Jūnijā parakstīs memorandu par Siguldas un Stokholmas kandidēšanu uz OS rīkošanu

Stokholma kārtējo reizi gatavojas pretendēt uz olimpisko spēļu rīkošanu, šoreiz līdzekļu taupīšanas nolūkos izvēloties arī sadarbības pilsētas. Tā bobsleja, skeletona un kamaniņu sporta sacensības notiktu Siguldā, kamēr kalnu slēpošana un citi kalnu notikumi Zviedrijas ziemeļos esošajā Orē. Zīmīgi, ka kilometru ziņā Sigulda Stokholmai pat ir tuvāk par Ori.

Pagājušā mēneša beigās noslēdzās pirmā pieteikšanās fāze olimpisko spēļu rīkošanai, bet šajā rudenī tiks atlasītas kandidātes, kas uzsāks gadu ilgu cīņu par sacensību rīkošanu, organizatorus noskaidrojot 2019. gada septembrī.

"Šodien sperts nākamais solis mūsu vēsturiskajā sadarbības procesā. Esam ļoti pateicīgi par mums izteikto uzaicinājumu piedalīties iespējamā kandidēšanas procesā. Šodienas tikšanās bija ne pirmā, jo iepriekš tikāmies Siguldā un bija sarunas arī Dienvidkorejā olimpisko spēļu laikā," preses konferencē pauda Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viceprezidents Einars Fogelis. Šodienas tikšanās laikā jau runājām par konkrētiem soļiem, kurus nepieciešams spert, lai sagatavotu sadarbības memorandu, ko plānojam parakstīt jūnija pirmajā pusē Stokholmā."

"Šodien bija loti laba tikšanās par sadarbību, lai censtos iegūt olimpiskās spēles. Mums nav tik lielas pieredzes renes sportos un arī nav trases, tāpēc skatāmies pāri Baltijas jūrai uz saviem draugiem. Stokholmas reģions būs galvenais spēļu laukums. Ja iegūsim tiesības rīkot sacensības, kalnu notikumi risināsies Orē, kur 2019. gadā arī tiks aizvadīts pasaules čempionāts kalnu slēpošanā. Ore ir divu stundu attālumā no Stokholmas - jāveic stundas lidojums un pēc tam vēl stundu jābrauc ar vilcienu vai autobusu. Sigulda ir tieši tikpat tālu. Tāpēc Sigulda ir ļoti laba vieta, kas varētu tikt iekļauta mūsu piedāvājumā," stāstīja Zviedrijas Olimpiskās komitejas prezidents Pēters Reinebo.

"Oktobra sākuma SOK izlems, kuras pilsētas dosies uz nākamo fāzi un to sasniegt mums ir ļoti labas izredzes. Pēc tam gadu strādāsim no šī gada oktobra, lai parādītu, ka mūsu koncepts ir labākais. Zviedrija un Latvija nekad nav organizējusi Ziemas olimpiskās spēles, kamēr vairākas citas kandidātes ir, un tā varētu būt mūsu priekšrocība," uzskata Reinebo.

Rīkot 2026. gada olimpiskās spēles šobrīd vēlas arī Grāca un Šlādminga (Austrija), Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d’Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Sjona (Šveice) un Erzuruma (Turcija).

"Šodien vienojāmies, ka parakstīsim memorandu, tajā izklāstot principus, kāds būtu mūsu rīcības pamats. Tad no jūnija līdz septembrim izpētīsim tehniskos un finansiālos aspektus. Vērā tiks ņemts arī olimpisko spēļu ilgtspējas koncepts," Reinebo atgādināja, ka SOK vēlas panākt, lai spēles būtu ar ilgtspējīgu stratēģiju, atstājot pozitīvu ietekmi uz reģionu nākotnē, kas Stokholmas un Siguldas kandidatūrai varētu būt priekšrocība. "Mēs esam pionieri vēlmē sarīkot sacensības vairākās valstīs. Domāju, ka tas ir iespējams Daudziem mūsu valstī patīk šī ideja."

