Kā Hārtlijs, Koziols un... Matulis izlasi veidoja

Lai dejotu tango, jāzina vismaz četri pamatsoļi. Lai siltā Rīgas kabinetā veidotu Latvijas hokeja izlasi 4. februāra izlidojumam uz Koreju, arī daži soļi ir jāprot un jāzina. Pirmais: cik un kurus spēlētājus Latvijas izlasei dos (var dot!) Rīgas “Dinamo”. Pirms kāda laika, rakstot kādu no saviem eposiem, jau piemetu, ka “Dinamo” (lasi, Ģirts Ankipāns) nedos neko. Jo vajag pašam! Ir ļoti liela varbūtība, ka 4./11. februārī “Dinamo” vēl būs cerības tikt Gagarina kausā, turklāt 6. februārī dinamiešiem uzsmaidījusi reta veiksme – pirms izšķirošajām spēlēm KHL pārbaudīt savus spēkus ar Lielbritānijas izlasi. Mačs notiks Koventri plkst. 21.30 “Coventry Skydome” un būs pirmā spēle Lielbritānijas izlasei kopš tā atgriezusies elites jeb A grupā, kur briti pēdējoreiz spēlēja 1994. gadā. Vispirms piedāvājums spēlēt ar jauno elites grupas izlasi piedāvāts Latvijas izlasei, bet beigās briti secinājuši, ka izdevīgāks varētu būt “Dinamo”. Jo Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem interese ir kā par “Dinamo”, tā par Latvijas izlasi un piepildīt 3000 vietīgo “Skydome” nevajadzētu būt problēmām.

Koziols un arī es labi saprotam Ankipāna vēlmi nedot nevienu (pašam vajag!), tomēr “Dinamo” varētu iedot abus t.s. Rezervistus – Egilu Kalnu un Robertu Mamčicu, kas viņu rindās nebūtu milzu zaudējums. Viesturs ļoti ļoti gribētu arī Rihardu Mareni, kurš novembra turnīrā Minskā, kā jau izstudējis psihologs, ģērbtuvēs un arī ārpus tām labi iedvesmojis komandu, radot labu gaisotni. Diemžēl Marenim ir sīka trauma, un... Nekas nav zināms. Loģiski, ka Ankipāns izšķiršanos par Kalnu, Mamčicu vai vēl kādu vilks līdz pēdējam brīdim. Ne jau ļaunuma dēļ, bet... pašam var noderēt. Neaicinot LHF un tās prezidentu Aigaru Kalvīti uz konfrontāciju ar “Dinamo”, bet pēc IIHF noteikumiem LHF var lūgt diskvalificēt visus izlasē iesauktos dinamiešus uz vienu spēli – proti, izlašu oficiālajās pauzēs viņi kluba sastāvā spēlēt nedrīkt. Neliela analoģija ar Ovečkina diskvalifikāciju NHL par atteikšanos no “All Stars”. Vai LHF vajag kašķoties ar “Dinamo”? Mans personīgais viedoklis – nevajag. Jo “miers ir tas, kas baro.”

Diemžēl mums ar Viesturu savās vēlmēs izveidot pēc iespējas labāku izlasi, “mīksto” uzliek gandrīz visas Eiropas hokeja līgas. MHL un KHL 4. februārī ir spēles (mēs jau tad lidmašīnā!), VHL vispār nav pauzes, turklāt daudz kur ir mači 3. februārī, kad puikām jau vajadzētu būt Rīgā. Turklāt vēl ir tāds Čehijas klubs kā Hrādeckrāloves “Mountfield”, kas vispār ietur striktu pozīciju: “Ak, jums vajag Cibuļski un Bičevski? Nav problēmu. Tikai tad šajā laikā maksājiet viņiem arī algas...” Kas esot apmēram 200 eiro dienā katram no mums vajadzīgajiem...
Nu, lūk! Par “Mountfield” un dažos čempionātos neesošajiem logiem oficiālajā izlašu pauzē Koziols esot gatavs runāt IIHF kongresā. Noteikti vajag!

Riebīgā KHL dēļ nevaru izlasē iesaukt manu favorītu Jāni Kalniņu, kaut citkārt vispār būtu ideāli – atgriežas viņš no Korejas uzreiz Rīgā, kur 11. februārī “Jokerit' mačs ar “Dinamo”. Tātad tie paši vārtsargi, kas bija novembrī Minskā – Jānis Auziņš un Rihards Cimermanis. Latvijas spēlētāju sakarā gan vērā jāņem vēl tas, vai... viņi varēs atbrīvoties no darba. Tā, piemēram, Cimermanis un vairāki citi taču strādā par treneriem, bet te iznāk gandrīz nedēļu izlaist!

