Hāgas gadījums atklāj funkcionāru divkosību

Jau tika ziņots par Raghildas Hāgas neiekļaušanu Norvēģijas izlasē, kurā tika vājākus rezultātus par viņu sasniegušās slēpotājas. Phjončhanas Olimpisko spēļu čempiones mēģinājums ierosināt, lai izlases sastāvu izvēlētos neatkarīga komisija, neguva atbalstu. Arī pamatotu argumentāciju sevis neiekļaušanai izlasē viņa nesaņēma. Tādējādi Hāgai nācās saskarties ar tipisko sportā un arī citur valdošo netaisnību, jo arī viņas centieni pēc objektivitātes netiek uzklausīti.

Torbjerns Skūgstāds Norvēģijas slēpošanas komisiju vada kopš 2012.gada. Viņa vadītā komisija ir tā, kas apstiprina izlases dalībniekus. “Neatkarīgas komisijas izveide ir sarežģīts jautājums. Nezinu, kā lai to komentēju. Neredzu demokrātiskāku un neitrālāku veidu, kā izvēlēties izlases dalībniekus, kā ir šobrīd,” tipiskā funkcionāru manierē ar savu “spalvu spodrināšanu” atbild Skūgstāds un turpina: “Slēpošanas komisija vispirms nosaka noteikumus, bet pēc tam seko, lai tie tiktu ievēroti. Neatceros, vai noteikumi ir kādreiz mainīti,” piebilst komisijas vadītājs.

Noteikumiem ir jābūt, lai ir pēc kā vadīties, jo citādi varētu rasties pilnīgs haoss, taču šāda prakse ar atsaukšanos uz noteikumu ievērošanu un nemainīšanu ir ierasta, kad funkcionāriem tas ir izdevīgi. Kad tas nav izdevīgi, tad ātri vien nevajadzīgais punkts noteikumos tiek svītrots vai grozīts vajadzīgā redakcijā, vai arī tiek nobalsots par izņēmuma veidošanu. Nenoliedzami izstrādāt objektīvus atlases kritērijus ir ļoti sarežģīti, un vienmēr būs kāds neapmierinātais, taču nedrīkst aizmirst pašu galveno – šiem noteikumiem ir jābūt tādiem, lai tiktu ievērots godīguma un sportiskais princips, proti, izlasē tiktu iekļauti un valsti varētu pārstāvēt tiešām paši labākie un lielu sacensību līmenim atbilstoši sportisti. Ja noteikumi to nedrošina, tad ir jāizdara nepieciešamās atkāpes un kompetentai un neatkarīgai komisijai ir jāpieņem lēmums.

“Treneri un komandas šefs ir paši kompetentākie, un mēs viņiem uzticamies,” Skūgstāds šādi mēģina noņemt vainu no komandas šefa un treneriem par spēcīgākas slēpotājas neiekļaušanu un vājāku slēpotāju iekļaušanu izlasē.

Johans Kagestāds, kuram ir milzīga pieredze sportā – pats junioru vecumā ir bijis slēpošanas izlasē, bijis vieglatlētikas izlases un ātrslidošanas izlases galvenais treneri, darbojies augsta līmeņa futbola kluba trenēšanas procesā, pauda savu viedokli. “Neatbalstu neatkarīgas komisijas izveidi. Tādas bija senos laikos futbolā. Treneriem ir simtprocentīga atbildība par sportistu izvēli. Viņi būs tie, kas nesīs atbildību, ja kaut kas aizies greizi,” izsakās Kagestāds. Parasti šo vārdu “atbildība” mēdz emocionāli piesaukt, bet reāli praksē bieži nekāda atbildība netiek nesta, ja rezultāti nav gaidītie vai arī komandas kompletācijā pieļautas kliedzošas kļūdas. Treneri vai ieceltie par atbildīgajiem par konkrēto sporta veidu pat turpina pildīt pienākumus un saņemt atalgojumu. Sliktākajā gadījumā ar viņiem sadarbību neturpina, bet šie “atbildīgie” atrod veidu, kā “ielīst” cita sporta veida vadībā. Un no viņiem netiek nekas piedzīts par pieļautajām acīmredzamajām kļūdām.

Bet tā nav pirmā reize Norvēģijā, kad šādi cieš slēpotājs. Spilgtākais ir Petera Nortuga gadījums 2006.gadā, kad viņš netika paņemts uz Olimpiskajām spēlēm tobrīdējā galvenā trenera Kristera Sērgorda pilnīgi nekompetentas rīcības dēļ.