Ukraina pirms Latvijas: ar Džeteru ierindā izredzes esot
Piektdien trešo spēli FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā aizvadīs Latvijas un Ukrainas valstsvienības. Bukmeikeru vērtējumā par favorīti spēlē Rīgā tiek saukta Latvija. Cik pamatots ir šāds vērtējums, ņemot vērā, ka ukraiņiem šajā sabraukumā palīdzēs amerikānis Pū Džeters, ar kuru ierindā Ukraina 2013. gadā izcīnīja sesto vietu Eiropas čempionātā un garantēja dalību iepriekšējā Pasaules kausā? Kuram ukraiņu basketbolistam ir konflikts ar galveno treneri? Kuri spēlētāji ukraiņiem iztrūks? Atbildes palīdz meklēt ukraiņu basketbola žurnālists.
Pret Latviju - teju izšķiroši
Ukraiņi pirmajā sabraukumā novembrī viesos apspēlēja Zviedriju (84:76) un mājās zaudēja Turcijai (60:67), tiekot pie tādas pašas bilances, kāda šobrīd ir Latvijai (1-1). Tiesa, pagaidām labākas punktu attiecības dēļ ukraiņu tabulā mums ir priekšā, tomēr visi apzinās, ka tieši savstarpējās spēles ar Latviju, visticamāk, būs noteicošas tam, kura no komandām finišēs augstāk grupu turnīra noslēgumā. Pēc mača ar Turciju ukraiņiem pēcgarša palika tāda pati, kāda tā bija mums pēc zaudējuma turkiem - izniekojām labu iespēju.
“Turcija spēlēja bez lielākās daļas savu Eirolīgas spēlētāju, Rjabčuks apēda Melihu Mahmutolu, turki trešajā ceturtdaļā nevarēja gūt punktus sešas minūtes, Gladirs aizvadīja savu mūža spēli, bet mēs tik un tā nespējām izcīnīt uzvaru,” uz kopējo nostāju pēc mača novembrī norādīja Sportarena.com basketbola apskatnieks Oleksandrs Prošuta. “Manuprāt, pēc zaudējuma Turcijai ir skaidrs - ja neuzvarēsim Latviju izbraukumā, reālas izredzes uz kvalificēšanos mums nav.”
Spēlētāji un treneri gan nav tik pesimistiski noskaņoti, un būtu jocīgi, ja būtu. Līdzības ar Latviju meklējamas ne tikai līdzjutēju attieksmē pēc zaudējumiem Turcijai, bet arī iemeslā tai. “Cerības pirms turnīra bija diezgan lielas, ņemot vērā faktu, ka mums nav neviena Eirolīgas spēlētāja un mums jāspēlē bez NBA vīriem un Svjatoslava Mihaiļuka (ukraiņu daudzsološākais jaunais talants, ceturto gadu spēlē Kanzasas universitātē - A.S.),” atzīst Prošuta. Piekritīsiet - līdzīgi kā Latvijā, kur cilvēki bez maz par pašsaprotamu pirms turnīra sākšanās uzskatīja mūsējo kvalificēšanos Pasaules kausam, lai gan iztrūkumi sastāvā, salīdzinot ar Eiropas čempionātu, ir vairāk nekā ievērojami. Un šajā ziņā Ukraina pat ir jūtami labākā pozīcijā - pirmajā sabraukumā novembrī komandā bija visi tie paši spēlētāji, kas pārstāvēja izlasi Eiropas čempionātā pusotru mēnesi iepriekš. Tikmēr Latvijai iztrūkst piecu pamata spēlētāju un nomainījies galvenais treneris. “Kvalificēšanās [Pasaules kausam] ir saprātīgs mērķis, jo mums netrūkst talanta un kvalitātes, lai ne tikai cīnītos ar mūsu grupas komandām, bet, ja tām nav Eirolīgas un NBA spēlētāju, tās arī uzvarētu,” viedoklī dalās žurnālists. “Tagad, kad Turcijai savā laukumā jau zaudēts, uzdevums kļuvis diezgan sarežģīts. Īpaši gadījumā, ja FIBA un Eirolīga vienosies par kompromisu un otrajā kārtā rudenī komandām varēs palīdzēt Eirolīgas spēlētāji.”
