Viedoklis: Celitāns un Co pret Nīderlandi

Divi izcilu spēlētāju cīņa uz treneru tiltiņa nes sev līdz atmiņas par laikiem, kad Latvija un Holande bija līdzvērtīgi pretinieku volejbola laukumā, tomēr ne Vilde, ne Blanže, ne Krastiņš nebūs tie, kas gūs punktus laukumā – to darīs spēlētāji. Un šo spēlētāju resursi vai vismaz to sagatavotības pakāpe ir gana augstāka Holandei.

Latvijas un Holandes volejbola dzīvēs ir gana daudz kopīga – komandām ir notikusi paaudžu maiņa, to junioru izlases vairākus ciklus plecu pie pleca cīnījušās Eiropas čempionātu finālos, tomēr gala rezultāts tomēr ir krasi atšķirīgs – tulpju zemes pārstāvju šogad spēlēs Pasaules līgā, kvalificējušies Eiropas čempionāta finālturnīram (nospraustais mērķis – finālčetrinieks) un reāli cer kvalificēties nākamā gada Pasaules čempionātam.

Par Latvijas mērķiem šobrīd grūti runāt, lai gan, spēlējot vienā grupā ar Turciju un Igauniju, ir pamatotas cerības tomēr cīnīties par vietu nākamajā PČ kārtā., tomēr – holandieši diezin vai būs tie, kas savās mājās dāvinās uzvaru latviešiem. Bet par visu pēc kārtas pēc kārtas.

Treneru duelis (Peters Blanže un Raimonds Vilde) – izcilais saspēles vadītājs Peters Blanže līdzīgi kā Latvijas kolēģi ir mēģinājis pulcināt spēcīgākos vietējos spēlētājus zem ORTEC kluba jumta un veidot klubu kā izlases bāzes komandu, tomēr izteikti egocentriskajam Peteram ceļš uz to ir bijis gana grubuļains. Nepietiekamas finanses Holandē, zaudēta vieta Čempionu līgā, nespēja sastrādāties ar citu volejbola leģendu Ronu Zververu ir dažas no holandiešu grūtībām, tomēr paaudžu maiņa un volejbola „tīrradņu” slīpēšana ir vedusies gana labāk par Latvijas kolēģiem. Jāatzīst, ka lielākā daļa no tiem slīpējas vadošajos Eiropas čempionātos. .

Par to, kādēļ mums ir tikai daži vadošo čempionātu pārstāvji (Celitāns, Hotuļevs) droši vien ir cita raksta vērta tēma, tomēr treneru kontekstā jāatzīmē, ka saikne starp junioru vecumu un pieaugušo volejbolu labāk darbojas Holandē. Nevar teikt, ka mūsu jaunieši būtu sliktāki par saviem vienaudžiem, ko apliecina 1983., 1985.gados dzimušo izlašu labie rezultāti Eiropā.

Tāpat kritiski jāvērtē izlases bāzes komandas lietderība Eiropas kontekstā, jo ne Holandē, ne vairs Slovēnijā, Igaunijā vairs nevaram runāt par izteiktām izlases bāzes komandām, jo finansiālās iespējas ir ierobežotas un izlases līderi tāpat aizbrauc labākas naudas meklējumos uz naudīgajiem čempionātiem.

Holandei pretēji Latvijai tomēr ir izdevies atgriezties Eiropas un pasaules volejbola elitē pēc salīdzinoši ilgstošas paaudžu maiņas, lai gan Latvijas volejbola starta pozīcijas nav bijušas vājākas - spēcīga aizmugure M. Pēkaļa personā CEV Valdē, labi junioru izlašu rezultāti, tomēr sporta veida galvenā lokomotīve – izlase - visu laiku ir buksējusi.

Spēlētāji – komandas pieteikumi spilgti parāda būtiskās atšķirības komandu sastāvos – holandiešiem tikai saspēles vadītāji libero spēlētāji un viens uzbrucējs ir zem 2 m. Lai gan auguma centimetri ne vienmēr izšķir visu, tomēr jaunie, fiziski spēcīgie Petera Blanže audzēkņi būs ļoti ciets rieksts latviešiem.

Pēdējie mohikāņi – Kloks un Gercens – atvadījās no volejbola pirms iepriekšējā Eiropas čempionāta, Numendors un Shuils – pārgāja uz pludmales volejbolu, līdz ar to Peteram Blanže uzsāka komandas veidošanu, kuras kodolu veido šobrīd spēka pilnbriedā esošie 25-30 gadus vecie spēlētāji.

Pēdējās pārbaudes spēlēs ar Beļģiju (holandieši uzvarēja ar 4:1) diagonāles spēlētāja pozīcijā tika mēģināts viens no Itāliijas Modenas 1.tempa uzbrucējiem 209 cm garais Vitce Koistra. Tieši diagonāles pozīcija ir tā, kas sagādā visvairāk galvas sāpes Blanžem. Pārējās pozīcijās holandiešiem ir nomināli spēcīgāki izpildītāji par Latvijas izlasi – „itāļi” Horstinks, Rauverdinks, Bontje, Snippe, „polis” Frerikss, „francūzis” van der Veens, „turks” Trommels ir potenciālie pamatsastāva spēlētāji un viņu pārstāvētajiem klubiem var līdzināties tikai Celitāna „Belogorie” un Hotuļeva „Unicaja”.

Protams, Latvijas izlases lielākā cerība Gundars Celitāns var izvērsties tikai tad, kad viņam ir labi palīgi citās frontēs. Un, pirmkārt, noteikti jābūt labai servju uzņemšanai, kur visdrīzāk darbosies Štāls, Šmēdiņš un Petruševics. Saspēles vadītāja postenī Deniss Petrovs ir apliecinājis, ka var spēlēt labā līmenī un Daugavpils saikne Petrovs – Celitāns varētu būt spēcīgs arguments pret holandiešiem. Vai ar 1.tempa uzbrucēju - Armanda Celitāna rakstura sīkstumu, Andreja Zavorotnija ātrumu un Viktora Koržeņeviča gribasspēku būs pietiekoši, lai cīnītos pret Holandes „torņiem” tīkla vidū, to rādīs 30.maija vakars.

Komanda - holandieši, netikdami pēdējos gadus Pasaules līgā, veiksmīgi izmantoja dalību Eiropas līgā kā pārbaudes placdarmu jauno kadru audzināšanai un šobrīd var jau plūkt darba augļus - komandas kvalificējās 2009.gada Eiropas čempionāta finālturnīram, uzvarēja pēdējo divu gadu Eiropas līgās, atguva vietu Pasaules līgā. Peteram Blaže apetīte rodas ēdot un šobrīd tiek plānota vieta labāko četriniekā Eiropas čempionātā. Un zaudējums Latvijai noteikti nav holandiešu plānos.

Latvijas skatītājs pēdējos gadus ir ticis barots ar solījumiem par jaunas izlases veidošanu – komanda neveiksmīgi startēja Eiropas līgā, izgāzās Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā un veidu, kā tika uzvarēts Pasaules čempionāta 1.kārtā, arī nevar uzskatīt par veiksmīgu. Drīzāk otrādi. Un noteikti par sliktu runā fakts, ka šobrīd izlase pretēji holandiešiem nevar pulcēt savās rindās labākos iespējamos kadrus.

Prognoze – 70:30 holandiešu labā.

Jau tuvākajās dienās līdzīgi Kaspara Timermaņa viedokļi arī par Turcijas un Igaunijas izlasēm.