Eiropas līgā izlasei, visticamāk, jāiztiek bez Egleskalna

Pirmā sezona “Tours Volley-Ball” klubā Francijā Hermanam Egleskalnam beidzās ar uzvaru vienā no trim turnīriem, kuros komanda piedalījās. Sākums gan tik rožains Latvijas volejbolistam, kurš pirms tam spēlēja Nicas klubā, bet šosezon Francijā aizvadīja jau ceturto sezonu, neizskatījās.

“Sākumā nebija viegli, jo pirmajā sezonas daļā bija dažādas grūtības,” sazvanīts Francijā, saka Egleskalns. “Viens no volejbolistiem (slovēnis Žiga Šterns. - LVF Preses dienests) nebija motivēts spēlēt, un viņu atlaida. Vietā tika paņemts spēlētājs ar raksturu, kurš komandā jau bija spēlējis 2015./2016. gada sezonā, serbs Konstantīns Čupkovičs. Un viņš palīdzēja, lielā mērā – tieši emocionāli.

Vienubrīd bijām, ja nemaldos, 11 punktus aiz līdera un kādā 6. vai 7. vietā Francijas čempionātā. Tobrīd bija daudz spēļu, jo startējām trijos turnīros – Eiropas kausos (Izaicinājuma kausā. - LVF Preses dienests), Francijas kausa izcīņā un Francijas meistarsacīkstēs – un nevarējām fokusēties kaut kam vienam. Izstājāmies no Eiropas kausiem un Francijas kausa un varējām pievērsties tikai Francijas čempionātam. Tobrīd maz bija tādu, kas cerēja, ka Francijā vinnēsim. Beigās uzvarējām, un visi bija laimīgi. Visi spēlētāji to gribēja, un viņi šeit nebija naudas pēc, jo šis klubs vāc spēlētājus, lai komanda būtu labākā. Tagad pienācis laiks atpūsties..”

Arī individuāli Hermanam grēks sūdzēties par sezonu, kurā viņš pavisam nedaudz (12 punktus) atpalika no līgas rezultatīvākā spēlētāja marokāņa Mohameda al Akdadi, šajā rādītājā ierindojoties trešajā vietā. “Kopumā sanāca laba sezona. Kad spēlē mazākā komandā, spēlētāja loma ir lielāka – var salasīt vairāk punktu. Lielākā klubā ir lielāka atbildība. Jābūt efektīvam, ne tikai jākrāj punkti. Tas ir labi, ka esmu viens no rezultatīvākajiem, bet svarīgākais ir efektivitāte. To klubs ciena. Tāpēc arī paliku šajā pašā klubā,” ar individuālajiem tituliem Egleskalns neaizraujas, jau sezonas laikā ar Tūras klubu vienojoties par turpmāko divu sezonu sadarbību. “Pats gribēju palikt Francijā, un klubs izrādīja iniciatīvu jau decembra vidū. Abas puses bijām ieinteresētas, un pārrunās ar finansiālajām niansēm tikām galā februārī. Man patīk Francija un tajā spēlētais volejbols. Turklāt patīk kluba attieksme.”

Klubs nāk pretī arī spēlētāja veselības stiprināšanā. “Jau trīs – četrus mēnešus mokos ar muguras sāpēm. Slodze kā diagonālajam uzbrucējam ir liela, un tā savelkas muguras muskuļi, ka sāpes pāriet arī uz kāju,” par šā brīža izaicinājumiem bilst Hermans. “Tagad domāju pilnībā izārstēties. Tāpēc pagaidām neesmu Latvijas izlases rīcībā. Ar Avo (Kēlu. - LVF Preses dienests) runājām, vai es varētu palīdzēt izlasei Eiropas līgas sacensībās. Šobrīd svarīgākais ir izārstēties, lai varētu izlasei palīdzēt Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībās vasarā. Eiropas līgas spēles dod pieredzi, kas jaunajiem spēlētājiem, kuru izlasē nav mazums, ir daudz vērtīgāk. Latvijā plānoju atgriezties maija vidū, kādā 19.-20. maijā. Tad arī ar treneri runāsim, vai varēšu palīdzēt izlasei, ja tā iekļūs Eiropas līgas finālčetriniekā.”

Egleskalns domā, ka “pārmaiņām izlasē vajadzēja būt jau agrāk. Redzēju video dažus izlases treniņus. Prieks, ka arī Latvijā tagad sāk izmantot zināšanas, kā trenējas ārvalstīs. Tas dos iespēju jaunajiem spēlētājiem progresēt straujāk. Pozitīvi ir arī tas, ka šo jauno ir daudz.”

Zināms, ka volejbolists nereti vasarā redzēts arī pludmales smiltīs. “Šovasar gan nē. Fokusējos tikai zāles volejbolam,” plāns un mērķi vasarai Hermanam jau ir.

Izmantotie resursi:
volejbols.lv