Džetera atgriešanās spēle
Ja paskatāmies uz sastāvu, ko Ukraina piedāvā šajā izlases sasaukumā, un noliekam blakus turnīrus, kuros šīs komandas spēlētāji šosezon piedalās, nekas īpaši spilgts nav redzams. Ja Latvijai ir spēlētāji no otrā un trešā Eiropas klubu turnīra līmeņiem, tad ukraiņiem tāds ir tikai divi - Igors Zaicevs un Serhijs Gladirs. Zaiceva "Rosa" palika pēdējā savā Čempionu līgas grupā, bet ukraiņu centrs vidēji palīdzēja ar aptuveni 10+5. Gladira pārstāvētais “Monaco” ir viens no Francijas bagātākajiem klubiem (sezonas budžets - ap 6,3 miljoniem eiro) un otro gadu pēc kārtas demonstrē ļoti pārliecinošu sniegumu Čempionu līgā (pagājušosezon bronza, šosezon grupā 13 uzvaras 14 spēlēs). Trešo sezonu klubā spēlējošajam Gladiram, kuru 2009. gadā ar 49. numuru draftēja “Hawks”, ne Čempionu līgā, ne vietējā čempionātā nav atvēlēta liela loma (ap 17 minūtēm, ap sešiem punktiem mačā). Par Gladira kvalitāti un aizvien augstajām spējām gan nevajadzētu šaubīties - savu vispusīgumu savulaik četras sezonas Spānijā pavadījušais basketbolists teicami apliecināja novembra spēlēs. Zviedriem Gladirs iemeta 16 punktus un atdeva četras piespēles, bet turku grozā tikai 23 nospēlētās minūtēs (piezīmju problēma) salādēja 20 punktus un izcīnīja septiņas bumbas. Gladirs sameta pa četriem trīspunktniekiem katrā no spēlēm (4/8 un 4/11).
Ukrainai nekad nav trūcis kvalitatīvu garo spēlētāju un par tiem nedaudz vēlāk, bet aizsākums problēmām ar līmenim atbilstošu saspēles vadītāju meklējams jau sen, sen. Apzinoties problēmas aktualitāti (saspēles vadītāja nozīme), ukraiņi jau teju desmit gadus bez kompleksiem meklē risinājumu, dāvājot pilsonības vienam amerikānim pēc otra. Līdz ar finansiālo iespēju mazināšanos aizvadītā gada rudenī Ukraina nebija atradusi nevienu, kurš būtu gatavs spēlēt par piedāvātajiem nosacījumiem un pirmo reizi kopš 2011. gada uz finālturnīru neaizveda līdzi nevienu naturalizēto spēlētāju.
Veiksmīgākais stāsts - kā vienai (Ukraina), tā otrai (spēlētājs) pusei - līdz šim bijusi Jūdžina Džetera padarīšana par Ukrainas pilsoni. 180 centimetrus garais aizsargs 2007. gadā “Kyiv” klubā spēra savus pirmos soļus profesionālajā basketbolā Eiropā un ar vienu labu sezonu Ukrainas čempionātā pietika, lai sešus gadus vēlāk, uzkrājis pieredzi Spānijas un Izraēlas labākajos klubos, kā arī sezonu pavadījis NBA, saņemtu šīs valsts pilsonību. Līdz ar Džetera piesaisti Maika Fratello vadītā komanda ieguva jaunu dimensiju uzbrukumā, izcīnīja sesto vietu “EuroBasket 2013” un pirmo reizi vēsturē kvalificējās Pasaules kausa izcīņai.
Džeters ar savu sniegumu klubos jau bija ticis pie naudīga līguma Ķīnā un sniegums izlases rindās viņa CV noteikti nepasliktināja, bet amerikānis neatteicās arī no Ukrainas piedāvātajiem 25 000 dolāru mēnesī, pārstāvot Ukrainas izlasi. Uz 2015. gada Eiropas čempionātu krīzi pārdzīvojušie ukraiņi vairs nebija spējīgi atļauties tik dārgu prieku un sameklēja palīgu cita amerikāņa Džeroma Rendla personā. Lai arī pēc sausiem statistikas cipariem līdzīgs, patiesībā Rendls izrādījās tikai blāvs atspulgs skaistajām atmiņām par Džetera iespēto, un sadarbību abas puses ilgāk par vienu čempionātu neturpināja.
