, 12. masu startā). Jāatzīmē, ka Līdumai un Bricim veiksmīgu rezultātu gadījumā ir izredzes kvalificēties arī prestižajam masu startam – tam jau kvalificējušies abu kopvērtējumu 15 vadošie biatlonisti, bet vēl 15 tiks atlasīti no pārējiem, balstoties uz pirmo trīs sacensību (sprints, iedzīšana, individuālā distance) rezultātiem. Mūsu līderu uzdevumu atvieglos fakts, ka pasaules čempionātā spēcīgākās izlases katrā distancē var pieteikt tikai četrus sportistus (PK septiņus). Vēl tikai jāpiebilst, ka no pārējiem Latvijas izlases dalībniekiem diez vai cerēt uz kādu augstu vietu – labākās izredzes šiem mūsējiem būs garajā individuālajā distancē, kur lēnu soli var kompensēt ar precīzu šaušanu.

Favorītes dāmu konkurencē

Sieviešu sacensībās šajā sezonā izteikti labākās ir krievietes un vācietes – PK izcīņas kopvērtējumā labāko astotniekā ir (pēc dopinga skandāla gan jāsaka – bija) uzreiz sešas šo valstu sportistes, pa trim no katras izlases. Lai gan no šī sešinieka (krievietes (Jekaterina Jurjeva, Svetlana Sļepcova, Albina Ahatova, vācietes Kati Vilhelma, Magdalēna Noinere, Andrea Henkele) divas dopinga lietošanā iekritušās krievietes Jurjeva un Ahatova atkritušas, tik un tā var prognozēt, ka tieši Vācijas un Krievijas biatlonistes medaļnieču vidū būs visbiežāk. Protams, arī pārējo komandu līderes mēģinās iespraukties starp šīm biatlona zvaigznēm – pirmām kārtām jāmin norvēģieti Tūru Bergeri un zviedrieti Helēnu Junsoni, tāpat arī baltkrievieti Darju Domračovu, ķīnieti Ksianigu Ļu, somieti Kaisu Makaraineni un vēl vienu zviedrieti Annu Karinu Olofsoni. Lielākās sensācijas var gaidīt 15 kilometru individuālajā distancē, kur labākas iespējas paveras veiksmīgām šāvējām – piemēram, varētu izcelties rumāniete Eva Tofalvi vai pat moldāviete Natālija Levčenkova (šauj ar 91% precizitāti).

Favorīti vīriešu konkurencē

Vīru sacensībās konkurence gaidāma būtiski lielāka nekā dāmām, kur dominē vien divas nācijas. Tomēr arī šeit ir komandas, kas ir spēcīgākas par pārējām. Rezumējot – lielākie favorīti ir norvēģi, krievi, vācieši, austrieši, kā arī divi zviedri un polis. PK izcīņas kopvērtējumā labāko 18 skaitā no minētajiem ir 17 (francūzis Simons Fursē ir 15.). Norvēģi lielākās cerības saista ar PK līderi Emilu Hegli Svendsenu un titulēto Ūli Eināru Bjerndālenu (tāpat bīstami būs Aleksandrs Uss un Halvards Hanevolds), krievi ar Maksimu Čudovu (vēl Ivans Čerezovs, Nikolajs Kruglovs), vācieši ar Mihaelu Graisu (vēl Mihaels Rešs, Aleksandrs Volfs un jauniņais Kristofs Štefans), austrieši ar Kristofu Zumanu un Danielu Mezotiču (pārsteigt varētu uzlecošā zvaigzne Dominiks Landertingers). Protams, nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst par abiem zviedru līderiem Karlo Johanu Bergmanu (PK kopvērtējumā trešais) un Bjornu Feriju (6.), kā arī PK vicelīderi poli Tomašu Sikoru.

Nāciju vērtējums

Francūziete Sandrīne Beilī pareizi atzīmēja, ka biatlons, kura popularitāte ir milzīga, lielvalstīm ir ļoti svarīgs ierocis sava spēka pierādīšanā. Tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta arī neoficiālajam valstu rangam, kas balstīts uz zelta, sudraba un bronzas izcīnīto medaļu skaitu. Vācija jau agrāk paziņoja, ka kopumā cer uz 7-9 medaļām. Pēc Jurjevas un Ahatovas izslēgšanas vācieši, iespējams, klusībā cer uz visām 10 medaļām (pagājušajā gadā bija 11). Par otro vietu (diez vai Vācija atdos pirmo) varētu cīnīties Norvēģija un Krievija. Pirms gada norvēģi bija otrie pērn, bet krievi trešie. Kopumā Vācijas, Norvēģijas un Krievijas sportisti toreiz savāca 28 no pieejamajām 33 medaļām... Pagājušajā gadā nevienu medaļu neizcīnīja Austrija, bet šogad austrieši (vīriešu konkurencē) būs nopietns spēks. Tāpat pāris medaļas cer izcīnīt Zviedrija un Francija.

Dopinga skandāls

Pasaules čempionātam pamatīgu ēnu šogad met dopinga skandāls. Februāra pirmajās dienās IBU (Starptautiskā biatlona savienība) paziņoja, ka trim sportistiem no vienas valsts A prove atklājusi aizliegtās vielas. Drīz vien tapa zināms, ka runa ir par Krievijas biatlonistiem. Un tad sākās... Citu valstu pārstāvji nosodīja Krievijas izlasi un pat aicināja visu tās komandu diskvalificēt no jebkādām starptautiskām sacensībām, savukārt tā atbildēja, ka līdz B provju noskaidrošanai pārmetumiem nav pamata. Tiesa, kā jau allaž, arī B proves apliecināja sākotnējo informāciju – dopings patiešām lietots. Jāatzīmē, ka Francijas sporta izdevums “L’Equipe” pat paziņoja, ka, atskaitot krievu sportistus, iespējams, dopingu šosezon lietojuši arī Austrijas un Ukrainas biatlonisti – turpinājums šādām apsūdzībām nesekoja, līdz ar ko tos var uzskatīt par apmelojošiem (šajā sakarā varētu būt arī tiesas darbi). Lai nu kā – dopinga atrašana ne tikai ietekmējusi dalībnieku sastāvu, bet arī pamatīgi saspīlējusi attiecības starp biatlona izlasēm. Tā, piemēram, Krievijas viens no spēcīgākajiem biatlonistiem Maksims Čudovs izteicis dusmas par citu apvainojumiem viņa pārstāvētās izlases virzienā un apsolīja, ka šis čempionāts būs asiņains... Jācer, ka Pjenčanā primārais tomēr būs sportiskais aspekts.

Pirmajā dienā sportisti sacentīsies sprinta distancēs.

Sacensību kalendārs

Neoficiālais valstu vērtējums pēdējos 10 gados kopā (astoņi čempionāti)

Ilmārs Bricis – bronza 2001. gada individuālajā distancē un bronza 2005. gada sprintā.