Ducis latvju labāko hokeja vārtsargu

Ar maziem izņēmumiem principā mūsu ducis un secība tajā gandrīz sakrīt. Un rangs tiek stādīts septembra beigās. Apmēram tāpat kā tenisā - pēdējā gada griezumā. No sevis vēl piebildīšu, ka tā apmēram tiek veidota Latvijas izlase. Ja ranga pirmais numurs uz novembra turnīru netiek, tad aicina nākamo un tādā vīzē. Lasot hokejistu intevijas, šad tad starp rindām izskan vēlme, lai uz izlases nometni aicinot visus, arī stipri tālos rezervistus. Diemžēl tas nav racionāli un maksā naudu. Un Norvēģijas trešajā līgā vārtus sargājošs eksjuniors velti gaida izsaukumu uz izlasi - jo viņš nekvalificējas izlases sastādītāju rangā.

1. Edgars Masaļskis (1980)
Šovasar Edgars trenējās cītīgāk nekā pirms gada. Diezin, vai labākā sezona jau aiz muguras. Bija motivēts strādāt un diezgan ātri arī dabūja klubu, kur spēlēt.

2. Kristers Gudļevskis (1992)
Vasarā strādāja pamatīgi. Ir spīts un sportiskā interese. Strādā papildus. Agri vai vēlu būs Latvijas izlases pirmais numurs.

3. Elvis Merzļikins (1994)
Šveices A līga ir solīds Merzļikina spēka novērtējums. Klubā Lugāno pagaidām jūtas labāk nekā Latvijas izlasē, kur sevi vēl nav parādījis maksimāli labi.

4. Ivars Punnenovs (1994)
Pērno sezonu Rapersvīlā pabeidza ar savainojumu, taču, klubam izkrītot uz B līgu, atkal ir Šveices A līgas kluba vārtos. Tātad Ivara spēlei ir kvalitāte. Jācer, ka sezonā dabūs gana daudz sargāt "Langnau" vienības vārtus.

5. Ervīns Muštukovs (1984)
Vecāks un pieredzējušāks par Kalniņu, mazāka mandrāža, zaudēt jau nav ko, var tikai pagarināt savu karjeru. Latvijā ne vienmēr novērtē to, cik grūti būt vārtsargam ārzemju klubā. Vasarā Ervīns jau piestrādāja par vārtsargu treneri, dodot padomus jaunajiem censoņiem. Bērniem viņš patīk. Kādreiz varētu būt labs treneris.

6. Jānis Kalniņš (1991)
Pasaules čempionātā Prāgā bija trešais vārtsargs Latvijas izlasē. Neviens no izlases treneriem Jānim līdz galam nav uzticējies. Uzskatāms par Latvijas izlases tuvāko rezervi.

7. Māris Jučers (1987)
Kazahstānā ķer ripas un trenējas cītīgi, ir tās ķēris un joprojām to dara kvalitatīvi. Latvijas izlasē tik daudz nemaz nav uzticēts. Kā vārtsargs vēl samērā jauns.

8. Henrijs Ančs (1990)
Pēdējo divu trīs gadu Latvijas čempionāta vadošais vārtsargs. Spēlē stabili, bez kritumiem. Nule, "Prizmai" spēlejot ar "Mogo", ielaida vārtus jau 9. sekundē, pēc tam divas reizes dabūja ar ripu pa galvu, bet vienalga nenodrebēja. Līdz šim ne U-20, ne U-18 izlasēs nav dotas lielas iespējas. Turpina augt. Ar trim treniņiem nedēļā pie "Mogo", kā arī katru dienu sargādams divu trīs amatieru komandu vārtus.

9. Jānis Auziņš (1991)
Vasarā strādāja līdz zināmam brīdim, ar "Ladu" pat nostāvēja sausā, atvairīja kādus deviņus bullīšus. Redzams, ka ripas noķert var. Ja grib...

10. Edgars Lūsiņš (1984)
Varbūt kādam ir pārsteigums Edgara vieta šajā rangā, bet jaunie (Grīnfogels, Cimermanis, Balandins, Kivlenieks, Romanovskis, Mitens un Grigals) vēl nav labāki, vismaz šobrīd Lūsiņš nav ne ar ko sliktāks par viņiem. Edgaram ir pieredze, līdz ar to nav lieka uztraukuma, bijis "Dinamo" un gana daudz malies arī pa pasauli. Joprojām aktīvi trenējas un man liekas, ka manis nosauktie jaunie vēl nevelk klāt. Septembra beigās.

11. Mārtiņš Raitums (1985)
Raitumu vārtos neesmu redzējis pāris gadus. Zinu, ka mums ir šāds vārtsargs, taču nezinu, ko viņš var.

12. Matīss Edmunds Kivlenieks (1996)
Bija Latvijas junioru izlases pirmais vārtsargs pērn un tāds būs arī šogad.