Tas, vai ukraiņi atkal kļuvuši maksātspējīgāki vai ir kāds cits iemesls, bet šajā kvalifikācijas ciklā Džeteram spēlēšana Ukrainas izlasē atkal kļuvusi interesanta. Ļoti iespējams tāpēc, ka sezona un līgums Ķīnā pirms nedēļas beidzās, un atrādīšanās uz Eiropas skatuves varētu Džeteram pavērt iespēju atgādināt par sevi Vecā kontinenta klubiem, kas meklē iespējas papildināties pirms sezonas izšķirošajiem mačiem. “Nevaru noliegt iespēju, ka šīs divas spēles būs Džetera pēdējās divas spēles Ukrainas izlases rindās. Viņam ir jau 34 un, ja vairs nebūs reālu izredžu kvalificēties Pasaules kausam, viņš varētu arī vairs netikt aicināts. Varbūt jau pēc šīm spēlēm, varbūt pēc vasaras mačiem,” priekšnojautas stāsta Sportarena.com basketbola apskatnieks.
Ukraiņi aicināja Džeteru jau novembrī, bet amerikānis atteicās saspringtā spēļu grafika dēļ Ķīnā, turklāt īsā laikā aklimatizācija varētu sagādāt milzu problēmas. Savos 34 gados Džeters Ķīnā spēlēja gandrīz bez maiņām, vidēji izmeta 20,5 metienus spēlē un guva 30,0 punktus, kā arī atdeva 6,2 rezultatīvas piespēles. Kontekstam - ESPN decembrī maksātspējīgo Ķīnas līgu nosauca kā tikai 14.spēcīgāko turnīru pasaulē ārpus NBA. Un Džetera komanda šajā līgā ar astoņām uzvarām 38 spēlēs palika 18. vietā 20 komandu konkurencē. Par to, ka Džeters nedēļu pēc savas klubu sezonas beigšanās ir formā, šaubu nav, jautājums - ar kādu motivāciju viņš devies palīgā Ukrainai. Pienākuma spiests (federācija var vērsties FIBA, ja spēlētājs atsaka - ukraiņiem tāda pieredze jau bijusi) vai tiešām ar vēlmi palīdzēt Ukrainai.
No vietējā čempionāta komandām izlasē iekļauti tikai četri spēlētāji. Ukrainai sezonas sākumā bija pat trīs komandas, kas bija gatavas dalībai starptautiskajos turnīros. FIBA Eiropas kausa kvalifikācijā vieta atradās pagājušās sezonas trešajai komandai “Dnipro”, bet pamatturnīrā tikt neizdevās. No šīs komandas šajā izlases sasaukumā ir viens spēlētājs - trīs Eiropas čempionātu finālturnīru dalībnieks Oleksandrs Mišuļa, kurš ir viens no Ukrainas čempionāta līdervienības (22-2) labākajiem spēlētājiem.
Pagājušās sezonas čempione Kijevas “Budivelnik” Čempionu līgas kvalifikācijā apstājās jau pirmajā kārtā un izvēlējās līmeni zemāk esošajā Eiropas kausā nestartēt. Vicečempione Južnijas “Khimik” startēja FIBA Eiropas kausa kvalifikācijā no otrās kārtas, taču tajā atzina turku “Istanbul BB” pārākumu. No šīm divām komandām šajā izlases sasaukumā nav neviena basketbolista.