Tomēr Reinebo nenoliedza, ka šobrīd joprojām Stokholmas mērijā nav vienota atbalsta kandidēšanai. "Stokholmas pašvaldībā nav vienotas piekrišanas. Ir partijas, kas to atbalsta, un ir tādas, kas neatbalsta. Tomēr notikumi risināsies arī apkārtnes pašvaldībās, līdz ar to Stokholma ir tikai viena no septiņām pašvaldībām. Zviedrijas valdība mums apsolījusi sniegt savu atbalstu iespēju izpētē, kas notiks novembrī, decembrī, jo janvārī mums SOK jāiesniedz pirmais garantijas raksts. Tāpat arī Latvijai būs jāiesniedz garantijas par drošību un finansēm."

"Par vēlmi rīkot olimpiskās spēles esam neformāli informējuši valdību, esam tam pieskārušies Nacionālajā sporta padomē. Tagad gatavosim informatīvo ziņojumu un pēc tā jau sāksim strādāt konkrētāk - par garantijām, kas tiks prasītas no valdības finansiāli un arī saistībā ar drošību. Pirmais pretendēšanas posms milzīgus ieguldījumus no valsts neprasīs," teica Fogelis.

"Lielākā atbildība gultos uz valsts pleciem. Arī par trases pārbūves garantijām. Savukārt Siguldas lielākais izaicinājums būtu olimpiskā ciemata izveide, kam šodien jau esam saņēmuši nepieciešamos parametrus. Tomēr tas mūs nebaida, jo Sigulda attīstās un dzīvojamā fonda palielināšana ir viens no mūsu mērķiem jau šobrīd. Arī paša pilsētas infrastruktūra šobrīd jau ir daļēji piemērota," teica Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. "Šodien izteiktais piedāvājums ir pieņemams un izdarāms, tāpēc gaidām jūniju, kad būs pirmā vienošanās, bet pēc tam vajadzēs garantijas no valsts un pašvaldības. Jāizstrādā vietējā darba grupa, sākot likt visu kopā, kas nepieciešams, lai mēs varētu rīkot olimpiskās spēles."

"Mums Siguldā ir ļoti liela pieredze, organizējot sacensības. Mūsu vājā puse ir bobsleja četrinieki, bet, ja uzvarēsim cīņā, mērķis ir izdarīt tā, lai 2024.gadā jau spētu tur aizvadīt pirmos treniņus arī četriniekiem, bet 2025. gadā - pirmās sacensības. Darbs sāksies jau nākamnedēļ, uzrunājot kompāniju, kas projektēja trasi, lai tā veiktu pirmos aprēķinus un saprastu, kas jāpārbūvē. Tāpat sāksim sadalīt atbildības zonas darba grupā," pauda Siguldas trases direktors Dainis Dukurs, paužot, ka līdz ar to šobrīd vēl ir pāragri veikt spekulācijas par finansēm, jo nav pat zināms, cik daudz vajadzētu pārbūvēt. "Trase nedrīkst apstāties ne uz mirkli, bet arī iepriekš esam veikuši rekonstrukcijas. Domājam paveicamo darbu sadalīt pa vasarām, lai visu izdarītu bez steigas un kvalitatīvāk."

Tiesa, kad Reinebo tika uzdots jautājums kāpēc Stokholma izvēlējās Siguldu nevis Lillehammeri kā sadarbības partneri, viņš lika noprast, ka vēl situācija var mainīties. "Ja septembri abas puses sapratīs, ka viss ir iespējams, dosimies tālāk, bet citādāk skatīsimies citas iespējas. Tomēr šobrīd tas nav dienas kārtībā. Līdz šim mums ir laba sadarbība un kopējā vīzija. Tagad jūnija sākumā tiksimies Stokholmā, bet vasaras beigās atgriezīšos šeit."