ARD žurnālisti: "Krievijas dopinga sāga rada vairāk jautājumu nekā atbilžu"

“Sporta politikai un reālajai politikai ir daudz kopīga. Ikviens, kurš sekojis līdzi Krievijas dopinga skandālam, pamanīs līdzības ar citiem notikumiem, piemēram, “Brexit” (Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības – Sportacentrs.com).

Neviena puse pa īstam neieklausās otrā, dzirdama histēriska kliegšana, procesi un termiņi, šķiet, nepārtraukti mainās. Un, līdzīgi, kā “Brexit” simbolizē plašāku neapmierinātību, Krievijas problēma ir tikai daļa no vispārējām problēmām, saistītām ar aizliegto vielu izmantošanu sportā.

Krievija tagad, visticamāk, devusi pilnu pieeju Maskavas (vecās) laboratorijas datoros esošajām datu bāzēm. Jā, viņi to izdarīja 18 dienas pēc noteiktā termiņa (trīs WADA inspektori atstāja Krieviju 18. janvārī) un vēl nav pilnībā pārbaudīts, vai dati ir īsti un pilnīgi. Bet, strādājot ar valsti, kura tik vaļīgi izturas pret starptautiskajiem noteikumiem kā Krievija, pat tas ir piesardzīgs panākums.

Kā vienmēr, izskatās, ka īstā atbilde nebūs zināma vēl mēnešiem ilgi. Pastāv aplēses, ka iegūtie dati var rezultēties 300-600 dopinga lietās, lai gan tiek minēti arī citi skaitļi. Vai Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotās Krievijas zvaigznes no Soču spēlēm var atkal tikt turētas aizdomās? Vai Krievijas aktīvie elites sportisti var tikt apsūdzēti? Vai tie būs karjeru beigušie un zemāka līmeņa sportisti, kuri tāpat nav konkurētspējīgi?

Ja noskaidrosies, ka Krievija ir manipulējusi ar datiem, vai WADA būs gatava rīkoties, ņemot vērā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) lielo spiedienu, lai paveiktu procesu līdz galam?

Vai sporta organizācijām rūp Krievijas dopinga gadījumi?

Un, ja dopinga lietas tiks izskatītas, vai atbildīgās sporta pārvaldes iestādes tiešām rīkosies? Dažas rīkosies, kā tas noticis vieglatlētikā (IAAF) un biatlonā (IBU). Bet, paskatieties uz ledus hokeju. IIHF prezidents Renē Fāzels pērn apmeklēja Vladimira Putina inaugurācijas ceremoniju. Šķiet, ka starptautiskajai federācijai ir maza vēlme izmeklēt apsūdzības, ka, piemēram, Krievijas hokejistēm urīna analīzēs Sočos tika konstatēti vīriešu DNA paraugi.

Cits atslēgas jautājums skar Krievijas lietā iegūtās mācības. WADA aprindās ir populāri apgalvot, ka tā kalpojusi par modinātājzvanu sistēmas uzlabošanai. Vai tā ir noticis? Izveidotas labākas sistēmas trauksmes cēlēju (whistleblowers) aizsardzībai. Par to liecina biatlonā un Budapeštas laboratorijas korupcijas lietā veiktā izmeklēšana. Stājies spēkā jauns likumdošanas ietvars, kurš ļauj sodīt visas iesaistītās puses, tiesa, viss process joprojām pakļauts politiskiem manevriem.

Ričards Maklārens, izmeklētājs, kura vadītā izmeklēšana 2016. gadā atklāja valsts atbalstītu dopinga sistēmu Krievijā, pastāstīja ARD, ka nepieciešams uzlabots revīzijas process, lai WADA spētu noteikt gadījumus, kad laboratorijās veikta manipulācija ar pārbaudēs iegūtajiem datiem.

Ar Krievijas militāro izlūkošanu saistītā hakeru grupa “Fancy Bears” un tās (2016. gadā) noplūdinātā informācija arī uzdeva daudz jautājumu par terapeitiskā atbrīvojuma (TUE – therapeutic use exemptions) procesu, kura ietvaros sportisti var saņemt medicīnisku atļauju lietot citādi aizliegtās vielas.

ARD atklātais gadījums ar Austrijas distanču slēpotāju Johanesu Durru lika atkārtoti paust bažas par pārspīlētu astmas medikamentu izmantošanu nolūkā iegūt pārsvaru pār sāncenšiem. Nekas no tā vēl nav mainījies. Līdzīgi kā “Brexit” gadījumā, visas puses šķiet liekulīgas. WADA ir korekti jāstrādā ar Krieviju, taču jāizskata vēl daudz citu lietu.”

ARD 2019. gada 18. janvārī publicēja filmu par Johanesa Durra dopinga gadījumu (vācu val.)

Izmantotie resursi:
https://www.sportschau.de/doping/Ru...