Ukrainas izlases sastāvs
Pozīcija | Spēlētājs | Augums | Dz.gads | Klubs (turnīri) |
---|---|---|---|---|
Aizsargi: | Jūdžins Džeters | 180 cm | 1983 | Gold Lions (Ķīna) |
Deniss Lukašovs | 187 cm | 1989 | Vytautas (Lietuva) | |
Oleksandrs Mišuļa | 188 cm | 1992 | Dnipro (Ukraina; FIBA EK*) | |
Serhijs Gladirs | 196 cm | 1988 | Monaco (Francija; ČL**) | |
Uzbrucēji: | Oleksandrs Kolčenko | 193 cm | 1988 | Cherkasky Mavpy (Ukraina) |
Oleksandrs Kobecs | 196 cm | 1996 | Cherkasky Mavpy (Ukraina) | |
Oleksandrs Ļipovijs | 199 cm | 1991 | Promitheas (Grieķija) | |
Vjačeslavs Bobrovs | 202 cm | 1992 | Pieno žvaigždes (Lietuva; BBL) | |
Volodimirs Koņevs | 203 cm | 1989 | Cherkasky Mavpy (Ukraina) | |
Volodimirs Heruns | 207 cm | 1994 | Barcelona II (Spānija-2) | |
Igors Zaicevs | 210 cm | 1989 | Rosa Radom (Polija; ČL***) | |
Centri: | Vjačeslavs Kravcovs | 212 cm | 1987 | Eskišehir (Turcija) |
Artjoms Pustovijs | 216 cm | 1992 | Obradoiro (Spānija) |
* - FIBA Eiropas kausa kvalifikācijas 1. kārtā zaudēja turku “Demir”.
** - uzvarēja A grupā (13-1), 1/4finālā spēlēs pret poļu “Stelmet Zielona Gora”.
*** - palika pēdējā C grupā (2-12), sezona starptautiskajā arēnā beigusies.
Garajā galā mīnusi, kas varbūt ir plusi
Ja runā par iztrūkumiem Ukrainas sastāvā, tad pieminēšanas vērti ir divi - nebūs meistarīgā un fiziski milzīgā (216 cm, 130 kg) centra Kirilo Fesenko, kā arī Ukrainas izlasē tā arī vēl nedebitējušā spēka uzbrucēja Džoela Bolomboja. Pirmais jau pirms “EuroBasket 2017” iedzīvojās ceļgala savainojumā un, pārstāvot Itālijas čempionāta līderi “Sidigas Avellino”, ceļgala stāvoklis arī pēc veiktās operācijas nav uzlabojies. “Vēl viens faktors ir viņa attiecības ar treneri [Jevgeņiju] Murzinu - tās ir tālu no perfektām. Viņu starpā ilgstoši bijusi spriedze, jo Murzins baidās no Fesenko autoritātes un ietekmes uz gados jaunākiem komandas biedriem. Savukārt Fesam nepatika trenera shēmas un spēļu vadīšanas stils, viņš par to neklusēja un izteicās arī publiski. Varbūt pat šāds iznākums ir labāks abām pusēm - gaiss būs tīrs,” secina Prošuta.
Centra pozīcijā Murzinam ir, no kā izvēlēties arī tāpat. Ierindā būs gan Turcijas līgā spēlējošais Vjačeslavs Kravcovs, kuram ir neliela NBA pieredze, gan talantīgais Artjoms Pustovijs, kuram NBA varētu būt reāli sasniedzams mērķis tuvāko gadu laikā. Mārtiņa Laksas komandas biedrs “Obradoiro” komandā Spānijā ir kustīgs un atlētisks modernais centra spēlētājs, kurš demonstrē vispusīgu sniegumu (11,2 punkti, 6,0 bumbas, 3,4 bloķēti metieni). Tiesa, pirmajās divās spēlēs novembrī Murzins vairāk izmantoja tieši Kravcovu, kurš vairāk atbilst klasiskā centra profilam.
2016. gada drafta 52. numurs (“Jazz”) Džoels Bolombojs ukrainietes un Kongo pilsoņa savienībā pirms 24 gadiem piedzima Ukrainas piektajā lielākajā pilsētā Doņeckā, taču jau bērnībā pārcēlās uz dzīvi Teksasā. Pirms 2014. gada Pasaules kausa izcīņas Fratello iekļāva tobrīd tikai 20 gadus veco Bolomboju paplašinātajā kandidātu sarakstā, taču pie vietas izlasē spēka uzbrucējs netika. Četrus gadus vēlāk 205 centimetrus garais spēlētājs jau paspējis uzspēlēt divu NBA komandu sastāvā (“Jazz” un “Bucks”), bet lielāko daļu šīs sezonas pavadījis NBA Attīstības līgā (vidēji 17,3 punkti, 10,6 bumbas, 1,3 piespēles). Murzins vēlējās redzēt Bolomboju izlases sastāvā mačā Rīgā, tomēr tas nenotiks.
