ARD žurnālisti: Krievijas kataklizma vēsta par pasaules antidopinga sistēmas izgāšanos

“Dzīve ir pilna pārsteigumiem, taču 21. decembra paziņojums, ka Pasaules Antidopinga organizācijas (WADA) inspektori nevarēja pabeigt datu iegūšanu no Maskavas (vecās) laboratorijas, tāds nebija.

Aizkavēšanās notika iepriekš neminēta, taču aizdomīgi ērta iemesla dēļ – komandas aparatūra nebija sertificēta Krievijas likumdošanā noteiktajos ietvaros. “Akmenī iecirstais” gala termiņš – 31. decembris – pārmaiņas nenesa. Un tad, pareizticīgo Ziemassvētku dienā, nedēļu vēlāk, tika paziņots, ka notiks jauns inspekcijas brauciens.

WADA atkārtoti brīdināja, ka Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbība termiņa neievērošanas gadījumā tiks atkārtoti apturēta. Taču tagad viņi atsaucas uz “starptautiskajiem standartiem” un juridiskajām prasībām, norādot, ka Krievijai nepieciešamas dažas papildus dienas, lai pierādītu atbilstību kritērijiem.

Kritiķi apsaukāti par “linčotāju pūli”

WADA prezidents-dibinātājs Diks Paunds (Dick Pound) rietumu sportistus, kuri arvien skaļāk pacēla balsis, netaisnīgi nosauca par “linčotāju pūli”.

Pasaules Antidopinga aģentūra, līdzīgi vairākumam politisko struktūru, ir uzticīga juridiskajiem procesiem katru reizi, kad tie atbilst tās argumentiem. Taču septembrī WADA priecājās atcelt RUSADA diskvalifikāciju apstākļos, kuros ne visas prasības bija izpildītas. WADA komunikācijas reaģējošā daba arī atstāj iespaidu, ka organizācija pielāgojas situācijai.

WADA atbilstības komitejas (Compliance Review Committee) sanāksme janvāra vidū pārbaudīs iegūtos datus – pieņemot, ka viņi tos redzēs – un sniegs ieteikumu izpildkomitejai (Executive Committee), lai 22. janvārī apsvērtu diskvalifikācijas atjaunošanu. WADA šajā brīdī būs veikusi tikai ļoti virspusēju analīzi un pilnam izvērtējumam būs nepieciešams daudz vairāk laika.

Process neizbēgami ievilksies līdz vasarai. Starplaikā taču būtu jāpasludina diskvalifikācija, kamēr analīze tiks pabeigta? Pat, ja tas būtu tikai simbolisks sods?

Ričards Maklārens (Richard McLaren), WADA ziņotājs, kurš 2016. gadā publicēja ziņojumu par valsts atbalstītu dopinga programmu Soču ziemas spēlēs, ARD norādīja, ka gadījumā, ja būs pieejami visi elektroniskie dati, organizācija varēs izvirzīt apsūdzības 300-600 Krievijas sportistiem. Tiesa, aprēķini ir sarežģīti un kopējais skaits varētu būt lielāks.

Ja tā notiks, WADA būs pelnījusi uzslavas par labu pastaigu pāri visstingrāk novilktajai virvei. Taču vai kāds visā nopietnībā sagaida, ka Krievija šajā spēlē piedalīsies? Un kāpēc viņai tas būtu jādara?

Laiks “pavilkt svītru” Krievijas dopinga lietai?

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) prezidents Tomass Bahs (Thomas Bach) Jaungada dienā pauda, ka pienācis laiks “pavilkt svītru šai kaitējumu nodarošajai epizodei”. Šis vēstījums, apzināti vai nē, ziņoja krieviem, ka viņi tiks gaidīti atpakaļ neatkarīgi no uzvedības.

Dažādas interešu grupas Krievijā vēlas dažādas lietas. Taču tiek spēlētas daudzas aizkavēšanas spēles, lai vēl vairāk izstieptu lietu garumā. Daži pauž aizdomas, ka viņi decembrī atļāva WADA inspektoriem pieeju datu bāzei tikai, lai izlemtu par tālāko stratēģiju – uzzinātu, kuriem pierādījumiem jāpazūd.

Redzēsim, kas notiks...vai arī nē.

Krievija vienkārši ir pārāk ietekmīga. Daudzas sportu pārvaldošās struktūras ir pārāk atkarīgas no Putina režīma piedāvātajiem, komerciāli vilinošajiem piedāvājumiem arvien jūtīgākā tirgū.

IOC līderi šajā situācijā ir bandas vadoņi (ringleaders). Pēc Maklārena ziņojuma viņi iebilda pret Krievijas diskvalifikāciju Rio spēlēs. Uzturēdamies Brazīlijā, viņi uzbruka WADA par ierosināto diskvalifikāciju. Spiediens kulminēja, kad antidopinga organizācija septembrī veica pagriezienu par 180 grādiem.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja 2018. gada Phjenčanas spēlēs piesprieda Krievijai daļēju diskvalifikāciju. Tas bija šaubīgs kompromiss, kurā komanda tika pie jauna zīmola “Olimpiskie atlēti no Krievijas” un būtu soļojusi zem sava karoga spēļu noslēguma ceremonijā, ja vien sacensību laikā netiktu konstatētas divi jauni dopinga pārkāpumi.

Starptautiskās Paralimpiskās komitejas un Pasaules vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) vēl tikai atceļamās diskvalifikācijas ir bijušas vienīgās stingrās atbildes no sporta struktūrām.

Dopings nebūt nav tikai Krievijas problēma

Ir skaidrs, ka pēdējos 40 gados pieķerta tikai maza daļa dopingu lietojušo sportistu. Kad sportisti iekrīt, viņi bieži min attaisnojušus iemeslus un saņem minimālo sodu. Dažreiz process pat netiek publiskots. Daudzos sporta veidos – piemēram, futbolā, basketbolā, tenisā un boksā – ir maza apetīte izpētīt iespējamo dopingu.

Sāpju noņēmēji, astmas medicīna, kortizons (cortisone) un terapeitiskā atbrīvojuma (TUE) process, kura laikā sportisti saņem medicīnisku atļauj izmantot citādi aizliegtas zāles – viss minētais ļauj pārkāpt pieņemtos noteikumus.

Taču Krievijas lieta ar visu tās sarežģītību, ņemot vērā pozitīvo provju pazušanu, atmaskoja krāpšanos vēl nepieredzētā apmērā. Tā bija vienreizēja paaudzes iespēja parādīt, ka sports necietīs dopingu.

Neskaidrā atbilde pastāsta visu, ko mums nepieciešams zināt.”

Izmantotie resursi:
https://www.sportschau.de/hintergru...