Viens no komandu veidotāju principiem ir – likt kopā vai ņemt tos, kuri divatā (trijatā) labi spēlē klubos. Šo principu piedāvāju uzbrucēju izvēlē: tātad Juris Upītis un Edgars Homjakovs no “Kurbada”, Kārlis Ozoliņš un Gatis Gricinskis no “Mogo”, Kalns un Bruno Zabis no Liepājas. Tie var būt arī brāļi Bukarti, vai savulaik jau kopā spēlējušie Māris Bičevskis un Elvis Biezais. Bet! Par Bičevski jau lasījāt, bet Biezā kontekstā uz bremzēm manas ieceres noliek Viesturs: pirkt lidmašīnas biļeti no Gapas uz Rīgu neesot pamata, jo... Latvijas čempionātā spēlējošie puikas neesot sliktāki par Biezo! Nu, nu... Bet tā kā Bičevskis netiek, pārāk uz Biezo arī neuzstāju. Loģiski, ka uz Koreju netiek arī Bukarti, bet no Čehijas būšot Edgars Kulda. Malacis! Pats raujas uz izlasi.

Tā kā pagaidām tikai septiņi uzbrucēji, eju nākamo soli: jāaicina tie, kas iepriekšējā turnīrā labi nospēlējuši. Tātad Rūdolfs Maslovskis no “Mogo”. Vladislava Adeļsona sakarā iepauzēju, toties piedāvāju citu jelgavnieku – Juliānu Misju, kā arī pieredzējušo “Prizmas” kapteini Ediju Brahmani, kurš metis visās komandās, kur bijis. Izskatās, ka Viesturs Brahmani “norij”, bet tā kā galvenais treneris būs no “Zemgales” - Valerijs Kuļibaba, “uzpeld” otrs Homjakovs – Artūrs. Piemetam pie kurbadiešiem Lauri Rancevu, kurš arī bija Minskā, man gan labāk gribētos Tomu Hartmani, bet līdz 3. februārim vēl šis tas var arī mainīties.

Ar aizsargiem izvēle man iet mazliet gausāk. Tātad – Mamčics, no Slovākijas raujas Artūrs Salija, no diviem “Dinamo” sistēmas jaunajiem abi ar Viesturu ceram vismaz uz vienu – vai nu Robertu Kaļķi vai Renāru Kārklu. Ierosinu Kristu Apsīti – galu galā gandrīz kaimiņš Bieriņos, turklāt labi arī spēlē, bet izskatās, ka Koziolam citas izvēles. Jau uz iepriekšējo sasaukumu ieteicu Edmundu Augstkalnu no “Kurbada”. Redzot, ka minstinos, Koziols izšauj desmitniekā – spēlēt gribot Žora Pujacs! Nav problēmu. Vienmēr esmu cienījis šo aizsargu, arī kā cilvēku. Kurš savulaik teicis, ka uz Latvijas izlasi braukšot vienmēr, kad viņu aicināšot. Atkal pienācis aicinājuma laiks. Un tad jau Viesturs izšauj savu mājas darbu: “Lai Korejā uzvarētu, vajadzīgi daži vecie!” Tie būšot Aleksejs un Maksims Širokovi, bet, lai es nemocītos ar aizsargiem, Koziols vēl nosauc Mārtiņu Poreju (“Kurbads”) un varbūt arī Renāru Demiteru (“Mogo”), kuram gan šobrīd lauzts kreisās rokas mazais pirkstiņš.

Nu tāds izskatījās Latvijas izlases kandidātu saraksts 24. janvāra priekšpusdienā. Kuri 4. februārī kāps lidmašīnā? Jāiet uz lidostu.

P. S. Ciemojoties LHF, iepazinos arī ar jaunu darbinieku – finanšu direktoru Andri Aniņu, kurš pozitīvi atbildēja uz abiem maniem jautājumiem. 2018. gada pasaules čempionātā spēlējošajiem izlases hokejistiem prēmijas esot samaksātas (pēc nodokļiem – 5900, bet to neteica jaunais direktors), esot palikušas sīkas astītes, kā arī izlasi apkalpojošais personāls. Arī Laura Dārziņa jautājums esot atrisināts. Un lidojumā no vai uz KHL Zvaigžņu spēli Kazaņā Bobs Hārtlijs esot izrunājies ar Lauri. Bratislava, turies!