“Nesen man bija saruna ar Bolomboja aģentu. Pēc atbrīvošanas no “Bucks” viņš joprojām meklē nākamo iespēju NBA,” atklāj ukraiņu žurnālists. “Bolombojs atteica vairākām Eirolīgas komandām, jo tic, ka aizvien var sevi pierādīt NBA. Pēc maiņu darījumu termiņa beigām komandām atbrīvosies vietas sastāvos, un viņš cer izmantot šo situāciju. Lai gan Attīstības līga ļauj braukt uz izlasi, viņš nevēlas riskēt.” Ukrainas federācijas pārstāvji gan turpinot uzturēt regulārus sakarus ar Bolomboja māti, tāpēc cerības šajā atlases turnīrā ieraudzīt Bolomboju debitējam Ukrainas sastāvā nav zudušas. “Manā skatījumā viņš ir nozīmīgākā daļa, kas iztrūkst šai izlasei. Viņš šai komandai būtu noderīgāks nekā Fesenko, Mihaiļuks vai [NBA spēlējošais centrs] Olekss Lens,” pārliecināts ir Prošuta.
Starp citu, Attīstības līgā spēlē vēl viens ukrainis - Maksims Pustozvonovs pārstāv Klīvlendas “Cavaliers” fārmklubu Kantonas “Charge”, taču laukumā tiek neregulāri un ar nopietnu pienesumu komandai nav izcēlies. Pēc ne visai izteiksmīgā snieguma novembra spēlēs uz mačiem februārī trenerim Murzinam viņa palīdzība nešķita vajadzīga. Nopietna savainojuma dēļ ukraiņiem nevarēs palīdzēt arī Oleksandrs Rjabčuks - iespējams, labākais aizsardzības spēlētājs valstī. Tieši Rjabčuks padarīja Mahmutolu dzīvi padarīja tik neērtu, ka turku līderis pret ukraiņiem iemeta tikai vienu no deviņiem metieniem.
Pārdzīvo par Porziņģi, Latviju sauc par mistēriju
Lai gan Ukrainai pašai nekad nav trūkuši garie spēlētāji, tai skaitā NBA, Kristapa Porziņģa fenomens pārņēmis arī Eiropas lielāko valsti. Par to Prošuta vēlreiz pārliecinājies pēc tam, kad Kristaps sarāva ceļgala krusteniskās saites. “Biju pārsteigts, cik ļoti cilvēki Ukrainā pārdzīvoja par Kristapa Porziņģa savainojumu,” atceras Ukrainas basketbola eksperts. “Ļoti cerējām, ka redzēsim Porziņģi Ukrainā vasarā, kad paredzēta spēle pret Latviju.”
Latvijas izlasi ukraiņi uztver kā melno zirdziņu - komandu, no kuras nezina, ko sagaidīt. “Tā kā mūsu iecienītais Ainars Bagatskis vairs nav Latvijas treneris, visi cer, ka Rīgā spēsim izcīnīt uzvaru,” Ukrainas līdzjutēju cerības pirms piektdienas mača rezumē Prošuta. Bagatskis savulaik Ukrainā ieguva labu reputāciju, vispirms strādājot ar “Kryvbasbasket”, pēc tam - divas sezonas ar Kijevas “Budivelnik” (divi Ukrainas čempiontituli, viens Ukrainas kauss, pusfināls un ceturtdaļfināls ULEB Eirokausā, dalība Eirolīgā).
“Šī Latvijas komanda - bez Strēlnieka, Porziņģa, abiem Bertāniem - ir mistērija. Protams, zinām Žani Peineru, viņš bija viens no labākajiem spēlētājiem spēcīgā Ukrainas superlīgā [2013/2014. gada sezonā]. Zinām Blūmu un dažus citus pieredzējušākus spēlētājus,” pazīstamos spēlētājus Latvijas valstsvienības sastāvā meklē Prošuta, kurš atzīst - arī Pasečņika vārds neesot gluži svešs. “Šķiet, ka mums ir izredzes, īpaši ar Džeteru sastāvā. Pesimisti savukārt atceras “EuroBasket 2013”, kad Latvija sabradāja Ukrainu. Divus gadus vēlāk gan mēs revanšējāmies saspringtā galotnē čempionātā Rīgā...”